greizsirdība=slimība

Man palīdzēja laiks un sevis kontrolēšana!
Es strādāju ar sevi - ja ir situācija, kad aizsvilstos un palieku greizsirdīga, tad vismaz stundu savaldos un apsmadzeņoju situāciju, pēctam liekās, ka velns nav tik melns kā to mālē un, ka es pārāk asi noreaģēju uz tādu sīkumu :)

Es uzskatu, ka greizsirdiba nelielas devas ir pat laba, jo parada, ka otrs cilveks Tev nav vienaldzigs.
Slimiga greizsirdiba, manuprat, liecina par nedroshibu un neparliecinatibu par sevi.

Sac ar to, ka cel savu pasapzinju!

Tava greizsirdība tiešām izklausās pēc slimības!
Es neesmu tik greizsirdīga - nedaudz esmu,normas robežās,bet nekad neesmu tādu greizsirdību izjutusi,esot kopā ar savu puisi!

Atrodi kādu aktīvu nodarbi, paspēlē volejbolu tajā brīdī, ej izklaidēties, dari visu, lai nav jāsēž un jādomā.
Galvenais-meklē iemeslu, kādēļ tu esi greizsirdīga, varbūt tev kaut kāda iekšēja nepārliecinātība.

Pirmos divus attiecību gadus biju šausmīgi greizsirdīga, bet ar laiku tas pāriet.
Tagad pat bijām Justā viņu tur tik uzkrītoši coppēja, man smiekli pilnīgi nāca :-D

Cik ilgi esat kopā?

Es vispaar neesmu greizsirdiiga. Savam puisim pilniibaa uzticos. Citaadi mees nemaz nevareetu uztureet savas "long distance relationship". Neizprotu taas greizsirdiigaas sievietes...

karinaaaa, man tāpat kā tev. Esam kopā jau ļoti ilgi, bet nekas nav mainījies un es laikam esmu tāds cilvēks, lai gan sākumā kad sākām draudzēties es greizsirdīga nebiju it nemaz, jo biju pilnīgi pārliecināta, ka viņš manī ir saķēries un nekrāps, bet tas viss mainījās un tagad es pat ciest nevaru,a ka viņš uz kādu paskatās vai dodas kkur bez manis. Gribas ar to cīnīties, bet laikam esmu pārāk vāja.

es esmu sausmigi reizsirdiiga, un nekas ar gadiem nemainas, greizsirdiba tikai palielinaas, nezinu kaa cinities, taa ir mana probleema :-|

Ar mani ir līdzīgi. Apzinos, ka tā nav pareizi, bet sajūtām neko nevaru padarīt. Netieku galā nekā. Graužu sevi, dusmojos uz viņu, klusēju, atkal viņu mīļoju, sev pārmetu, viņam cenšos neizrādīt... katrai situācijai savs scenārijs.

Katrai slimībai ir savs cēlonis, arī šai. Un ļoti bieži nemaz nav tik vienkārši "Cel savu pašapziņu un būs labi". Pašapziņa jau ir problēmas izpausme, nevis cēlonis.
Iesākumam es tev ieteiktu nemēģināt iespaidoties no citu pieredzes attiecību jautājumos. Ja kaimiņieni krāpa, tas nenozīmē, ka krāps arī tevi. Lai gan pati esmu kategoriski pret dzīvi kā mucā, attiecības ir tā joma, kas šajā mucā ir jātur.

Ha mums atkal otrādi, es viņam 100% uzticos, un neesmu greizsirdīga, pat mazliet piespēlēju ka esmu, lai viņam labāk ap sirdi, ka es esmu mazliet tramīga...toties viņš ir greizsirdīgs pa pilnu programmu, zvana kontrolē, un vizpār man liekas, ja viņam būtu teikšana, es nevarētu nekādīgi kontaktēties ar pretējā dzimuma pārstāvjiem...kaitinoša tā mazliet slimīgā greizsirdība...

mēs esam 3 gadus kopā.
par to pašapziņu es piekrītu...zema man viņa.
Reizēm esmu tik greizsirdīga,ka sākusstrīdēties par tādiem sīkumiem..it kā apzinos cik stulbi tas ir...
bet nezinu...nevaru tikt galāar sevi

Man gan liekas, ka greizsirdība ne vienmēr ir saistīta ar zemu pašapziņu. Ja cilvēks reiz ir piekrāpts, tad ir salauzta viņa spēja kādam līdz galam uzticēties.
starp citu, tieši pirmās attiecības cilvēki uztver visnopietnāk un ir visuzticīgākie...līdz brīdim kad tiek piekrāpti. Un tad jau rodas ķēdes reakcija- otrajās attiecībās vairs negribas tikt sāpinātam, tāpēc automātiski rodas vēlme pašai krāpt. Un pēc tam jau vairs nevar tik vienkārši kādam uzticēties, jo ir jau sajusta tā trauslā uzticības robeža.
Ko darīt? Saprast, ka attiecības nav vienīgā dzīves jēga. Tās var nākt un iet, bet ir tikai viens cilvēks, ar ko tev nāksies sadzīvot visu mūžu- tā esi tu pati. Tāpēc esi egoiste un domā attiecībās tikai par savu komfortu :)

Savā ziņā man ir daļiņa no Lollipop komentāra - mani pirmajās attiecībās brutāli piekrāpa, tapēc šajās pāris gadus bija grūti ar uzticēšanos, bet esmu sapratusi, ka vajag ļauties notiekošajam, kā būs, tā būs :)
Taču nenomiršu un dzīvošu tālāk, ja nu kas.
Tikai viens bet, es nespēju nokrāpt, ir bijušas izdevības, bet es nespēju nodarīt otram to, ko nevēlos, lai nodara man :)

laikam ar laiku atrofejas tas greizsirdibas sajutas, vai ari pats cilveks mainas.

PALDIES meitenes :-)

neesmu greizsirdīga.

ja gribēs, pats aizies - turēsi vai neturēsi.
mēs neviens otram nepiederam. tas ir vissvarīgākais, kas jāapzinās.

Es esmu greizsirdīga, bet tā greizsirdība izpaužas pavisam interesanti, par to abi pasmejamies, tā nav histēriska, pārmetoša, satraucoša un par to mājās nemaz nedomāju, viņa ir tāda ar humoru.
Gan jau ar laiku šis cilvēks Tev viesīs uzticību, ja vispār viesīs, jo citādi kā ar nazi tu šo slimību nenogriezīsi.
Sākumā man šķita viss aizdomīgs, bet tagad tā vairs nav, manā degungalā ir bijis viņa telefons kamēr viņš izgājis un neesmu nekad ķērusi un skatījusies sms, tāpēc, ka ticu viņam un negribu nokrist līdz tādam līmenim, nekas nav licis man abšaubīt viņu.
Dzīvo un pati redzēsi.

Es atturos okshkeret, un parbaudit - ta dariju ar savu bijuso, un vina mani pameta, un vispar ir forsaka sajuta, ja necensos kontrolet, ari pasham. Tu vienkarsi tici tai miilai.

es arii esmu slimiigi greizsirdiiga, diemzeel. bet taa ir mana probleema un man pashai ar to jaatiek galaa. censhos nekad neiespringt un pat paironizeet, bet briiziem nesanaak un sanaak shkandaals :D taada nu es esmu, gruuti kontroleet sevi.

Man pagaidām savu greizsirdību ir nacies parādīt tikai tad, ja patiešām ir bijis iemesls, necenšos kontrolēt savu puisi.
Man nav problemu, ja puisis paskatās uz kāu meiteni, jo zinu, ka es arī skatos, tas taču ir normāli, ja pievelk pretejais dzimums.
Man ir viena slimiga greizsirdiga draudzene, lieki piebilst, ka vina vairs nav kopā ar savu puisi.