Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Vai jūs ticat liktenim?

 
Reitings 68
Reģ: 27.03.2011

He, šī nebūs ne sūdzību, ne prieka diskusija. Vienkārši uzzināju kaut ko tādu, kas mani pārsteidza no matu galiņiem līdz papēžiem. :-O Ir viens puisis, nu jau jauns vīrietis, kurā esmu klusībā iemīlējusies nu jau septiņus gadus. Sākās viss skolā, viņš gāja klasi augstāk par mani. ''Mīlestība'' no pirmā acu skatiena, jau no pirmā septembra, kā viņš atnāca uz savu jauno skolu, mūsējo. Diemžēl, tikai no manas puses, viņš par to tā arī nezināja. Tā nu visus šos septiņus gadus mani joprojām velk pie viņa, lai gan skolā jau labu laiku vairs nemācos. Un tiešām, nesaprotu, kāpēc tā, visu laiku ir licies kā kaut kas ļoti tuvs!

Un tagad pirms dažām dienām, ar mammu pārcilājot bērnības atmiņas, ierunājos par laiku, kad gandrīz trīs gadu vecumā gulējām slimnīcā, Jāņos, man bija stiprs plaušu karsonis, bet, kamēr mamma devās kaut kādās darīšanās, atstāja mani pieskatīšanai citai sievietei, kas tur arī gulēja, ar savu dēlu, manā palātā... Puika, nepilnu gadu vecāks par mani. Uzminiet, kurš tas bija? Man acis kubā, tiešām! Savu mūžu nevarēju iedomāties, ka viņš kādreiz jau dzīvojis manā pilsētā, ka ''pazīstu'' jau no bērnības... Dīvaini. |-)

Tad nu lūk - jūs ticat liktenim? Kādi interesanti atgadījumi jums ir bijuši? :-)

08.05.2011 20:58 |
 
Reitings 2133
Reģ: 09.05.2011
ticu,vien tas,ka esmu satikusi savus draugus ir liktenis,tas,ka izdzīvoju pēc smaga kautiņa arī ir liktenis,daudz dažādu lietu manā dzīve noteik tāpēc,ka tas tā bija lemts.
ceru,ka tomēr izdosies ar puisi kādreiz pārmīt kādu vārdu! :-P
12.05.2011 13:46 |
 
Reitings 5119
Reģ: 29.01.2009
Ticu liktenim lielos vilcienos, ka ari veiksmigam sakritibam, kas nav no mums atkarigas.
11.05.2011 03:58 |
 
10 gadi
Reitings 1647
Reģ: 29.01.2009
Par likteni nezinu, bet ticu, ka dzīves laikā satiekam tos cilvēkus, kurus mums lemts satikt, tāpēc katru jaunu iepazīšanos uztveru filozofiski un mēgjinu saprast, kāpēc tieši šo cilvēku man bija jāsatiek. :-)
11.05.2011 03:54 |
 
Reitings 5261
Reģ: 27.03.2009
bļāviens!!!!!! man līdzīgs stāsts!!!!! mani aizvilka draudzene uz tusu, iepazinos ar puisi, ar kuru ļoti saskanēja, vienādas dzimumzīmes uz rokām :D dzīves uztvere utt...tik interesantas sarunas....ehh,... pēc pāris ned no mammas uzzināju, ka esam piedzimuši ar pāris dienu starpību, un mūs nejauši samainīja :D un tur tad vēlāk visi smējās, ka varēja tā arī atstāt:) ai, cik bija interesanti....
11.05.2011 02:47 |
 
Reitings 101
Reģ: 29.01.2009
Ticu vairāk dzīves ironijai nevis liktenim. ;-)
11.05.2011 01:56 |
 
Reitings 8968
Reģ: 29.01.2009
Emmanuell :-D nu nav jau viss vēl tik spīdoši kā man gribētos, bet nu ziņu padeva, varbūt iesākumam man ar to jāsamierinās :D
09.05.2011 18:35 |
 
Reitings 324
Reģ: 29.01.2009
Nezinu, vai to sauc par likteni, vai kā citādi, bet savos trakajos pusaudžu gados man bija puisis, tāda kā pirmā mīlestība. Draudzējāmies mazliet vairāk par pus gadu un viņš bija divus gadus vecāks un jau pašā sākumā šķita, ka pazīstu viņu jau agrāk, zināju kaut kādus bērnišķīgus sīkumus par viņu, bija diezgan daudz dīvainu situāciju, kad es jau it kā zināju, ko viņš teiks utt., un visu laiku domāju, no kurienes man tas.
Izrādījās tā: Mana mamma strādā par skolotāju sākumskolā un dažreiz ņēma mani līdz uz darbu, kur sapazinos ar daudziem viņas klases bērniem. Un izrādās, ka kaut kad ļoti, ļoti sen, vēl, kad es negāju skolā mēs abi ar manu draugu vairākas reizes bijām spēlējušies skolas rotaļu laukumā, kamēr viņš gaidīja autobusu uz mājām. Mamma to neatcerējās un visdrīzāk arī nepamanīja, jo pa skolu dzīvojos kā pa savām otrajām mājām un bieži vien kaut kur pazudu.
Jāsaka, ka viņš bija īstais cilvēks īstajā laikā un nezinu, kā mana dzīve būtu iegrozījusies, ja toreiz nebūtu satikusi viņu, tāpēc ticu arī es, ka katru cilvēku, kuru satiekam savā dzīvē, tas tā ir lemts. :-)
09.05.2011 18:32 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Hellish-tagad tikai visu ar mieru ,ta ar pratu |-) !!!Es tacu tev teicu,ka vajag taja situacija but ieksa,izjust!!!Turies!
Tagad man vajag piestradat pie sevis...viss ir ierakstits zvaigznes! :-P :-)
09.05.2011 17:40 |
 
Reitings 8968
Reģ: 29.01.2009
es tikko uztaisīju to secret kolāžu, nu bļin, tāda smieklīga, un vecis man pohains, bet man citas bildes nav, vienalga šajā bildē es viņu redzu skaistu, pofig, ka pohu ģīmis :D:D
un viss pārējais arī ir kruts :D
09.05.2011 16:46 |
 
Reitings 503
Reģ: 29.07.2009
Tas gan :D
09.05.2011 16:46 |
 
Reitings 8968
Reģ: 29.01.2009
Sakura :-D :-D :-D man jau tas pats, bet zini, labāk tomēr vecāks un gudrāks :D
09.05.2011 16:45 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
ja. (l)
09.05.2011 16:32 |
 
Reitings 503
Reģ: 29.07.2009
Hell, nu jā :-D
Bet zini kā, runājot par atiecībām - viss, ko vēlējos ir piepildīts, vienīgi aizmirsu atrunāt vecuma limitu un tad kosmoss tajā ziņā izpaudās :D
09.05.2011 15:20 |
 
Reitings 8968
Reģ: 29.01.2009
sakura, arī "secret" lasi??? :D
09.05.2011 15:01 |
 
Reitings 853
Reģ: 29.01.2009
neticu liktenim. ticu saviem spēkiem. un karmai.
09.05.2011 14:59 |
 
Reitings 503
Reģ: 29.07.2009
Bez tam, materializējušās praktiksi visas vēlmes, kas raidītas kosmosā :) dažas vēl turpinu raidīt ;)
09.05.2011 14:58 |
 
Reitings 8968
Reģ: 29.01.2009
ticu nežēlīgi ticu, ka viss kas ar mums notiek ir mūsu pašu vēlmes (apzinātas, neapzinātas) + likteņa pirksts!
09.05.2011 14:52 |
 
Reitings 503
Reģ: 29.07.2009
Ticu. Pat ļoti. Man dzīvē daudzas reizes ir gadījušās "sekunde-sekundē" situācijas ar īstajiem cilvēkiem |-)
09.05.2011 14:52 |
 
Reitings 1055
Reģ: 10.04.2010
Ticu, bet nepaļaujos un arī neiespringstu. Es daru maksimāli to, kas man jādara, liktenis dara to, kas tam, jādara. Viens uz otru negaidam.
09.05.2011 14:49 |
 
10 gadi
Reitings 4946
Reģ: 20.08.2010
Es ticu, ka katram cilveekam ir dots noteikts laiks uz zemes. Datumi, kad mirsi un kad dzimsi. Tas, kaa dziivosi to atveeleeto laiku, jau ir katra pasha zinjaa.
09.05.2011 14:02 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!