Pļāpa par skaistumu, par vērtībām, par tēriņiem. Visu kopā.

Visa tā kosmētika un pucēšanās interesē tikai pašu sievieti un citas sievietes. Un ļoti seklus vīriešus. Es krāsojos ļoti maz vai nemaz, visi to zina, akceptē un nevienam nav bijis ar to problēmu, ka es "necacojos" tas nav mans stils. That being said - es nopirku Pat Mcgrath acu ēnu paleti pa dārgu naudu, ja nu man sagribās krāsoties. Kādas acu ēnas jūs izmantojat?

Agrāk arī biju vairāk uz kvantitāti, tagad uz kvalitāti. Netērēju vairs tik daudz nedz, apģērbam, nedz kosmētikai. Varbūt drīzāk ādas kopšanai.
Lietoju dekoratīvo, bet minimāli ( tonālais, lūpu spīdums) , strādāju ar klientiem, tas kaut kā liek justies pārliecinātākai, kad seja ''izskatās perfekti'' :D patīk tā sajūta, kad izskaties labi.
Izskatos labi = jūtos labi. Jūtos labi = izskatos labi, un tā pa riņķi.
Brīvdienās protams mazāk tā visa, dažreiz gribas ''iekāpt'' brīvajā !

Es te skatos, ka jūs dāmas atkal esat galējībās iebraukušas. ?

Kāpēc tieši kosmētika tā tiek izcelta? Jo nav pirmā nepieciešamība? Telefons un dators arī nav, bet iebildumi pret to,ka ķīnieši bojā savu veselību to ražojot, nav!

Jo šeit ir runa par kosmētiku? Vai ne? Es negribēju iebraukt citā tēmā. Un par citām tēmām būtu vēl vairāk ko teikt.

Drēbes arī šuj Taivānā nabadzīgas sievietes

Drēbes kuras es pērku nenāk no fast fashion brendiem, vai arī ja nāk tad tās ir second hand, kas nodara mazāku kaitējumu.
Vaina ir tajā ka cilvēki neaizdomājas par savām izvēlēm ikdienā. Bet nu labi, tas nemainīsies, jo kapitālisms un cilvēku vēlme pēc ertības nemainīsies.

Mežone @ 31.07.2020 13:10

Kiskismau
Ja tā sāk domāt, tad mēs neko nevaram lietot šajā pasaulē, jo gandrīz viss savā tapšanas procesā ir darījis kaut kādu ļaunumu. Lasot mežā ogas, mēs samīdam zāli. Tā nu, diemžēl, notiek!
Arī tualetes podus ražojot, dabā tiek izmesta visāda draza, bet vai dēļ tā mēs pārstājam tos izmantot? Nē! (jā, ir valstis vai atsevišķas cilvēku grupas, kuras savas lietas dara pļavā, mežā, grāvī vai uz mājas jumta???)
Kad sūtam kaut ko no Aliexpress, mēs aizdomājamies, kāpēc tās lietas ir tik lētas? Kad pērkam savus telefonus, vai aizdomājamies, ka arī tos ir likuši kopā ķīnieši, kuri strādā par kapeikām, tādēļ arī lielākā daļa firmu veido savu ražošanu tur.
Kad pērkam grāmatas vai burtnīcas... kad ziemā mājās esam siltumā, jo kaut kur kurās krāsniņa vai katlu māja, vai aizdomājamies, ka dēļ tā tiek nozāģēti koki?
Šajā gadījumā par to frāzi: nenodara citam ļaunumu, es domāju saskarsmi starp cilvēkiem. Tas, ka mana kaimiņiene liek sev skropstas, kā minimums, tiešā veidā neietekmē, ne manu, ne pārējo mājas, ielas vai pilsētas iedzīvotāju dzīvi. ??

Precīzi! Drēbes arī šuj Taivānā nabadzīgas sievietes, celtnieki zaudē dzīvības ceļot mājas, elektrības ieguve piesārņo dabu, degviela utt. Kāpēc tieši kosmētika tā tiek izcelta? Jo nav pirmā nepieciešamība? Telefons un dators arī nav, bet iebildumi pret to,ka ķīnieši bojā savu veselību to ražojot, nav! ??‍♀️?

scetien SENTIENT... auto correct...

Lasot mežā ogas, mēs samīdam zāli. Tā nu, diemžēl, notiek!

Salīdzināt augus kuri nav scetien(sāpēs jūtoši) būtnes ar cilvēki/ dzīvnieku, nav mazliet nepareizi?
Un pārējie tavi piemēri arī īsti nav atbilstoši un pamatojoši.
Kosmētika nav pirmās nepieciešamības prece, kā pods pilsētā.:D

Kad sūtam kaut ko no Aliexpress, mēs aizdomājamies, kāpēc tās lietas ir tik lētas?

Es aizdomājos un daudzi citi arī aizdomājās, tāpēc nepasūtam. Zero waste un minimālisms, you know.

kad ziemā mājās esam siltumā, jo kaut kur kurās krāsniņa vai katlu māja, vai aizdomājamies, ka dēļ tā tiek nozāģēti koki?

Pilsētā kurināšanai neizmanto kokus. Un tas piesārņo dabu un par to jau sen dabas aizstāvji strīdas, bet tam nav saka ar kāda sāpināšanu/ darīšanu pāri, jo koki nejūt sāpes. Jā no ekoloģijas viedokļa tos ir nepareizi izcirst lielā daudzumā, bet šeit bija runa par darīšanu pāri.

Šajā gadījumā par to frāzi: nenodara citam ļaunumu, es domāju saskarsmi starp cilvēkiem.

Nu jā tieši tā, globāli kas notiek ir vienalga, galvenais ka netiek aizskarts individuālais ego. :D
Gan jau tagad izskatīšos pēc ļaundares utt, bet jāskatās ir tālāk par savu vai kaimiņa durvju slieksni.

Kiskismau
Ja tā sāk domāt, tad mēs neko nevaram lietot šajā pasaulē, jo gandrīz viss savā tapšanas procesā ir darījis kaut kādu ļaunumu. Lasot mežā ogas, mēs samīdam zāli. Tā nu, diemžēl, notiek!
Arī tualetes podus ražojot, dabā tiek izmesta visāda draza, bet vai dēļ tā mēs pārstājam tos izmantot? Nē! (jā, ir valstis vai atsevišķas cilvēku grupas, kuras savas lietas dara pļavā, mežā, grāvī vai uz mājas jumta???)
Kad sūtam kaut ko no Aliexpress, mēs aizdomājamies, kāpēc tās lietas ir tik lētas? Kad pērkam savus telefonus, vai aizdomājamies, ka arī tos ir likuši kopā ķīnieši, kuri strādā par kapeikām, tādēļ arī lielākā daļa firmu veido savu ražošanu tur.
Kad pērkam grāmatas vai burtnīcas... kad ziemā mājās esam siltumā, jo kaut kur kurās krāsniņa vai katlu māja, vai aizdomājamies, ka dēļ tā tiek nozāģēti koki?
Šajā gadījumā par to frāzi: nenodara citam ļaunumu, es domāju saskarsmi starp cilvēkiem. Tas, ka mana kaimiņiene liek sev skropstas, kā minimums, tiešā veidā neietekmē, ne manu, ne pārējo mājas, ielas vai pilsētas iedzīvotāju dzīvi. ??

Es uzskatu, ja cilvēks ar ar to, kas viņam dod laimes sajūtu, nenodara kādam citam ļaunumu, tad kur ir problēma? Piemēram, kuram no mums Didrihsone ir nodarījusi kaut ko sliktu, pieaudzējot nagus, vai skropstas?

he he :D Iespējams ka ne tieši mums kas sēž šajā forumā, bet globāli skatoties... Piemēram, lai ražotu kosmētiku vajag dažādas izejvielas, viena no populārākajām ir mica(angliski)-piešķir spīdumu. To iegūst Indijā kur mazi bērni lien bīstamās alās vāc iežus kuri satur šo so pigmentu. Saņemot par to 50 centus dienā, un tur katru nedēļu alās notiek nogruvumi, iet bojā bērni, visiem vienalga par to utt. Viņiem nav citas izvēles jo ir piedzimuši tajā valstī un tajā reģionā,citur strādāt nav kur. Pērkot kosmētiku kas ir tā teikt no lielajiem brendiem mēs atbalstam šādu mica ieguvi. Protams, var teikt ka viens patērētājs neko neizmainīs, bet ja par šo aizdomāsies simti un tūkstoši tad izmainīs. Tā pat notiek citu izjevielu ieguves procesā.
Dzīvnieki uz kuriem izmēgina kosmētiku, tie cieš katru dienu un tūkstošos.

Laime ir TIK ĻOTI subjektīva lieta! Kā jau autore minēja, viena jūtas laimīga bez nadziņiem, matiņiem, skropstiņām un drēbītēm, bet otrai tas dod laimi.
Mēs katrs esam auguši savādāk, katrs dzīvojam savādāk un katram ir sava laimes definīcija. Nevar visi būt vienādi un katru dienu justies laimīgi ar smaidu līdz ausīm tikai tāpēc, ka ir skābeklis ar ko elpot!
Es uzskatu, ja cilvēks ar ar to, kas viņam dod laimes sajūtu, nenodara kādam citam ļaunumu, tad kur ir problēma? Piemēram, kuram no mums Didrihsone ir nodarījusi kaut ko sliktu, pieaudzējot nagus, vai skropstas?
Ja runa iet personīgi par mani, esmu pa vidu. Es justos slikti, ja es nevarētu sevi kaut kādā veidā palutināt. Tas, ka es sev nopērku kādu serumu, matu masku, kurpes vai grāmatu, liek man justies, ka es kaut ko daru sev. Ka es veltu uzmanību arī sev, ne tikai citiem. Un tas man liek justies laimīgākai, jo visā tajā ikdienas burzmā, kur šķiet, ka viss grozās ap visu, es atrodu kaut ko, kas ir man no manis pašas un tas ir forši!?

Man viena kaimiņiene arī pēc otrā bērna piedzimšanas izskatījās ne pārāk svaigi, bet tas bija uz kādu gadu. Iespējams, pēcdzemdību depresija, problēmas ar bērniem vai atttiecībās ar vīru. Ja cilvēkam ir depresija, tad viņam nospļauties par savu izskatu. Tā arī gadās.

Manā skatījumā tomēr ir atšķirība starp dabiski skaista un kopta ar nolaidušos.
Kāds tur vairs dabiskais skaistums, ja tauki veļas pāri bikšu malai, mati taukaini un acis gandrīz pazudušas. Ļoti daudz sievietes sevi pārstāj kopt, kad piedzimst bērns. Un tas nav tikai, kamēr bēbis ir mazs. Diendienā redzu mammu, kura pēc otrā bērna izskatās skumji,lai gan agrāk bija izskatīga. Bez kaudzēm kosmētikas taču arī var izskatīties labāk. Sakopt matus un uzlikt skropstu tušu, nevilkt drēbes, kas ir pāris izmērus par mazu un izspiež visu lieko. Tāpat ar uzacīm, tas neprasa pārāk daudz laika smuki izraustit, nevis staigāt ar noaugushaam.

Es ikdienā izlīdzos ar tonālo, sakoptām uzacīm un skropstu tušu. Ja nu galīgi prāts uz nedarbiem, tad arī kādu lūpu krāsu. Tā daru jau gadiem. Lai gan mēneša sākumā izdomāju nopirkt vietējās lētās acu ēnas un paspēlēties ar tām. Jāatzīst, ka tas nav mans, tādēļ acu ēnas kalpos ilgi. :D
Jā runājam par ārējo izskatu, tad nolēmu drīz kardināli mainīt matu garumu. Pie labās auss man čukst- davai nu, pamēģini līdz pleciem nogriezt. Varēsi variēt, nebūs vairs tas čakars ar matiem, nu un , ka pirms 10 gadiem bija tik īsi. Turklāt pie otras auss - a ja nu nepatiks?
Attaug jau man ātri, bet ja nu? :D
Par drēbēm runājot vispār esmu baigais bomzītis mājās. Ērtākās drēbes mugurā un miers. Laukā ejot gan es izvēlos ko vilkt. Un jāatzīst, ka uz apģērbu esmu ļoti izvēlīga. Brīžiem šķiet, ka pat vēl izvēlīgāka nekā uz vīriešiem. :D

Izlasīju Minelūše komentāru un varu piekrist, pēdējos gados esmu saskārusies ar dīvainu nostāju no jaunām meitenēm- ja nekrāsojies un viss ir dabīgs- tā esot nekoptība un nevīžība. WTF? :D

Savā laikā māte man nevis aizliedza, bet mudināja krāsoties, jo "vismaz mazliet kādu krāsu sievietei vajag". Bet man make-up ir raķešu zinātne, es neprotu to darīt, glīti uzkrāsoties nekad neesmu mācējusi un daudz labāk esmu, kāda esmu nekā sakrāsoju sevi par spoku.
Bet nekrāsošanās nenozīmē nolaišanos un nekoptību. Mati, lai arī nekrāsoti un ikdienā neieveidoti, taču vienmēr tīri, tāpat nagi, lai arī nelakoti un īsi apvīlēti, tomēr bez melnumiem un neaizauguši. Arī apģērbs un apavi izmazgāti un nenovalkāti līdz pēdējam. Tās ir lietas, kas man vienmēr bijušas daudz svarīgākas par krāsošanos - tīrība un svaigums.
Lietoju tikai mitrinošu sejas krēmu, jo man ir sausa āda un lūpu balzāmu, citādi sasprēgā.
Šajā sakarā pazīstu kādu dāmu. It kā allaž uzpucējusies kā lelle, bet tajā pašā laikā viņas klātbūtnē atrasties ir ļoti grūti, jo no viņas nāk ļoti nepatīkama smaka un šajā sakarā viņa pat necenšas neko labot, lai gan problēmas esamību zina.

Man, piemēram, būtu žēl naudas Stendera vannas bumbām, kas nav lētas, bet zinu, ka citas pērk priekš sevis.
+++
Starp citu, par Stenderu vairs neesmu sajūsmā. Man ļoti patika viņu šokolādes cukura skrubis. 2013. gadā maksāja 5.9 LVL.
Tagad: 16,90 EUR jeb 11.88 LVL.
Izvēlos citas alternatīvas.

Es naudu apģērbam, kosmētikai utt tērēju reti, jo man ļoti patīk krāt naudu (tas pat nav konkrētam mērķim). Lai gan, kad iepērkos, parasti iztērēju daudz naudu - ļoti pievēršu uzmanību materiālam un kvalitātei, it īpaši apaviem. Agrāk gan bija viss pretēji - iepirkos vairāk uz kvantitāti un diezgan bieži.
Lielu uzmanību pievēršu sejas ādas kopšanai, kas arī ir kā mans rituāls. Agrāk bija problemātiska āda, tāpēc tagad vēroju, ko lietoju uz savas ādas. Dekoratīvo kosmētiku man patīk lietot, jo jūtos tad pašpārliecinātāka, sakoptāka un gatavāka dienas uzsākšanai. Krāsošanās process man sagādā prieku. Lietoju skropstu tušu, lūpu balzāmu un uzacu produktus, retu reizi kaut ko bāzei. Īpašās dienās patīk vairāk uzkrāsoties, tādā veidā pašai rodas pacilātāka sajūta par gaidāmo notikumu. Protams, bieži gadās arī rīti, kad nākas izkriet no mājām bez kosmētikas. Ir dienas, kad vēlos uzkrāsoties vairāk bez iemesla. Sev cenšos ar kosmētiku akcentēt dabīgo skaistumu.
Man liekas tikai pozitīvi, ja sieviete spēj nekrāsoties un izskatīties lieliski. Es laikam gan nebūšu tas gadījums. :D

Pirmkārt, dzīvoju ar tādu filosofiju, ka ar visiem viss ir kārtībā. Gan tiem, kam ir drēbiju un/vai kosmētikas kalni, gan tiem, kas dzīvo minimālismā. Ja dzīvesveids sagādā cilvēkam prieku, tad tādam tam ir arī jābūt!
Es tāpat kā Kiki007 mēdzu meditēt pie rīta skaistumkopšanas rituāliem. Kopš ir mazais, kas dricelē apkārt, rausta aiz elkoņa, grib iebāzt mazos pirkstiņus katrā burciņā un tūbiņā, ar nadziņiem iebraukt katrā ēnā un nolaizīt katru otiņu, meditācija īsti nesanāk un tas man pietrūkst. Prieks sevis nonācu pie secinājuma, ka galvenais ir laicīgi veikt revīziju, lai burciņas un tūbiņas pārāk nesavairojas, un atstāt tikai to, kas sagādā patiesu prieku. Un, jā! Rozā vaigu sārtums ar zilu atspīdumu, rozā sārtums ar smalku šampānieša šimmeri un arī vēl tie padsmit matētie, satīna un šimmerīgie man sagādā prieku un patiesu baudu, kad tos lietoju ?

Kiki007 @ 29.07.2020 11:39

Nē, es jūtos labi arī bez kosmētikas. Man patīk krāsoties. Pats process,man tas ir relaksējoši. Katru rītu apsēžos viena, ar kafiju...pēc tām 15-20 min. esmu gatava dienai,īsa meditācija. Man tas sagādā milzīgu prieku. Skatos,interesējos par jaunumiem,tehnikām. Ikdienā stradāju atbildīgu,nopietnu darbu. Šādi es atslēdzos.
Nav dzīve melna vai balta. Kosmētika ne vienmēr nozīmē slēpšanos, nepārliecinātību. Tas varbūt ir hobijs un rūpes par sevi ?
Ja nebūtu karjera izveidojusies patreizējā jomā, būtu skaistumkopšanas speciāliste ?

Labs ir, Tev ir sava veida aizraušanās jau citā līmenī, kas ir saprotami.
Meitenes, kuras slēpjās no saviem briesmoņiem un krāsojās, vēl vairāk sevi iedzen kompleksos un mazvērtības uzskatos. Jo vairāk skaties pats sev acīs, jo vairāk pats sev patīc. Tāpat arī vīrieši spēj dzīvot bez kosmētikas, tas ir sabiedrības izveidots uzskats, ka sievietei ir jābūt sakrāsotai.

Katz @ 29.07.2020 11:22

Var redzēt, ka dzīve bez kosmētikas ir uz Jūs.
Ikdiena bez kosmētikas ir dzīvesstils, ne instruments, lai kādam kaut ko pierādītu un aizmālētu acis, iespējams, šis ir stūrakmens, kur mūsu viedokļi aiziet divos dažādos virzienos.
Ir jādzīvo sev, savām vajadzībām un priekiem, man prieku sagādā būt dabīgi skaistai, ar koptām,ērtām drēbēm un tas dod brīvību, ikdienu padara vienkāršāku, tās, kuras špaktelējās pat nenojauš cik daudz laika sev atņem pie spoguļa, man arī ir kaifs, gluži tāpat kā kaķim būt gatavai 10minūtēs. Tagadējais draugs sākumā mani mudināja taisīties 1-2h iepriekš un nevarēja saprast, ka var sataisīties vien pāris minūtēs un tāpat vienmēr būt skaistai, neatkarīgi no tā vai esi pavadijis divas stundas pie spoguļa, vai nē.

Nē, es jūtos labi arī bez kosmētikas. Man patīk krāsoties. Pats process,man tas ir relaksējoši. Katru rītu apsēžos viena, ar kafiju...pēc tām 15-20 min. esmu gatava dienai,īsa meditācija. Man tas sagādā milzīgu prieku. Skatos,interesējos par jaunumiem,tehnikām. Ikdienā stradāju atbildīgu,nopietnu darbu. Šādi es atslēdzos.
Nav dzīve melna vai balta. Kosmētika ne vienmēr nozīmē slēpšanos, nepārliecinātību. Tas varbūt ir hobijs un rūpes par sevi ?
Ja nebūtu karjera izveidojusies patreizējā jomā, būtu skaistumkopšanas speciāliste ?