Neapsveic

jā ir gadījies ka aizmirst vispār par manu eksistenci šajā dienā.bija diezgan sāpīgi. :-/ :%27-( tāpēc tomēr gribas kaut lai piezvana,mazumiņu arī māku novērtēt. (l)

Īva*
Tev vismaz labs gala iznākums (l) Bet kā bija - viņš bija piemirsis jeb tāds bija viņa plāns, līdz pat vakaram nelikties ne zinis?

es arī vienreiz tā apvainojos, ka pašai kauns mazliet. Dz.d visi mani apsveica, skolā, mājās, sociālajos tīklos, ar draugu sms sarakstījāmies, sazvanījāmies, jo sarunājām tikties. Un VISAS dienas garumā neviena mīļā vārda vai virtuāla buča. Satiekāmies tas pats. Jau sāka iekšā kremt. Aizbraucu pie viņa uz mājām, ieeju dr.lv,lasu un atbildu uz apsveikumiem, draugs sēž blakus, un arī NEKĀ. Viss, man tāda dusma. Vairāk pat nerunāju.
Sēdēju un sāku filmu skatīties.
Draugs aiziet tēju sev uzvāra, maizītes uztaisa. [ Man pat neko tādu neuztaisīja]
Es jau mūmija. Ne pusplēsta vārda.
Pēc kāda laika draugs ienāca istabā ar piecām MILZĪGĀM SARKANĀM ROZĒM (l) (l) (l) (l) (l)

Dusma pārgāja un braucām uz kafejnīcu iedzert šampi .

Lai kā man tas nepatiktu - turpmāk tā arī darīšu, jo galīgi negribās atkal piedzīvot ko tik sāpīgu (s)

zini, laikam ir drošāk atgādināt iepriekš, ka tev tie svētki nāk, jo daudziem vīriešiem tie datumi galvā nepaliek.

jā, ir bijis.

Nē, tās nav naudas problēmas. Viņš tiešām vienkārši aizmirsa, par to esmu 100% pārliecināta. Slikta atmiņa viņam ir.
Tas viss nav tik vienkārši, jo manā dzimšanas dienā sanāca viss tik muļķīgi, ka sastrīdējāmies, jo biju ļoti sāpināta. Viņš attaisnojās ar to, ka tad kad ir dusmas, tad nevar no sirds apsveikt, tāpēc tajā dienā staigājām abi sapūtušies un pat buču no viņa nesaņēmu.
Nākamajā dienā saņēmu lielu rožu pušķi, kā viņš teica – tagad tiešām no sirds. It kā prieks, bet tās sāpes tāpat nepazūd, nu nesanāk man to vienkārši aizmirst, eh.

Elluxx iesper viņam pa oooooooooo :-D,,es reiz tā apvainojos ka ar viņu nedēļu nerunāju un pēctam vēl dažus mēnešu,tad izspiedu savu dz.d. dāvanu kura jau tākā bija pārvērtusies zsv.dāvana un nākamā dienā izsviedu pašu no savas mājas :-D :-D,'bēe..esmu nenormāli atriebīga,ja mani un manas pūles nenovērtē un neciena (l)

Elluxx, viņš pirmo reizi tā? varbūt kādas naudas problēmas, bet tik un tā nevar būt atruna neapsveikšanai, tās dāvanas nemaz nav vajadzīgas, galvenais, lai no sirds vismaz apsveic ar buču ;-)

He, he, vīriešiem tas laikam normāli - nu tas datums ir pagājis, ko nu vairs, tāpat labāk nebūs :-D :-D :-D

Man šoreiz bija tā, ka varētu neviena draudzene neapsveikt, bet kaut tik mīļotais cilvēks apsveiktu, bet nekā :-/ Jau vairāk kā nedēļa pagājusi, bet es nevaru ar to samierināties, dikti sāpīgi :'-(

Elluxx es neko neteiktu,ja vien iepriekš par to nerunātu,negatavotos utt. Jā un nepiemirst piebilst,piedod dāvana būs vēlāk, bet tā vai nu izgaist, vai ar varu jāizsit (e) (e)

nav gadījies un arī dāvanas bijušas jaukas, citādā gadījumā tas būtu ļoti nepatīkami..

Nav gadījies, bet brīžiem pat apvainojos uz savām draudzenēm, ir tādas, kuras mēdz neapsveikt, lai gan es vnm apsveicu :-D

Jā, mēs bijām sastrīdējušies un viņš mani nepasveica vārda dienā! Lieki piebilst, ka malziet vēlāk (šis + vēl citi gadījumi) izšķīrāmies!

Man tas liek domāt, ka es neesmu pietiekoši svarīga un nozīmīga. Tāpēc ļoti pārdzīvoju. Vīrieši laikam domā savādāk. Nu ir viņš man aizmāršīgs dikti, bet ja reiz Tu zini, ka tāds esi, tad uzraksti sev uz pieres, lai neaizmirstās. :-D Nekad neesmu prasījusi lielas dāvanas, bet atcerēties un iepriecināt meiteni ar ziediem, nu tas taču ir tik pašsaprotami, pat tad, ja viņā no romantikas ir nulle un citu iepriecināšana viņam dikti grūti nākās. Vienmēr jāsaka ko gribu saņemt, bet man tik ļoti gribās pārsteigumu...nu patīkamu, protams, jo tas nozīmētu, ka par mani tiek domāts, bet ja es pasaku man vajag to un viņš to nopērk, tad ir sajūta, ka tas nav no sirds. :-/ Pati jau vainīga no vienas puses, speciāli neatgādināju, ka dzimšanas diena tuvojās, jo gribēju, lai pats atcerās, nu tak gribēju nozīmīga justies, eh. (s) Un tieši tā kā skābenīte, saka – es vienmēr TĀ cenšos, taisu pārsteigumus un vienmēr sagādāju ko īpašu, kas parāda cik man viņš ir svarīgs...bet nekad neesmu ko tādu saņēmusi pretī. Lai gan viņš jau no sākuma ir teicis, es nekad tāds nebūšu, diemžēl. Bet man kā sievietei to grūti saprast un pieņemt. (t)

katte,man bija līdzīgi kā tev. A es toties "MUĻĶE BIJU",vienmēr viņu atcerējos,sagādāju pārsteigumu (e),vot neciešu tos olgalvjus (e)

Mjā, diezgan stulbi, ka tā...

Un roze nebija ne gara,ne sarkana,bet īsa un balta/dzeltenbalta |-)

Zinat,it kā jau nebija baigais skopulis,jo kad kaut kur gājām vai braucām,VIENMĒR izmaksāja (laikam jau tas iepriekš bija jāuzskata kā v/d un dz/d dāvanas) :-D Strādāja viņš ļoti labā darbā,nauda bija,bet nekā-tik vienreiz uzdāvināja rozi.Un vienmēr likās,ka viņš vnk atrunājās,ka ir dāvana nopirkta,bet aizmirsis (pat vienreiz IT KĀ no ārzemēm kaut ko atvedis)!Ai...es vnk laikam pie tā biju jau pieradusi (lai gan bija sāpīgi),jo zinot,ka citas nez kā apdāvina,mani nekā :-/
Galvenais,ka viņš vienmēr zināja manus svētkus no galvas!