Festivāla mīla!

 
Reitings 1821
Reģ: 13.02.2010

Labs vakars, manas dārgās tamborētājas. Jautrīgie putnu treļļi un aizvien spožākā saules gaisma, par spīti salīdzinoši joprojām vēsajam gaisam, atgādina, ka straujiem, drošiem soļiem šurp traucas vasara, kas tādiem pasaules klaidoņiem kā man viennozīmīgi nozīmē arī festivālu sezonas sākšanos. Tad, nu, lūk, prātā nāk un dvēseli māc viens no pērnās vasaras sirdi un pavēderi kutinošākajiem atgadījumiem. Biju devusies tālu prom no galvaspilsētas, lai baudītu piekakātus krūmus, šūpīgas teltis un citus festa labumus. Protams, šad tad pagorījos arī pie kādas no konkrētā festivāla skatuvēm. Nu, lūk, kādā brīdī, kad uz skatuves muzikāli izpaudās kāds bārdains, skarbā nebalsī deklamējošs onkulis, es pamanīju kādu, kurš lika man aizmirst apkārtējo kņadu. Spalvainas kājas, spēcīgas rokas un nedaudz mežonīgā āriene bija pirmās vizuālās kvalitātes, ko piefiksēju. Dūru tup, drīz vien biju pavisam tuvu viņam. Ļaudis viegli iereibuši, mūzikas valdzinājumam nodevušies, iejukt nezināmā kompānijā nebija grūti. Drīz kārotās rokas atrada manu vidukli, skatieni jau sen bija sastapušies, ballīte sita augstu vilni. Simpātijas šķita abpusējas, ļāvos sajūsmai, vienlaikus paturot prātā, ka tāda vasaras nakšu burvība mēdz būt arī mirklīga. Pēc brīža pašķīrāmies, taču tovakar sastapām viens otru vēl vairākas reizes, arī pašā vakara noslēgumā, kad pēdējie muzikālie akordi pasludināja festivāla pirmās dienas noslēgumu. Nē, mēs nedevāmies apgānīt tuvējā mežiņa svētumu. Pusi nakts staigājāmies pa laternu apgaismoto festa teritoriju, dalījāmies dažādās pārdomās, ne viens ne otrs daudz nepieminot savas dzīves norises. Rīta pusē skurbums sāka izplēnēt, bet interese vienam par otru nekur nepazuda. Devāmies katrs pie savas kompānijas, norunājot nākamo nakti pavadīt kopā. Nezinu, kāds miega dēmons mani pārņēma, taču nogulēju līdz pat nākamajam vakaram, draugiem neizdevās mani pierunāt mosties; no telts izlīdu tad, kad festa otrā diena jau bija uzņēmusi pamatīgus apgriezienus. Ļaužu pūļi, šķiet, bija vēl lielāki, nekā iepriekšējā vakarā, taču apņēmīgi uzsāku meklēšanas (nevis meklēšanās) procesu. Bezcerīgi! Daudzi līdzīgi, bet neviens - īstais. Informēju arī dažas no savām draudzenēm par meklējamā parametriem un pazīmēm, taču neviena no nelietēm nevīžoja man viņu uzmeklēt. Zaudējusi cerības, devos uz telti tukšot brendija pudeli, vēlāk atgriezos teritorijā gluži jautrā prātā, taču arī alkohols manu pēddzines potenciālu neuzlaboja. Otrā rītā mājup devos kā veca īgņa, uzmetusi lūpu, ne ar vienu nesarunājos. Pēcāk turpināju savas spiedzes gaitas interneta plašumos, taču nevienā no festa bildēm viņu nemanīju, neizdevās šo uziet arī kādā no sociālajiem tīkliem. Līdz pirms dažām nedēļām notika brīnums! Festa domubiedru grupā parādījās kāds komentārs, kurā momentāni atpazinu savu princi! Nē, Draugos es viņam nerakstīšu. Kas zina, kas notika otrajā naktī. Bet tagad esmu guvusi apstiprinājumu, ka arī šogad viņš apmeklēs šo pasākumu. Un arī manos plānos ietilpst konkrēto nedēļas nogali pavadīt tur. Un šogad es nepadošos. Ja nu viņam līdzi būs draudzene? Piesiešu pie koka ar aizbāztu muti! Mani neviens neapturēs.

Kā risinājušies jūsu festivālu piedzīvojumi?

16.04.2011 21:10 |
 
Reitings 25
Reģ: 16.08.2009
Skatos, ka festos diezgan populāri ne tikai atrast īslaicīgu sakaru.Tā gadījās arī man, vasarā pirms trijiem gadiem, un visus šos gadus vēl joprojām turamies kopā. Tieši tāpat kā tajā vasarā nespējām ne mirkli atrauties viens no otra. :-)
17.04.2011 21:36 |
 
Reitings 1223
Reģ: 23.04.2010
interesanti bija lasīt ;-)
Mēs ar draudzeni 2 gadus atpakaļ bijām uz Kurland Bike Meet...Kad jau tuvōjās rīta puse iepazināmies ar lietuviešu baikeriem..Nekāramies jau kaklā, vienkārši bija jauki ar viņiem parunāties un tādā garā...Man toreiz šausmīgi iepatīkās tads blonds baikeris Sauļus vārdā (l) (l) (l)
viņi stāstīja, ka visu laiku braukā apkārt pa Eiropu, pasauli ar močiem..uhh tajā brīdī gribējās visu pamest un doties viņiem līdzi (l) bet tomēr liktenis iegrozījās savādāk :-| Man no tā laika nomainījies nr, bet draudzenei reizi 2 mēnēšos viens no viņiem pazvana, apjautājas kā iet..tad viņa uzreiz man to noziņo un tad mums obligāti jāsatiekas un jāatceras tas vakars/rīts..ehhhhhhhh :-/
17.04.2011 21:40 |
 
Reitings 190
Reģ: 12.01.2011

Šis stāsts atgādināja jauku atgadījumu iz manas dzīves. Festivāls gan tas nebija, pavisam parasti lauku zvejniekciema Jūras svētki jūlija vidū, uz kuriem kopā ar draudzeni devāmies just for fun (pie reizes ciemos pie omes), bet to atceramies vēl joprojām. Visa diena forša un priecīga, izklaides programma izgaršota par visiem 100%, vakarā sēdējām ballītē un jutāmies drusku nepiederīgas - lielākā daļa baigi aizlējuši acis, komunikācija pašvaka, bet mēs ar savu vienu kokteilīti organismā gandrīz kā marsietes, jo tovakar kaut kā nebija iekāriens uz šķidrumiem. :) Pēc kāda brīža redzu, ka ierodas kādu 5 cilvēku kompānija, no kuriem divi tādi puslīdz sabiedrībā pazīstami. Nu, ne baigie stāri, jo mana draudzene pirmo reizi par tādiem dzirdēja, bet es gan biju vienu redzējusi kādā biznesa raidījumā un par otru bieži dzirdējusi profesionālajā jomā. Iedzimtā kautrība, protams, liedza brutāli lūrēt virsū, tāpēc izlikos, ka neredzu ekstravaganto ierašanos. Pēc kāda laika, kad ar draudzeni par kaut ko iesmējām un jau jutāmies piederīgas pasākumam, jutu, ka kāds piebaksta pie pleca. Jap, tas pats bariņš sāka ar mums runāties. Beidzās ar to, ka mēs nu jau 7 cilvēku sastāvā ntās stundas noklīdām gar jūras malu, pārrunājām visas politiski, vēsturiski, ekonomiski un sadzīviski svarīgās jomas, izzirgojāmies par stulbiem jokiem, malkojām kokteiļus un ap 5iem rītā piestātnē sēdējām uz viņu jahtas, vērojām saullēktu, dzērām labu baltvīnu un klausījāmies Sigur Rós. Ne spaidījāmies pa stūriem, ne kāds mums uzmācās, tā vienkārši bija lieliska kompānija un lieliski pavadīts laiks. Uz atvadām visi samīļojāmies kā veci draugi. Lieki teikt, ka tikušies vairs neesam un ar draudzeni norunājām, ka laikam arī nevajag - lai nezustu tā vakara burvība, jo otrās reizes šādos gadījumos mēdz būt stipri vien blāvākas. :)
17.04.2011 22:39 |
 
Reitings 1249
Reģ: 07.06.2010
Hanna! Tev veiksmi. Un vispār, pirms neesi ieraudzījusi, ka ir ar draudzeni, neapgrūtini sevi ar kaitinošām domām! ;-)

Hāh, šitie stāsti man atgādināja vienu manu kruīza piedzīvojumu. Otrajā vakarā dejojot sasmaidījos ar puisi sieviešu džemperītī (savu viņš bija aplejis ar vīnogu sulu), vēl ar draudzeni dikti smējāmies, ka šamējais tāds dikti neriktīgs izskatās. Tā kaut kā sāka dejot arvien tuvāk..un tuvāk, līdz vienā brīdī pienāca, un pateica, ka es lieliski dejojot un vai varot ar mani padejot. Es arī nepaskopojos ar komplimentu pateicu, ka viņam smuks džemperis..Tā vārds pa vārdam, ilga skatīšanās acīm, staigāšana pa prāmi rociņās, kņudoņa vēderā. Bet. Zinājām tikai vārdus. Tad nu pienāca nākamā diena, atgriešanās mājās un nepārvarama vēlme viņu atrast. Atradu. Saskrējāmies kādā vakarā uz tēju, tad pastaiga pa vecrīgu un- es biju šausmīgi vīlusies. Nebija nekā no tā cilvēka, kam piemita ta vakara burvība. Tagad savas ceļojumu aizraušanās atstāju tikai atmiņās. Tādā veidā tas paliek kas īpašs (l)
18.04.2011 02:12 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits