lauztās sirdis

Tapēc es cenšos neskatīties savu draugu bijušās, jo visas vienmēr man liekas 100X labākas par mani!
Nu man vispār ir superīgi "noveicies"! Man it kā bija džeks,kuru es uzskatīju par plāksteri, bet rezultātā es samīlējos līdz bezsamaņai, bet, ko domā viņš, es joprojām nezinu un nesaprotu! :-/ :-/ :-/ Tā nu es mokos šitā!

Signorina - man pilnīgi tāda sajūta, ka Tu runā par mani. Hmmmmm.... Pasaki puiša vārda pirmo burtu!!!

Es laikam biju. Rezultātā, pazvanija pēc 4 mēnešiem un ņuņāja, ka bijuso esot saticis. Pasūtiju kakāt.

Riskanti ir. Bet man ir gadījies būt abās lomās. Esmu bijusi kā jaunā meitene uzreiz pēc nedēļas - besīja, ka viņš ar bijušo sarakstījās, mani apsprieda, bija tāds vēss pret mani bieži, bet beigās, kad gāju prom, teica, ka mani tomēr mīl, pārdzīvoja. Nu sviests, tā arī nesapratu, kā to visu vērtēt. Bet tad, kad pati uzsāku attiecības uzreiz pēc šķiršanās, diezgan ātri aizmirsu iepriekšējo, laikam tāpēc, ka biju šķīrusies pēc savas iniciatīvas un neskumu pēc bijušā. Secinājums - attiecības izdodas, ja iepriekšējās ir aizmirstas/izsāpētas.

nu, cik nopratu, tas nav pārāk sen, kādu nedēļu, vrb nedaudz ilgāk...

Ko nozīmē tikko izšķīris, cik tieši ilgi viņš ir šķiries no bijušās - nedēļu, mēnesi?

Nu man šāda pieredze ir bijusi pozitīva, taču nākošreiz to neatkārtotu :-D Bijām viens otram plāksteris. Gadu, tā teikt, vnk nodraudzējāmies, jo normālas attiecības nespējām uzsākt. Taču kopā mums bija ļoti labi :-) Un pēc gada sapratām, ka esam iemīlējušies... un nu laikam skaistās laimīgas beigas (l)

Bet ir viens bet... es tā domāju, ja abi nebūtu vienādā situācijā [abi viens otram plāksteri], šaubos vai tas būtu izdevies, jo ir ļoti grūti tam, kas aizstāj, būt ar cilvēku kopā, ja īsti nezini vai viņš tiešām dzīvo tālāk vai vēl dzīvo pagātnes atmiņās. Un tas min ik mirkli uz pēdām...

Nekad nevar zināt kā notiks. Tāpēc ne velti laikam ir tas teiciens "Padzīvosim - redzēsim".

Ja viņš Tev tiešām patīk, tad kāpēc gan nepamēģināt! Bet protams vienmēr diemzēl jārēķinās ne tikai ar to labāko variantu, bet arī ar to ļaunāko.

Tikpat labi taču šķirās arī vienkārši pāri, kuriem nav Tavs gadījums.

Vienkārši daudz nesaceries un baudi. Un tad jau redzēs! ;-)

tā jau ir, dzīvošu, redzēšu, un cerēšu uz labāko iznākumu. :)

Grecia...ir tā, ka man arī šķita, ka jā, negribu pazaudēt cilvēku ka labu draugu...vairākas reizes to nācās pārdomāt un izsvērt...jo nebij jau tas tāds vienas dienas lēmums.

Man vienkārši šķita, ka es nevarēšu atslegties uz izdzīt no galvas pavisam to domu,ka varbūt kādreiz, kādu dienu. Tas laikam traucētu dzīvot tālāk...un arī fakts, ka gluži ta draudzība mums arī nebij tāda, kāda man ir ierasta savu draugu kompānijā...tādā sajūtu līmenī tur bija kaut kas vairāk arī no viņa puses...un tas traucētu manai ilūzijai par to,kas ir "draugi"

Es īsti nezinu kāda viņiem bija situācija, bet kad iepazinos ar savu tagadējo draugu, viņš bija kopā 6 gadus ar savu nu jau bijušo draudzeni, viņa bijusī draudzene es domāju, ka ir lieliska sieviete, karjeriste, ļoti gudra, viņa dzīvē ir sasniegusi ļoti, ļoti daudz ;-), ceru, ka viņa atradīs sev sirdij tuvu cilvēku.

Domāju tas viss ir individuāli- kāds ir tas cilvēks, kāpēc izšķīries, cik ilgi satiekaties, kādas ir tagadējās attiecības utm. Pat ja satiktu savu otro pusi visromantiskākajā vietā tu nevari prognozēt attiecību tālāko virzību, domāju, ka tas nemaz nav jādara, dzīvo- redzēsi! :-)

Elle, tas pāriet :-) Es klusībā skrēju pakaļ tam čalim, taču viņš bija vnk super cilvēciņš, mani tiešām interesēja, kā viņš jūtas, kas viņam par problēmām, uzklausīju viņa bailes, pārdomas un visu pārējo, esmu jau pārdzīvojusi divas viņa šķiršanās, un zinu, ka viņš augstu vērtē manu draudzību.

Bet kaut kur lasīju, ka sirdij, prātam (vai kā to vēl nosaukt) ar laiku apnīk tas, ko nevar iegūt. Manā gadījumā tā notika, jā, atzīstu, pēc diezgan ilga perioda, bet šī cilvēka kā drauga ieguvums man ir nenovērtējams.

Jā, esmu bijusi plāksteris. Pēc mēneša mani pameta un atgriezās pie bijušās. Bijām jauni un dumi- man 17, viņam, šķiet, 19.

Salīdzinoši nesen, pirms pusgada, iepazinos ar kādu vīrieti, kurš pāris mēnešus bija šķīries (pamests) no draudzenes, ar kuru kopā bija 8 gadus. Mums nekas nesanāca, un viņš joprojām ir viens.

Rezumē- mana pieredze ir vairāk negatīva, bet ticu, ka mēdz notikt visādi.

Es ko ļoti līdzīgu piedzīvoju pavisam nesen :) Diemžēl, ar ne manis ieplānotu iznākumu...tagad domāju, ko gan darīju nepareizi, bet laikam jau neko. Viņš vai nu būs gatavs, vai nebūs.
Tas, ka bija abpusējas simpātijas, tas bij skaidrs...man tika paskaidrots, ka viņš nevar solīt, ka nedomās par bijušo meiteni un tas nebūšot godīgi pret mani.

Tā labo draugu būšana ir diezgan sadistiska,ja vienai no pusēm ir simpātijas....jo tādai draudzībai nekad netiek dots termiņš un tad sanāk,ka viens visu laiku kaut ko gaida, bet otrs domā - re cik labi,kāds man labs draugs vai draudzene un pie secinājuma,ka grib kaut ko vairāk, nonāk tikai pēc laika - citam tas ir mēnesis, citam gads.

Man ir bail no tā, ka cilvēks, manā gadījumā, no manis ir atteicies, bet pēc kāda laika pārdomās. Labo draugu būšanu es nespēju šajā reizē pieņemt.

Grūti teikt, vai viņš skries pie savas bijušās atpakaļ nepazīstot cilvēku.Ja cilvēks ir stipra rakstura un vēl lepns, tad neskries atpakaļ pa ja viņa pasauks viņu.Jo tomēr cilvēkam mazliet jā būt savai daļai lepnumam un arī savai nostājai.Ja ir beigušās attiecības tad ir un viss.

nē, nē, es jau neko negribu sasteigt, tiešām pagaidām tikai vēlos iepazīt. :)

interesanti, kā viss izvērtīsies. :)

T.i., nevajag baigi saspringt uz to, ļaujies situācijai :-)

Negribu Tevi nobiedēt, bet man ir gadījies, ka cilvēks, kurš sākumā ļoti, ļoti iekritis sirsniņā, vēlāk kļūst par ļoti labu, vislabāko draugu (ne boyfriend) :-) Es tiešām ieteiktu pamēģināt vispirms iepazīt viņu kā cilvēku un tad jau redzēs. Jo labu vīriešu kārtas pārstāvju draugu nekad nevar būt par daudz ;-)

Tev jau uzreiz nav jāmetas nopietnās attiecībās :-)
Vispirms sačomojies ar džeku un tad.
Un tas, ka viņa ir caciņa, nav rādītājs, ka Tev mazākas iespējas uz laimi/mīlestību. :-P

Abalone
grūti vēl pateikt par ideālu, bet man jau viņš no pirmajiem iepazīšanās mirkļiem iepatikās, likās ļooooti jauks, kā cilvēks, interesants. :)

Ja viņas iniciatīva, tad sliktāk un tomēr, ja nepamēģināsi- neuzzināsi, tukrlāt, ja viņš ir tuvu ideālam, tad vēl jo vairāk-tikai uz priekšu! ;-)