Pavasaris ir sācies.

nekas nenotiek tapat vien.

Pašlaik man arī ir dilemma starp savu draugu un otru puisi. Kaut kā turos vēl pretī, bet nezinu cik ilgi. Ļaušu vēl mazliet laikam ritēt, lai kārtīgi apsvērtu savu izvēli, bet pašlaik vairāk domāju šķirties no sava drauga, lai cik lielisks viņš ir, bet es zinu, ka viņu nemīlu.. Jo ja es mīlu, tad mīlu līdz galam, šoreiz šo sajūtu nejūtu.

Vienu dzīvē es tiešām esmu iemācījusies - nepieņemt lēmumus, balstoties uz emocijām.

Ir bijis tā. Bet pāris mēnešiem pāriet. Jo īstās jūtas pret savu mīļoto tāpat izrādās stiprākas nekā kaut kādas tur emocijas, kas pēkšņi parādās un tikpat pēkšņi pāriet. Tas nav tā vērts!!! Izbaudi emocijas, bet nedari neko tādu, kas varētu kaitēt Tavām īstajām attiecībām.
Vai tiešām mirkļa iespaids ir vērtīgāks nekā vairāku gadu mīlestība pret savu puisi? ;-)

nezinu, kādreiz likās, ka ja bez jūtām, tad tā nav krāpšana. krāpšana ir tad,kad Tev otrs cilvēks iepatīkas, bet ja tikai flirtē, tad nekas

nezinu, kādreiz likās, ka ja bez jūtām, tad tā nav krāpšana. krāpšana ir tad,kad Tev otrs cilvēks iepatīkas, bet ja tikai flirtē, tad nekas

Jā, cY, tā patiešām ir! Cik nožēlojami. Es arī domāju, ka nekad savu draugu nekrāpšu, bet es tagad pati sevi nepazīstu. Tauriņiem nevar neko padarīt.

Neuztver to kā randiņu. Aizej vienkārši ar to cilvēku padzert tēju vai papļāpāt parkā uz soliņa. Un tā nav krāpšana, ja vien tu nekal nākotnes plānus ar viņu un nedomā par to kā ātrāk krūmos ievilkt.
Un es zinu, ko nozīmē 5 gadi attiecībās, tici man. Jā, man kādreiz likās, ka pat skatiens uz cita vīrieša pusi ir krāpšana, bet tā nav. Es savu vīrieti mīlu, cienu un netaisos krāpt. Bet kāpēc gan neizbaudīt cita uzmanību? Nu izdzer savu tējas krūzi, paklausies, cik tu lieliska un forša un viss.

Krāpiet, krāpiet savus draugus, bet pēc tam kad būs jau cits nečīkstat, ka jums sāp sirds un liekas, ka draugam ir cita.
Interesanti.. Mēs prasām no otra to, ko pašas nevaram izpildīt!

Magdalēna -jā, bet man jau aiziešana uz randiņu ir krāpšana, tā ir otra nodošana. Protams, ka pēc 5 gadiem vairs nav nenormālākā iemīlēšanās sajūta, bet ir citas lietas, kas ir nemazāk svarīgas (uzticēšanās, cieņa utt.) un, protams, mīlestība. Vienk vairs nav trakās iemīlēšanās. Lai gan visu šo gadu laikā tā ir pirmā reize, kad kāds ieinteresē šādi.

Magdalēna, tu uzrakstīji tik precīzi, kā par mani. Tavs ieteikums ir tas, kam es sekošu.

Hmm, man arī ir līdzīgi ar vienu pazīstamu puisi. Bet nu es vnk priecāšos par flirtu jo neko vairāk jau arī nevajag..
+ mums abiem otrās pusītes.

Tādas emocijas ir pārejošas,bet nu tas jau nemaina to, ka ta tās var izbaudīt (l)

High flyer, nodevība, ir apzināta rīcība, kas kaitē sadarbības pusei, johaidī, bet kādam gan tas varētu kaitēt :-D

Ir bijis līdzīgi, pēc kāda laika pārgāja tās emocijas un atgriezos uz zemes. :-)

Becky, tā taču ir nodevība pret pašreizējo draugu utt...

:D

Nezinu. Esmu piedzīvojusi šādas sajūtas, bet vienmēr vados pēc principa - nedari citam to, ko negribi, lai dara tev. Uzreiz iedomājos sevi sava vīrieša vietā un zinu, ka tas mani bezgalīgi sāpinātu un es viņam nespētu piedot tādu vājumu.
Mans ieteikums - paflirtē, sazvanies, varbūt pat piekrīti kaut kur aiziet. Vienkārši izbaudi uzmanību un viss. Nav obligāti jāliekas gultā vai jāplāno, kā sauksiet mazbērnus. Nu vismaz es tā darīju, Ļāvu, lai mani aplido un tad izmetu no savas dzīves.

Man ir līdzīgi, nezinu ko darīt, bet vainoju pie visa rutīnu ar iepriekšējo..negribu pat viņu pamest, bet iespējams, ka nedaudz flirta ar citu ir tas,kas vajadzīgs, lai apjaustu to, ka pirmais tomēr ir labāks :)

Bet, ko jūs uzskatiet par krāpšanu? Un, ja piemēram skūpstītos ar citu vai ko vairāk, vai pateiktu savam vecajam draugam, vai noklusētu?

high flyer, a kas tur tāds ļauns, kas nāktu atpakaļ, divi cilvēki vienojas, tā teikt, kopīgam mērķim 8-)

es uzskatu, ka ja Tavs vīrietis vairāk nevar sniegt šīs sajūtas, tad IR jāapdomā, vai vēlies turpināt attiecības. paanalizē, vai saņem pietiekoši no esošajām attiecībām, jo nebūs šis, būs nākošais, kas sajauks galvu, ja kkas trūkst attiecībās.

Galvenais ir nedomāt par to bumeranga bubuli no sērijas "viss sliktais dzīvē nāks atpakaļ". Pilnīgas blēņas! Nez kāpēc tie, kas man savulaik ir darījuši pāri, tagad dzīvo cepuri kuldami. Kā arī tie labie darbi, ko mēs visi darām citiem, arī paliek bez jebkādas atdeves. Muļķības tas viss ir. Katram jādomā paša par sevi. Un mazāk jāklausās uz soliņa sēdošajās omītēs. ;)