greizsirdība=slimība

aikon, piekrītu, ka vīriešu greizsirdības izpausmes reizēm ir neparedzamas. Ar savu ex biju ilgi kopā, bet reti kad devāmies kur kopā (divatā kopā laiku pavadījām, bet uz citām kompānijām tik pat kā kopā negājām). Viņā bija manāma tāda kā vienaldzība, vēsums. Katrā ziņā - nekāds satraukums. Kad no viņa aizgāju, izrādās - viņš baidījās, ka kādam viņa draugam es varētu iepatikties :D:D:D bet ar savu rīcību panāca sev lāča pakalpojumu.

raudupiete - ne īsti piekrītu. Sievietes, manuprāt, šajā ziņā ir paredzamākas un vienveidīgākas, kā seriālos :) Bet, kad plosās vīrieši, katrs izdomā tomēr kkādu savādāku greizsirdības veidu, un tici man - bieži vien tie ir daudz slimīgāki kā sievietēm. Bet vispār, uzskatu, ka greizsirdība ir slimība, kas lēni, bet pamatīgi nolemj attiecības galam :-/

ne, palasot te diksusijas, es nebeidzu vien priecaties, ka neesmu virietis. savadak man butu darisana ar meitenem, kas izlozna telefonus, datoru, ka tik uz kadu nepaskatas....nu viriesu griezsirdiba ir tada ka ne tik slimiga 8-)

MINCIS pilnībā aprakstīja manu situāciju. pirms diviem gadiem, kad puisis devās izklaidēs bez manis, novēlēju jauku vakaru un principā pat nevienā brīdī neiedomājos, ko viņš dara, ar ko dara, ja tikai pats nedeva par sevi kādu ziņu. vienkārši neuztraucos. ļāvu atpūsties, par to, ka MANI varētu piekrāpt, ticiet vai nē, pat neaizdomājos, jo, jā, zināju, ka viņš ļoti, ļoti manī ir iemīlējies un noteikti nedarīs muļķības.
BET viss ir mainījies. rīt ir piektdiena, arī izklaides bez manis, un pieķeru sevi krītam greizsirdībā, ko agrāk pat iedomāties nevarēju darām :-/
kāpēc? Viiirieša aprakstītais, ne tik populārais veids - pati esmu viņu krāpusi un, pieturoties pie parunas, ka viss dzīvē nāk atpakaļ, baiļojos, vai katra reize, kad nebūšu blakus, nebūs tā īstā, kad beidzot sāpēs MAN!

nu nezinu tadu veidu un izklausas diezgan dīvains...

Te bija daudz labas atbildes. Tā pat arī par to pašvērtējumu. Ne vienmēr tā ir problēma, visbiežāk, ka tieši tā nav problēma, bet citi apstākļi un pieredze. Ko arī minēja iepriekš.

Bet nebija minēts viens populārs veids. Ja pati kādreiz dzīvē ir krāpusi un dzeks neko nav pamanījis vai izlikās nemanot (kā parasti visi dara). Tāpēc bail, ka arī viņai tā vāretu nodarīt.

ooadu oo...paldies...necereju uz tadu atsauciu un sapratni..loti feini..paldies...

nu ja ..mans puisis tiešam dažreiz tā arī dara..es ar viņu runaju..un viņš var palūrēt pāri plecam uz kadu citu..vai pat biezi ir ta,kad kafe sēžam.viņš vsp uz mani neskatas,bet apkart:(

Un starp citu- tas neattiecas tikai uz vīriešiem vien. Reti kura no meitenēm ir sajūsmā, ja viņu draudzenes visu vakaru spaida telefonu vai dara jebkādu citu blakus lietu- jo tad rodas sajūta- vai viņa maz dzird, ko saku? Ja es aiziešu prom, vai viņa vispār pamanīs? Vai man ir jēga tērēt laiku cilvēkam, kam nav laika pievērsties man?

Blanche
Es tev piekrītu un kādos 80% gadījumu Tev ir pilnīga taisnība. Bet ne vienmēr problēma ir tajā, kurš izjūt greizsirdību. Citrreiz vaina ir partnerī. Daudzas no jums bieži izmet, ka nepatīk, ka skatās uz citām. Citas savukārt klūp virsū un saka- nu kas jūs slimas esat- lai tak skatās, ja patīk. Bet visa sāls ir tajā, ka ir svarīgi, KĀ skatās. Cilvēki skatās visur un uz visiem- tas ir pilnīgi dabiski un normāli. Un tāda skatīšanās pat visgreizsirdīgāko būtni atstās vienaldzīgu. Bet ir zināma daļa vīriešu, kas nevis skatās, bet lūr. Un ir nepatīkami, pazemojoši un aizskaroši atrasties vīrieša sabiedrībā, kas sarunājoties ar tevi, lūr tev pār plecu uz citu. Vai vēl labāk- mīļi apskāvis meiteni, miedz ar aci citai. Vai vienkārši nenolaiž acis no kādas dāmas vai katru garāmejošo meiteni pavada ar siekalainu skatienu. Tas ir tas, kas aizskar un uzdzen dusmas, ko te forumā sauc par greizsirdību. Es pat nezinu vai tā tiešām ir greizsirdība, jo manā skatījumā tur vairāk ir dusmas, aizvainojums un mazāk greizsirdība. Un iedomājieties, kā jūtas meitene, ja viņai tāds draugs aiziet kaut kur viens pats tusēties! Kā gan viņa var justies, ja pat viņas klātbūtnē siekala šim līdz grīdai ieraugot jebkādus brunčus.
Citiem vārdiem- vienam pagale nedeg. Ja vecis normāls, nesiekalojas skatoties uz citām, pat visgreizsirdīgākā būtne būs pats miera un laimes iemiesojums.
Secinājums- ja šis cilvēks izsauc greizsirdību, varbūt vajag meklēt citu, kas tev būs uzticamāks?

Slimīga greizsirdība plosa Tevi, plosa Tavu otru pusi un lēnām plosa arī jūsu attiecības, tas nu ir fakts. Arī piekrītu jau izskanējušam viedoklim, ka dzīvē viss nav tik vienkārši- pacelt pašapziņu un viss būs! Jā, protams, nereti vaina ir zemajā pašvērtējumā, bet tikpat labi tā var būt bēdīga attiecību pieredze, salīdzināšanas sindroms, mīlestības trūkums bērnībā un pusaudžu gados. Tās ir psiholoģiska rakstura sekas, ar kurām ir jācīnās un, ja cilvēks pats vairāk netiek galā, neuzskatu, ka slikti būtu meklēt speciālista palīdzību. Cilvēkam ir jāapzinās savas problēmas cēloņus, konkrētajā situācijā jāmāk atpazīt šos cēloņus un jācīnas ar tiem. Smags darbs ar sevi, bet ne neiespējami. Trīs gadi galu galā ir ilgs periods. Es arī attiecību sākumposmos esmu greizsirdīga, bet lēnām tas norimst. Šoreiz arī cīnos un cīnos vēl tagad. Pats galvenais, ka esmu sapratusi, ka vaina nav šodienā. Šodienas apstākļos ar mani viss ir kārtībā, problēmas cēloņi ir daudz dziļāki.

Lai veicas :-)

manupraat pagaatnei ir japaliek pagaatnee, nevis jasarkstaas- kaa iet untml.. kam tas vispaar vajadzigs..?

Jā, ta ir izplatīta problēma visu attiecību laiku vīriešiem, kuriem ir kompleksi un mazvērtības sajūta. To es arī nevaru saprats, kā var būt kopā ar tādiem. :-)

nu es jau vispaar saku, skatos kaa taa vispaar ir izplatiita probleema

Jāatbrīviojas no pagātnes rēgiem visiem taču kadreiz ir ;-)

Es arī reiz biju. Nevarētu teikt, ka tā visu laiku, bet viļņveidīgi un nu greizsirdību esmu atstājusi tik veselīgumam-tā, ar humoru (nezinu vai pat tā ir greizsirdība, drīzāk paķircināšana).
Jā, man patīk, ka draugs uzmet acis kādai citai, mani tas pat uzkurina, un es jūtu,ka arī viņam tas, ka man pievērš uzmanību citi, netraucē. Šad tad paākstamies tā it kā būtu brīvi :-D
No visa slimīguma līdz šādai stadijai tiku āpēdot pudu sāls un uzaudzējot pašapziņu :-) Daudz strādāju ar sevi, lasīju grāmatas. Re, ka man darbojās :-)

Sessila, uzzināju, ka mans puisis biaj sarakstijies ar citam tikai pēc pusgada, un tas bija pirmo menesi, kad bijām kopā un nebija nekas nopietns vēl izveidojies.
Pati arī nebiju nekāda dievgosniņa, satikos ar citiem, ta ka mums bija tādas attiecības pa gaisu, nekas nopietns.
Viņš zina gan pa maniem nedarbiem, es zinu par viņa, viss ir izrunāts, kāpēc jamuļā tas viss vēl visu attiecību laiku!?

bet vispaar es nesaprotu kas taa par slimibu ir ar to sarakstisanos ar citaam..ja esi ar vienu cilveeku, tad esi, ja gribi sarakstities ar citaam , tad priekskam ķengaat otram cilveekam diivi un nervus, nevajadzeja nemaz tad saakt attieciibas :%27-(

Hehe, man arī vajadzētu būt greizsirdīgai tad jau, jo mums ar to sarakstīšanos arī bija problēmas pašā sākumā, ko protams es uzzināju vēlāk :-D
Ehh, šodein vakars ar draudzeni, cerams, ka manējais nepaliks greizsirdīgs un nezvanīsies ik pēc 20 minūtēm. :-D tā gribas arī kādu vakaru bez viņa pabūt :-D

Elchaaaa - ja paskataas uz kaadu meiteni, tad es gan nepieveershu uzmaniibu, tikai panjirdzu par vinju :D bet ir cita veida slimiiba :D man visu laiku liekas, ka vinsh ar kaut ko sarakstaas :D tas viss naak no pagaatnes. kaut arii vinsh man saka, ka viss ir pagaatne un vinsh ir mainiijies un bla bla un es to zinu, tik un taa mani nemiers diida :D

Man pagaidām savu greizsirdību ir nacies parādīt tikai tad, ja patiešām ir bijis iemesls, necenšos kontrolēt savu puisi.
Man nav problemu, ja puisis paskatās uz kāu meiteni, jo zinu, ka es arī skatos, tas taču ir normāli, ja pievelk pretejais dzimums.
Man ir viena slimiga greizsirdiga draudzene, lieki piebilst, ka vina vairs nav kopā ar savu puisi.