sveikas..driizumaa gaidaama operaacija, ar vispaareejo narkozi.ludzu dalieties pieredzee kaadas sajuutas bija peec narkozes.. buutu jauki ja uzrakstiitu veel klaat kas pa operaaciju bijusi..(man kas taads 1. reizi)
Pirmo reizi pēc narkozes atmodos vienkārši miegaina, slikti nebija. Otro reizi atgāju ļoti smagi, mocījos ar sāpēm un raudāju. Bet pats interesantākais bija tas,ka es reāli ar prāta sapratu,ka man nav par ko raudāt un es negribu raudāt,bet organisms reaģēja pēc sava prāta un es fiziski nevarēju neraudāt. Bet principā tas ir tomēr ļoti individuāli. Vispārējā narkoze ir ļoti kaitīga organismam,bet nu kas jādara- jādara :) Turies!
man 2x bijusi narkoze, patīk tas iemigšanas process - jūtos kā pālī :D
kad mostas augšā, arī tāda sajūta, ka esmu šmigā, pēc tam kauns no tā, kas dakteriem sarunāts :D katrā ziņā priecīgs prāts! un kad mostas, tad baigi auksti, drebuļi krata, gribas iesegties sedziņā. Katrā zinā nekas negatīvs priekš manis.
Man tiko ienāca prātā, ka varbūt tās visas vemšanas pēc narkozes ir tāpēc, ka anesteziologi pārdozē narkozi? Nu, piemēram, agrāk (pirms gadiem 10), kad laboju zobus un špricēja vietējo anestēziju- narkozi reāli dozēja. Iešpricēja vienu devu, pārbaudīja jutību, tad špricējo otru devu, atkal pārbaudīja jutību, kamēr notrāpīja to īsto devu. Tad anestēzija izgāja apmēram 2 stundu laikā pēc labošanas. Tagad-pirms gada labojot zobus, biju šokā. Man sašpricēja pilnu muti, salaboja un anestēzija sāka iet ārā tikai pēc 8h!!! Un ļoti, ļoti sāpēja labotais zobs.
Varbūt operācijās arī tāpat- iebliež kaut kādu konstantu devu- neatkarīgi no tā vai guļ uz galda divdurvju skapis 140kg vai smalka dāma 50kg.
Ja man kko operētu ar narkozi, es visvairāk baidītos par to, ka tā narkoze uz mani neiedarbotos un es neatrubītos. :-(
Bet nu laikam tas nav iespējams. :-D
Mani no narkozes modināja ārsti vēl op.zālē, bet es grūti modos un mostoties nevarēju paelpot, baigi nepatīkama sajūta bija, bet tad uzlika skābekli un palika labāk, pēc brīža jau jutos labi, slikta dūša vispār nebija, nebija arī baigi dulla galva, tikai sagurums. :) un vēl arī kobru taisīja ar it kā vispārējo narkozi, bet tā bija tāda pa vidam, it kā gulēju, it kā jau modos, tā kā kaut kādā mistiskā sapnī būtu, bet tas bija ļoti ātri, pielika arī pēc kobras sistēmu uz 30min un visa narkoze iztīrījās ārā veikli, mājas normāli pati ar sabiedrisko aizbraucu un gāju gulēt :D
avene1
Uztaisi kādā citā vietā vēlreiz pārbaudi pirms operācijas- ir dzirdēts, ka nepareizi uzstāda diagnozes- ārsti mēdz kļūdīties.
Bet nu mans padoms- nebaidies no operācijas- es agrāk gandrīz vai pamiru no tā vārda vien- bet tagad, kad esmu operāciju pārdzīvojusi, varu teikt, ka nekas briesmīgs tas nav. Visu interesantāko nogulēsi (t) :D
Ja salīdzina, tad pie zobārsta ir sāpīgāk :D :D
man paaris meeneshus atpakalj taisiija augsheejo endoskopiju, vivairaak man bija bail kaa ir atrubiities, taas sajuutas, jo es esmu cilveeks, kas muuzdien sevi kontrolee, bet te zinaaju, ka nespeeshu neko izkontroleet :D un gaidiiju katru sekundi :D tikliidz ievadija shprici, pagaaja kaadas 15 sekundes kaa man viss peldeeja gar aciim un atrubs, bet kad pamodos sajuutas bija briesmiigas, galva shausmiigi griezaas, taa kaa buutu piedzeerusies, guleeju kaadu pusstundu peec narkozes, bet tur bija baigais konvejeris un bija jaalaiz naakamais :D :D taapeec kaut kaa pieceelos un pilniigaa shmigaa aizgaaju maajaas :D bet sajutas nav no patiikamaakaam.
Pirms operācijas piedāvā nomierinošos līdzekļus. Es atteicos, jo domāju- priekš kam sevi lieki sazāļot, ja pēc 10 minūtēm tāpat iemidzinās.
Vienīgais, kas jocīgi likās, ka neļāva pašai iet uz operāciju zāli- lika sanitāram vest invalīdu ratiņos - tas man nepatika.
Es pirms operācijas jutos tāpat kā Tu- biju saskatījusies ekstrēmās pārvērtības, kur taisa tās operācijas un visi pēc narkozes nonstopā vemj :D :D
Kad pie manis atnāca anestezeoloģe es izstāstīju par to, ka man šausmīgi bail, ka pēc narkozes būs slikti. Bet pirms tam man gan ģimenes ārsts, gan ķirurgs bija teicis- tas, kā cilvēks no narkozes pamostas ir 100% atkarīgs no anesteziologa, jo katram cilvēkam to narkozes kokteili uzjauc individuāli. Man anestezioloģe apsolīja, ka man nebūs slikti pēc pamošanās. Un tā arī bija- ievadot narkozi vēnā, man teica, ka sareibs galva, bet nekas tāds nebija- es momentā izrubījos un pamodos pilnīgi normāli palātā. Pirmās sekundēs likās, ka mēle smaga. Bet principā sajūtas tādas pašas kā, kad nakts vidū uzmodina- uz brīdi tāds- kur es esmu? :D- un jau pēc sekundes esi pie prāta.
Tā ka- iesaku dalīties ar anesteziologu savās bailēs- varbūt kaut kādu vieglāku narkozi izvēlēsies.
ņam ņam.. :D :D Tev vēl ir arī rotvellers??? :D :D Manas otras iemīļotākās suņu šķirnes (pēc haskijiem) suns??? :D :D Viss - es tevi apskaužu!!! :D :D :D
avene1 - nomierinies! Galvenais nesastresot, viss būs labi! :) Nesadomājies neko sliktu, jo gala rezultātā vienmēr būs labāk, nekā biji iedomājusies! :D
sunce, ne tak...man bija (ir joprojām, bet nedzīvo te) vairāk kā 2x smagāks suns - rotveilers :-) mēs vienk ripinājām bumbiņu pa zemi, un šis uzkāpa uz manas "ķepas"..es jau vēl kādu nedēļu nostaigāju, nezinādama, ka kaut kas tāds tur ir noticis.
Man ļoti nāca miegs. No narkozes mani modināja māsiņas un sauca mani visādos vārdos uz E burta,bet ne īstajā. Pateicu,kā mani sauc, pabrīnījos kādi man akmeņi izņemti un atrubījos. Atceros,kad pamodos otrreiz palātā un visu laiku tā vecene no blakus gultas runāja-kā paveru acis, tā šai mute vaļā.
Nav nekas tā narkoze, vismaz izgulies un miers,nevis garlaikojies un blenz griestos. :-D
12
