Izglitiba

Es pati par sevi brīnos, bet nu eksāmeni ir pēdējais par ko šobrīd es domāju! Lai gan .... jau tik drīz! |-)

patiesībā tā ir. tas ko tagad izmācos, nebūt nenozīmē ka par to strādāšu nākotnē.
āāāā.. es arī tizli ceru, ka sapratīšu ko mācīties, bet laika ir tik maz..un tagad manu prātu aizņem tikai eksāmeni.. bet zini, stulbi gatavoties censties labi nokārtot eksāmenus, ja nav īsti mērķa uz kurieni iet. Vismaz man zūd stimula.. :(
aij..čats jau te. :-D soorr

Nezinu, man neviens nav teicis neko sliktu, bet es pati saprotu, ka tas laikam nav mans aicinājums. Vecāki teica, ka galvenais, ka ir tā augstākā, jo daaaudz tāpat nestrādā savā jomā, bet es arī naivi ceru, ka pa šo neilgo laiciņu paspēšu izdomāt, kura mācību iestāde varētu būt "manējā" 8-)

spotlight,
gluži kā man. doma bija, bet kad es sāku klausīties citos cilvēkos tad domas sāk svārstīties..tik tizli..
viens saka, ka skola slikta, otrs - ko darīšu ar tādu izglītību tālāk..āāāāāā. (e)

Man arī šogad jābeidz vidusskola un jāstājās augstskolā. Doma bija, bet es jau tagad sapratu, ka tomēr to nevēlos. Ehhh. tagad man nav ne jausmas, ko gribu |-)

mācos 12.kl, es zinu to ka es gribu mācīties tālāk, bet nevaru saprast, kas ir tas "mans". negribas nomācīties vienu gadu, saprast, ka nepatīk un pamest. āāā.. tas ir tik grūti.
protams, vēl lielāks vilinājums būtu aizbraukt prom, pastrādāt, bet arī tam vajg sākumkapitālu, un tagad teikt senčiem- iedod man naudu, gribu aizbraukt tur un tur un pastrādāt, par tik nenopietnu attieksmi man neviens neko nedos. un jā, tā izglītība man būs vajadzīga...
laiks iet, bet es īsti nevaru izlemt, ko mācīties, kur būtu labākas iespējas pēc tam dabūt darbu bet arī mācīties un strādāt to kas patīk.

Sorry, gari. bet man vajadzēja visu uz āru izlikt.

Emba, interesanti, ko tādu dzirdēt. :-P Bet es neesmu no tiem cilvēkiem, kuri deg nepacietībā kaut ko pierādīt... jā, man nedaudz sāp un jūtos vīlusies sevī, ka atkal kļūdījos, bet es laikam varu to atzīt.

Vēl par pašu politoloģiju - tā kā zinu Latvijas politisko sistēmu, tad ļoti labi redzu, ka nu ne jau tikai diploms (noteikti ne) vajadzīgs, lai šajā sfērā tiktu uz priekšu, tāpēc par to tik ļoti nepārdzīvoju. Un, iespējams, arī tā ambiciozā apziņa, ka "es gribu mainīt pasauli" sāk nedaudz pierimt un vairāk cenšos domāt, ko gribu sev es pati... mazāk - ko no manis gaida, kādu vēlas mani redzēt utt.. Respektīvi - mēģinu koncentrēties uz savām sajūtām.

Jā, meitenes, darbs man ļoooti noderētu, tikai atrast, protams, nav sevišķi viegli.

Man liekas,ka dzīve ir pārāk īsa lai vienkārši neko nedarītu. Es varbūt varētu 1 gadu neko nedarīt, nu tas ir nemācīties un nestrādāt,ja būtu kāds kas uztur, bet noteikti ne vairāk. Bet nu ja būtu iespēja vārta tiešākajā nozīmē `pablandīties pa pasauli` t.i. ceļot apkārt pa pasauli, tad, protams, neatteiktos arī to darīt vairākus gadus un tad sākt studēt.

Hmm, interesanti. Es nebiju laikam piefiksējusi, ja iepriekš jau stāstīji, ka aizgāji. Bet vispār mani pārsteidz - nevis tas, ka neatrodi to, kas patiešām patīk, bet tas, ka Tu ej prom. :-D Noteikti dīvaini izklausās, bet Tu man ļoti atgādini mani pašu pirms pāris gadiem ļoti daudzos jautājumos. Un es noteikti būtu par spīti pašai sev un citiem turpinājusi mācīties. Nezin kāpēc man šķiet, ka Tev būtu jārīkojas tāpat :-D
Bet nu jā, piekrītu par to politoloģijas īpatnību katrā valstī. Taču aicinājums pēc politikas un politoloģijas, manuprāt, nav viens un tas pats. Tāpēc pieņemu, ka vēl vismaz tikpat tur ir tādu studentu, kas to apjauš (ja apjauš) tikai studiju laikā.

Varbūt Tev nepieciešams darbs, nesajuktu prātā no bezdarbības. :)

Salomē, bet ir taču tāda viedo cilvēku suga, kuriem izglītība nevar daudz ko iedot. Kas paši izglītojas ļoti, ļoti labi... Zinu, ka darīt kaut ko piespiedus ir ļoti grūti.
Man principā tagad ir morāli smagi mācīties, arī pagājušo gadu iestājos vienā augstskolā (budžetā), nepatika pārāk daudz kas, ne vide, ne tas, ka biju izrauta no ērtā ligzdiņas vidusskolā. Un tagad šogad šajā augstskolā ir līdzīgi, jo vairs nav spēka pēc tās pirmās.. Baigā vilšanās sevī. ;-)
Tāpēc es tā kā būtu par sava "es" sameklēšanu pēc vidusskolas, jā, arī pablandīšanos pa pasauli, jo tā brīvība ir tas, kas man tagad pietrūkst visvairāk. Ja ir iespēja, un ja ir atbalstītāji, tad vienam gadam priekš sevis nav nekādas vainas.

Salome, a straadaat neinteresee? :-)

Vespera, mani, diemžēl, nekur nevelk mācīties. :-| Bet es tāpat jau jūdzos nost no bezdarbības, tā kā nākamā mācību gada plāns (tā trūkums) mani ļoooti biedē.

Salome, kur Tev tagad velk mācīties?? :)

Piedošanu, ka tik gari. (s)

Par ceļošanu - jā, jā, jā, es arī dikti gribu paceļot un beidzot secināt, ko tad īsti vēlos. Manuprāt, ļoti daudz kļūdās savā studiju izvēlē tieši tā iemesla dēļ, ka to sasteidz.

Leo, problēma varētu būt tā, ka es vēlos pārāk daudz dzīvē... un uzreiz.

Emba, jā, man pat kauns atzīt, ka ar mani tā notiek jau otro reizi (nu, kā ar tādiem grābekļiem).
Kas nepatika? Hmm, laikam jau lielākais mīnuss ir pati LU mācību koncepcija. Nē, ne tikai konveijers (kas nemaz nebija tik izteikts, par spīti tam, ka mums bija 80 cilvēki kursā), bet vairāk lekciju akadēmiskums un kopējā studiju programmas (vismaz pirmā studiju pusgada) nepārdomātība.
Vēl jāatzīst, ka es nejutos labi tur. Tā, tīri emocionālā līmenī man tā vieta nešķita tuva (tiesa, tas ir tikai loģiski, jo es iepriekš 12 gadus mācījos vienā skolā, kas bija kā manas otrās mājas... ir naivi to pašu vēlēties no augstskolas).
Vēl svarīgs aspekts (kas gan ir būtisks ikvienam, kas studē Latvijā) - ko pēc tam? Politikas zinātne konkrētā valstī tomēr ir specifiska tieši šai konkrētajai valstij...
Ir arī plusi, protams, ir daudz vieslekciju, politisko debašu, informatīvo pasākumu... Es to rezumētu kā "mēģina, bet īsti nesanāk". :-|

Bet ir daudzi, kuriem tur mācīties ļoti patīk un šķiet interesanti (man gan pati politika arī šķiet ļoti saistoša), tā kā tā vairāk ir mana, nevis LU problēma, protams. :-D

Nekur tu neliksies bez augstākās izglītības, kaut kādā brīdī tev to ievajadzēsies.

Es vienmēr apbrīnoju tos cilvēkus, kas pēc skolas beigšanas, kā saka, ceļo pa pasauli. Es kaut kā tā nevarētu.

Draudzene arī tagad klejo pa Dāniju, lai nodarbotos ar dejošanu. Viņai ir nepieciešams sajust brīvību. Dīvaini.

Bet, man liekas, ka Tu jau zaudē arī, ja neej studēt.

Tieši gribēju taisīt līdzīgu diskusiju.
Es pagājšgad pabeidzu vidusskolu (ak dievs, tagad liekas, ka tas jau bija sen :-D ), šo gadu arī nobumbulēju (nosacīti) kā Au Pair.
Tagad domāju, ka vajadzētu augstāko izglītību, un arī ļoti gribās, bet tā pati problēma - nav finansējuma un kredīts šķiet kā briesmīgs bubulis, kam pat tuvumā negribas rādīties. Tad nu domāju pamācīties gadu arodskolā, bet arī bail, ka būs sajūta, ka kaut ko zaudēju.
Eh, stulba jau tā sajūta, ka gribu, bet nevaru. :-/

Salomé, Tu pameti arī politoloģiju? Ja nav noslēpums, kāpēc? Kas nepatika? (t)