Neapsveic

nea,man nav gadījie,ka aizmirst apsveikt,bet ir gadījies,ka aizmirst uzdāvināt dāvanu :-D

nav gadījies gan...
dāvanu man nevajag bet ja pat neapsveiktu mutiski,virtuaali utm tad gan nebuutu prieciiga!

man nav gadījies,esmu tikusi apsveikta pat priekšlaicīgi :-D

Ja! Un pie reizes ari pameta tieshi dz.d. :D Origjinali! :D

Man parasti bija tā,ka mīļotais cilvēks apsveica vai nu pazvanot,caur sms vai virtuāli, bet šogad mani neapsveica NE vārda dienā, NE dzimšanas dienā (t) (e) Pat es viņu apsveicu un man NEpateica "paldies" (t) Es jau teicu - tas tikai parāda ATTIEKSMI un CIEŅU pret mani (e)
Teikšu godīgi-abos gadījumos sajutos ļoooooti draņķīgi un biju dusmīga! (s)

Man ir gadījies, ka draugs piezvana, runā, runā, bet apsveikt neapsveic. Pabeidzam sarunu, atzvana un apsveic! Pati, protams, neatgādinu. Tas bija senāk, pēdējā laikā atceras! :) Un dāvanu pēc tam, kad mājās uzdāvina!

Iepriekšējā dzimšanas dienā bija ļoti interesanti! Nedēļu plānojām tusiņu, iepriekšējā dienā veikalā pirkāmies, visu laiku par to runājām. Pašā dzimšanas dienā no rīta runājam par to, kā sagaidīsiem viesus, bet no apsveikuma ne miņas. Pa visu dienu sazvanījāmies vairākas reizes- nekā! Jau padomāju, ka ākstās, būs vakarā lielais surpraiz, beigās izrādījās, ka tiešām aizmirsis!

Ak, bet uz vārda dienu, kas ir mēnesi vēlāk, izdomāja atlīdzināt. Iepriekšējā vakarā negāja gulēt, lai gan acis krita ciet, uzmodināja mani tieši pusnaktī un uzdāvināja vislabāko dāvanu, kādu jebkad esmu saņēmusi. :-)

Man laikam bijis "vislabākais" puisis,kas pa visiem kopā būšanas laikiem ne reizi neko nav uzdāvinājis (tikai VIENU rozi un vienmēr tik teicis,ka dāvana nopirkta,bet aizmirsis paņemt un uzdāvināt),tikai apsveicis no tāluma.

Nē nav gadījies, ka aizmirst. :-D
Bet tomēr, kad viņam uzjautāju, vai atceries kurā datumā man dzimšanas diena, viņš kārtīgi apdomājās un tikai tad atbild. :-D :-D

Murrra

izskatās, ka baigais skopulis Tev trāpijies :-| :-O

Murrra - izklausās šausmīgi sāpīgi. :-/ Laikam esi ļoti stipra. Kā Tu tiec ar to galā??

Jā un tas bija vnk pretīgi, visi man zvana,sveic,sūta dāvanas a šis tik blisinās,,auns bļin (e)

murra - nopietni? brr tik neforshi

murra - nopietni? brr tik neforshi

Zinat,it kā jau nebija baigais skopulis,jo kad kaut kur gājām vai braucām,VIENMĒR izmaksāja (laikam jau tas iepriekš bija jāuzskata kā v/d un dz/d dāvanas) :-D Strādāja viņš ļoti labā darbā,nauda bija,bet nekā-tik vienreiz uzdāvināja rozi.Un vienmēr likās,ka viņš vnk atrunājās,ka ir dāvana nopirkta,bet aizmirsis (pat vienreiz IT KĀ no ārzemēm kaut ko atvedis)!Ai...es vnk laikam pie tā biju jau pieradusi (lai gan bija sāpīgi),jo zinot,ka citas nez kā apdāvina,mani nekā :-/
Galvenais,ka viņš vienmēr zināja manus svētkus no galvas!

Un roze nebija ne gara,ne sarkana,bet īsa un balta/dzeltenbalta |-)

Mjā, diezgan stulbi, ka tā...

katte,man bija līdzīgi kā tev. A es toties "MUĻĶE BIJU",vienmēr viņu atcerējos,sagādāju pārsteigumu (e),vot neciešu tos olgalvjus (e)

Man tas liek domāt, ka es neesmu pietiekoši svarīga un nozīmīga. Tāpēc ļoti pārdzīvoju. Vīrieši laikam domā savādāk. Nu ir viņš man aizmāršīgs dikti, bet ja reiz Tu zini, ka tāds esi, tad uzraksti sev uz pieres, lai neaizmirstās. :-D Nekad neesmu prasījusi lielas dāvanas, bet atcerēties un iepriecināt meiteni ar ziediem, nu tas taču ir tik pašsaprotami, pat tad, ja viņā no romantikas ir nulle un citu iepriecināšana viņam dikti grūti nākās. Vienmēr jāsaka ko gribu saņemt, bet man tik ļoti gribās pārsteigumu...nu patīkamu, protams, jo tas nozīmētu, ka par mani tiek domāts, bet ja es pasaku man vajag to un viņš to nopērk, tad ir sajūta, ka tas nav no sirds. :-/ Pati jau vainīga no vienas puses, speciāli neatgādināju, ka dzimšanas diena tuvojās, jo gribēju, lai pats atcerās, nu tak gribēju nozīmīga justies, eh. (s) Un tieši tā kā skābenīte, saka – es vienmēr TĀ cenšos, taisu pārsteigumus un vienmēr sagādāju ko īpašu, kas parāda cik man viņš ir svarīgs...bet nekad neesmu ko tādu saņēmusi pretī. Lai gan viņš jau no sākuma ir teicis, es nekad tāds nebūšu, diemžēl. Bet man kā sievietei to grūti saprast un pieņemt. (t)