Nē, nē, nav tā, ka viņš to nojauš un tad tikai sāk kaut ko darīt, viņš ikdienā vienkārši tāds ir. Bet, tiešām, tas kā Tu raksti ir, un piekritīšu, ka dīvaina tā cilvēku psiholoģija. Tikai šoreiz attiecībā uz mani. Pie pārdarījumiem, kas bijuši, man katru reizi atkal no jauna atvērušās acis, tajos brīžos es saprotu, ka man tiešām ir iespēja viņu pazaudēt un tad ir atkal tāds klikšķis no jauna, attiecības uzlabojas, ir tāda jauna dzirkstelīte, es gribētu, lai tā būtu visu laiku, bet paiet laiks un atkal viss ir tik pašsaprotams un tiešām šķiet, nu kas tad tāds varētu notikt.. Līdz ar to arī es viņam kļūstu garlaicīga un viņš man tāpat. Nu besī ārā, ka tā ir, bet nu nezinu kā ar to strādāt.
Man neiet kopā tā jūtu pazušana un nespēšana iedomāties būt kopā ar kādu labāku, jo tāda nav.
GhostGG @ 08.01.2021 14:32
Šeit arī ir tā problēma un viņa kļūda. Ja viņš sāktu pats no tevis atsvešināties un viņam parādītos domas par citām sievietēm, tev jūtas ļoti ātri atgrieztos. Dīvaina tā cilvēku psiholoģija ir, bet tas gandrīz vienmēr strādā. Varbūt tomēr problēma ir tajā, ka esi viņu pieņēmusi par pašsaprotamu un ar domu - nekur jau neaizmuks.
Viņš to jau nojauš, saprot, ka vairs nedavāju to uzmanību, ko iepriekš. Bet taisnība, ka viņš dara visu un vēl vairāk - gan pievērš man pietiekami uzmanību, rūpējas par mani, smīdina un vēl daudz ko citu, ka man vispār nevajadzētu sūdzēties.
Fifty @ 08.01.2021 14:09
Ir bijuši pāri darījumi, ir. Man arī vienu brīdi šķita, ka tas mani arvien vairāk attālina no viņa, bet tas ir bijis pagātnē, esam tikuši tam pāri (es varbūt tik mazliet vēl tajā aizkavējos pa retam), tas viss slikti, bet esam sākuši jaunu posmu, viņš sevi ir pierādījis un ikdienā nevaru iedomāties labāku vīrieti sev blakus, līdz ar to es cenšos par to nedomāt
Eksperte @ 30.12.2020 13:11
Ja ar vīrieti attiecībās viss ir kārtībā, kā arī pati autore raksta, tad kā pēkšņi kaut kas sajūtu līmenī var pazust? Man personīgi jūtas mazinās līdz ar pāri darijumiem. Man izklausās pēc rutīnas. Es labprāt dzirdētu cik ilgi autore ir ar šo vīrieti kopā un cik ilgi jau mocās savās emocijās?
Eksperte @ 30.12.2020 13:11
Ja ar vīrieti attiecībās viss ir kārtībā, kā arī pati autore raksta, tad kā pēkšņi kaut kas sajūtu līmenī var pazust? Man personīgi jūtas mazinās līdz ar pāri darijumiem. Man izklausās pēc rutīnas. Es labprāt dzirdētu cik ilgi autore ir ar šo vīrieti kopā un cik ilgi jau mocās savās emocijās?
Adaa @ 30.12.2020 01:53Viss ir normāli, ar attiecībām ir jāstrādā. Ko darām mēs šajā laikā: a) gatavojam kopā ēst. Šodien bija Gruzijas vakars. Iepriekš - spāņu. Receptes, dzērienu izvēle. Process un patīkama pieredze. b) lasām vienas un tās pašas grāmatas, pēc tam par to diskutējam. c) pētām vietas, uz kurieni šobrīd nevaram aizbraukt. Lasām par tām, priecājamies un kaļam plānus. d) dodamies naksnīgās pastaigās. e) man īsti nepatīk TV šovi un filmu bieža skatīšanās. Vīram gan. Ja nu viņš atrod ko interesantu manai gaumei, pietaupa kopējai skatīšanās. Es atkal izklaidēju viņu ar savām profesionālajām pārdomām. Tās nereti ir apvienotas ar naksnīgajām pastaigām, kas pat aukstās stundās karstas mēdz izvērsties :) garlaicīgi nav.
Acchup @ 30.12.2020 01:09Kā arī šajā laikā, kas nu jau ir pat ļoti ieildzis, cilvēki paši par sevi depresīvāki palikuši. Man jau šķiet (pēc sevis spriežot), ja ļoti mīli cilvēku, kas Tev blakus un nav Tev nekā svarīgāka, tad šādi periodi ir kā melns mākonis, kuru jāaizgaiņā ar pozitīvām darbībām, vārdiem, sajūtām. :) Es par cilvēkiem, kas man svarīgi, cīnos līdz pēdējam pilienam, meklējot visdažādākos risinājumus.
Eva_Anna @ 30.12.2020 17:31Man pirmajās attiecībās pazuda jūtas pret draugu.
Neesmu psihoterapeits, lai to izskaidrotu, bet vienā brīdī sapratu, ka cilvēku nemīlu. Nebija nekādi pāridarījumi. Esmu prātojusi, ka varbūt nemaz nebija tādu īstu jūtu vispār, jo cik nu var saprast no pirmās iemīlēšanās. Varbūt vairāk tā excitement sajūta par attiecībām, par visu jauno utt.
To sapratu aptuveni pusotru gadu pēc kopā saiešanas. Biju arī diezgan jauna.
Es pat nezinu ko ieteikt, situācija katram sava. Mana pieredze un izskaidrojumā sev ir tāds:
Es mocījos gadu vai vairāk pēc tam, kad sapratu, ka nemīlu. Tagad saprotu, ka ciešoties biju nelaimīga, neizturējos labi ne pret apkārtējiem, ne pret draugu, viegli aizkaitinājos, biju neiecietīga, asa ne pa ķeksi. Kādu laiku centos “atdzīvināt” sajūtas, bet nepratu. Nāca virsū besis, nekas neinteresēja, paliku apātiska. Es biju gatava ciesties, jo visi apkārtējie bija laimīgi, visiem viss patika. Tikai es klusībā nebiju. Joprojām uzskatu, ka draugs bija labs, ļoti rūpējās uc labās lietas. Vienkārši. Nebija priekš manis. Man šķiet, ka tādos gadījumos ir grūti šķirties, jo iemesls “pazuda jūtas” liekas nepietiekams un nenopietns, lai kādu sāpinātu. Un tomēr vienā skaista vasaras dienā tas izgāzās no manis, neplānoti, pēkšņi - braucām pusdienās darba dienas vidū, asaras sāka gāzties un es tā arī pateicu - es Tevi vairs nemīlu. Drošvien nav vērts skaidrot, cik nepatīkami, sāpīgi un briesmīgi tas ir. Ne mirkli nenožēloju to, ka tā izdarīju.
Skatoties, ko citas raksta - manā gadījumā kopīgu nākotni savā prātā neredzēju, kad sapratu, ka nemīlu. Iespējams, viss būtu savādāk, ja gribētu palikt kopā.
Acchup @ 30.12.2020 01:05Vai kā man patīk lasīt tos stulbo teikumus, par to, cik šādas sievietes sliktas un pilnas ar saviem demoniem un, lai vīrieti vienreiz liek mierā. Cerams gan, ka pašas rakstītājas ir tīrākie enģeļi ar baltiem, veselīgiem spārniem ❤
Ļoti saprotu Tevi un to, ko ieteikšu, liec aiz auss. Tev jāsaprot, ja tiešām iekšēji apzinies, ka šis cilvēks būs Tavs vīrs un Tu nevēlies viņu zaudēt, tad Tev jātiek pāri un jānoliek aiz muguras šo periodu. Jo vairāk domāsi, jo vairāk pati sapīsies. Tici man, ja izdarīsi sliktas lietas, kas pēctam būs kā kļūdas, tad sapratīsi to tikai un vienīgi vēlāk, kad nekas vairāk nebūs glābjams.
Ja nu vienīgi neesi nonākusi jau tik tālu, ka sapņo par erotiku ar citiem vīriešiem.
Ja peldi domās tikai par to, ka liekas, ka vairāk nav jūtu, ka gribas mest acis uz citiem, bet tai pašā laikā saproti, kas tev ir blakus, - tad tiec pāri šim posmam. Vienkārši tiec pāri. Izdomā, kā (tikai ne joprojām domājot par citiem vai vēl ļaunāk - darot ar citiem).
Mani var saukt par muļķi vai to, ka pati esmu sazin kāda, bet uzskatu, ka ir normāli, kad vairāku gadu attiecībās galvā kādā brīdī sanāk visādas stulbas domas un liekas, ka tas ilgst mēnešiem un nekur nezūd, kā arī pats nespēj savākties.
Plus Tu nezini, ko domā tavs vīrietis.
Es Tev silti ieteiktu sakopot domas un saprast - vēlies būt kopā vai tomēr Tava vēlme vilkties prom ir lielāka par vēlmi palikt kopā ar esošo cilvēku. Galvenais, neuztaisīt lielas kļūdas, jo tagad pasaulē tā jau ir tik ļoti daudz dažādi salauztu cilvēku..
305
