Vīramātes dāvanas

Sultry @ 18.06.2021 12:54

Kā es tevi saprotu, bet ar savu bēdu tevi pārspēšu. Man vel tikai nesen likās, ka sajukšu prāta ar šo problēmu.
Pirmo reizi ievacamies ar puisi dzivot kopā. Dzivoklis nav liels, bet viss ir jauns un daleji mebelets. Diezgan patukšs, kas man loti patik.
Gribeju piepirkt tikai pašu nepieciešamako, lai viss saglabajas tīrs un kārtīgs, jo negribas piebazt mazu telpu ar krāmiem.
Un tad sākās ... puiša mamma katru reizi sāka stiept pie mums savus vecos, padomju laika aizkarus, katlus un traukus. Un visas lietas vainu vecas vai ar defektiem un galigi ne manā stilā.
Katru reizi teicu puisim, lai pasaka, ka mums nevajag, nu nevajag, un aiz laipnibas negribu nemt, lai iebaztu ta jau mazaja skapī, vai mestu ara.
Un tad kronis visam, sāka mums pirkt tosterus un kannas, kas ari nav ne manis izveletajā krāsu toni vai vispar dizainā. Puisis vinai neko neteica, ta nu es paliku tā launā, jo tikai gribu iekartot pati savu telpu.
Bet pedejais piliens nervu sabrukumam bija pirms paris dienam. Ar puisi gadu jubileja un vins man uzdavinaja visneglitako kaklarotu, ko jebkad esmu redzejusi. Es no soka gandriz apraudajos. Beigas ka izradas vinam to mamma iedeva lai uzdavina...

Man tas pats bija sākumā, kad ievācos ar draugu dzīvoklī. Tagad itkā nomeirinājusies, bet arī ļoti tracināja, ka pasaku, ka gribu nopirkt jaunus traukus vai kādu paklājiņu, vīramāte uzreiz: man ir tādi mājās. Atdošu jums. Kad pasaku, bet kāpēc nevar nopirkt jaunus? Tad dabūju lekciju, kāpēc vajag jaunu pirkt, ja viņai ir, vai kādai viņas paziņai ir, kāpēc lieki jātērē nauda. Jādzivo taču, kā ir. Nu es neuzskatu, ka būtu jādzīvo, kā ir, to arī viņai liku skaidri saprast, ka nevajag mums viņas vecās gultasveļas un padomju laiku segas.

Izklausās, ka vairākām problēmas ar vīru/draugu mātēm.😄
Man gan nav problēmas ar dāvanām, jo man vienkārši nekas netiek dāvināts,bet gan tracina tā sieviete kā tāda.
Cenšos pēc iespējas mazāk kontaktēties un tikties.
Nezinu, vai visu vīriešu mātes ir tādas kā šī, bet nepārtaukti tiek kontrolēts ko draugs dara- kur iet, ar ko iet utt.,un vēl tie izteicieni- kā manam puisītim iet? Es vienkārši jūku prātā...

Kā es tevi saprotu, bet ar savu bēdu tevi pārspēšu. Man vel tikai nesen likās, ka sajukšu prāta ar šo problēmu.
Pirmo reizi ievacamies ar puisi dzivot kopā. Dzivoklis nav liels, bet viss ir jauns un daleji mebelets. Diezgan patukšs, kas man loti patik.
Gribeju piepirkt tikai pašu nepieciešamako, lai viss saglabajas tīrs un kārtīgs, jo negribas piebazt mazu telpu ar krāmiem.
Un tad sākās ... puiša mamma katru reizi sāka stiept pie mums savus vecos, padomju laika aizkarus, katlus un traukus. Un visas lietas vainu vecas vai ar defektiem un galigi ne manā stilā.
Katru reizi teicu puisim, lai pasaka, ka mums nevajag, nu nevajag, un aiz laipnibas negribu nemt, lai iebaztu ta jau mazaja skapī, vai mestu ara.
Un tad kronis visam, sāka mums pirkt tosterus un kannas, kas ari nav ne manis izveletajā krāsu toni vai vispar dizainā. Puisis vinai neko neteica, ta nu es paliku tā launā, jo tikai gribu iekartot pati savu telpu.
Bet pedejais piliens nervu sabrukumam bija pirms paris dienam. Ar puisi gadu jubileja un vins man uzdavinaja visneglitako kaklarotu, ko jebkad esmu redzejusi. Es no soka gandriz apraudajos. Beigas ka izradas vinam to mamma iedeva lai uzdavina...

Mani gan jau arī sadusmotu fakts, ne jau, ka atkal nevajadzīga, nederīga dāvana, bet gan tas, ka cilvēks nedzird vai negrib dzirdēt, ko viņam saka, ok, es nezinu, cik autores vīra mātei gadi, mazums, ļoti daudz un tad tik tiešām, tā varbūt ir veselības problēma...

Ārprāts.. komentāri, kuros raksta - kur problēma un pieņemt dāvanu.
Priekš kam jālien di**ā vīra mātei, es atvainojos?
Normāla vīra māte, jebkurš cits cilvēks 3x pēc kārtas nedāvinātu tādas dāvanas , un vispār nedāvinātu to, kas nav vajadzīgs bez prasīšanas.
Arī es nepieņemtu un pateiktu kā ir. Pieklājīgās var pieņemt un krāt kolekcijā nevajadzīgas lietas.
+ pasaki, lai vīrs parunā!

Šķiries!

Piekrītu @Lovisa!

Šī jau ir tava vīra problēma, tev būtu ar viņu jārunā, lai viņš iet un skaidrojas.

Un par katliem tiešām laba doma uzlikt viņas katlu uz plīts viņas klātbūtnē, labāk visus 3 vienlaicīgi. Paldies, māmiņ, mums ļoti noder, tūlīt es uztaisīšu jums cienastu jūsu skaistajos katlos.

Ar piebildi, ka tas ir vecmāmiņas pienākums sagādāt kautko mazulim.

Es uz to atbildētu, protams, lai sagādā kaut ko. Šo te gultiņu, vai šos te ratus (links uz veikalu) vai, ja tomēr nejaudā pildīt savu vecmāmiņas pienākumu un kaut ko noderīgu sagādāt, lai vismaz nopērk kādu jaunu drēbi, lai galu galā uzada zeķītes, kā jaukai vecmāmiņai pieklājas, nevis vāc nolietotas lupatas, kuras nonāk pa taisno miskastē.
Jā, es neesmu attiecību eksperte 😄 besī liekulīgi cilvēki. Ja grib palīdzēt, lai palīdz, nevis baro savu ego ar savu palīdzības ilūziju.

Kisa @ 24.04.2021 18:14

Man atkal ir situācija, ka vīramāte mūsu mazulim, kurš vel nav piedzimis vāc zīdaiņu drēbītes un vel visādas lietas no kautkādām paziņām. Es saprotu, ka viņa grib tikai labu, bet man liekas nepieklājīgi, ka mūsu vietā vāc drēbes no kautkādiem nezināmiem cilvēkiem un pie tam vel tādas, kuras jau izskatās diezgan palietotas un izstaipītas. Jau esmu teikusi, ka nē paldies, nevajag, paši visu sapirksim, bet ne tāpat, tāda sajūta, ka ņem visu, ko dod tik pa brīvu. Ar piebildi, ka tas ir vecmāmiņas pienākums sagādāt kautko mazulim. Bet vai tiešām nevajadzētu ar mums apspriesties, jo man personīgi nepatīk tāda lietotas lietas no nezināmiem cilvēkiem.

man arī besītu ja līstu tur kur nevajag, un ja Tu esi jau pateikusi, paldies, man nevajag.. stulbi. Varbūt domāja, ka velies tās drēbes, bet vienkārši pieklājības pēc saki, Oj nu nē, nē, nevajag mums

Nākošreiz pasaki, O, vēlviens katls indukcijas plītij, tad nākošreiz dāvanā gaidu pašu indukcijas plîti (to var pateikt intonācijā takā caur joku) varbūt pieleks..

Lovisa @ 24.04.2021 20:43

Kisa,
Es Tavā vietā vienkārši nepieņemtu tās drēbītes no vīramātes, jo, ja Tu vienreiz pieņemsi, viņa to darīs atkal un atkal. Tā arī pasaki, ka Tev nav pieņemami valkāt lietotas drēbes ne pašai, ne bērnam. Man arī nebūtu pieņemami. Man vispār nepatiktu, ka kāds bez manas ziņas un bez manas piekrišanas pērk kaut ko manam bērnam. Es nekautrētos atklāti pateikt, ka pati izvēlēšos lietas savam mazulim un bez manas ziņas neviens cits neko nepirks. Ja nevēlies pati teikt, tad lai vīrs tiek ar to galā.

Precīzi.

Kisa,
Es Tavā vietā vienkārši nepieņemtu tās drēbītes no vīramātes, jo, ja Tu vienreiz pieņemsi, viņa to darīs atkal un atkal. Tā arī pasaki, ka Tev nav pieņemami valkāt lietotas drēbes ne pašai, ne bērnam. Man arī nebūtu pieņemami. Man vispār nepatiktu, ka kāds bez manas ziņas un bez manas piekrišanas pērk kaut ko manam bērnam. Es nekautrētos atklāti pateikt, ka pati izvēlēšos lietas savam mazulim un bez manas ziņas neviens cits neko nepirks. Ja nevēlies pati teikt, tad lai vīrs tiek ar to galā.

Man atkal ir situācija, ka vīramāte mūsu mazulim, kurš vel nav piedzimis vāc zīdaiņu drēbītes un vel visādas lietas no kautkādām paziņām. Es saprotu, ka viņa grib tikai labu, bet man liekas nepieklājīgi, ka mūsu vietā vāc drēbes no kautkādiem nezināmiem cilvēkiem un pie tam vel tādas, kuras jau izskatās diezgan palietotas un izstaipītas. Jau esmu teikusi, ka nē paldies, nevajag, paši visu sapirksim, bet ne tāpat, tāda sajūta, ka ņem visu, ko dod tik pa brīvu. Ar piebildi, ka tas ir vecmāmiņas pienākums sagādāt kautko mazulim. Bet vai tiešām nevajadzētu ar mums apspriesties, jo man personīgi nepatīk tāda lietotas lietas no nezināmiem cilvēkiem.

Vajadzēja to katlu uz plīts uzlikt viņas klātbūtnē, lai saprot tavu vārdu nozīmi.

Citādi viņa izturas pret tevi labi?
Dīvaina situācija. Labi, otro reizi vēl var aizmirst, ka cilvēks teica, ka nevajag tādu dāvanu, bet ne jau trešo. Varbūt viņa vēlas nopirkt katlu, bet neprot to izvēlēties, nepamana, ka tas ir indukcijas plītij?
Ieriebt ar dāvanām arī dīvains veids. :D
Lai vīrs izrunājas un viss.
Galējā variantā pārdotu katlus un viss.

Es gan autores vietā būtu rīkojusies tieši tāpat. Ok, pirmajā reizē var kļūdīties un nopirkt kaut ko nederīgu/neizmantojamu/ne tavā gaumē, bet ja tas atkārtojas jau kuro reizi, tad tā jau ir konkrēti necieņa no dāvinātāja puses. Un nē, viņa nav centusies, meklējusi un domājusi, kā iepriecināt savu vedeklu, bet gan kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ jau trešo reizi uzdāvinājusi lietu, ko labi zina, ka nelietos. Jājautā - kādēļ? Lai ieriebtu? Vai vienkārši viņai kādas garīgas problēmas, jo normāls cilvēks taču tā nedarītu. Šajā gadījumā šis ir jārisina vīram, viņam jātiek galā ar savu māti. Interesanti, kādēļ viņš to vēl nav darījis.
Es saprotu, ir jābūt pieklājīgam un pateicīgam, kad tev kāds kaut ko uzdāvina, bet visam ir savas robežas - ja tu esi desmitreiz teicis, ka nevajag dāvināt to un to, bet cilvēks tik un tā spītīgi dāvina tieši to, tad tomēr ir stingrākā tonī jāpasaka, ka šādas dāvanas vairs nepieņemsi. Priekš kam vajag veltīgi tērēt naudu un radīt nevajadzīgus atkritumus? Padomājiet, cik daudz krāmu un nekad neizmantotu lietu ir izmestas miskastē, jo cilvēki dāvina lietas nemaz nepainteresējoties vai saņēmējam tā patiks un būs vajadzīga. Tā arī mēs radām atkritumus, kuri varēja arī nebūt.

Piekrītu te vairākumam, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās. Kur tiešām problēma vienkārši atdot kādam vai pārdot. Attiecības ir svarīgākas par materiālām lietām.
Meralle kur problēma tās jaunās drēbes likt kaudzītē un tad pārdot vai atdot? Tāpat taču tev pašai ir tik daudz lieka, ka gan jau to visu arī centīsies utilizēt, nav no svara kaudzīte vairāk vai mazāk.

Pateikt, lai uzdāvina indukcijas plīti? 😁
Bet ja nopietni, tad pateikt, ka jums viss ir un ja grib, ko dāvināt , lai dāvina naudu un viss.
Ja pēc tā viņai nebūtu skaidrs, tad es savu vīra māti vairs neaicinātu ciemos vai neļautu braukt, lai saprot.
Man arī ir dīvaina vīra māte, ar putniem galvā, reiz pa reizei ir atvedusi visādus nevajadzīgus mēslus 😅🙈