Bezbērniem 21.gs?

Dzīve ir grūta, smaga, pilna asaru un ciešanu. Ja nu Tavu bērnu neviena nemilēs, ja nu piedzims par dārzeni? Ja vāja galvu un visu mūžu melnais darbs?

Manuprāt, tas ir ākārtīgi neētiski jautāt jaunajam pārim, kad būs bērni. Tas ir analoģiski pajautāt par to, kurā vakarā viņš tev beigs iekšā?

Nevienam nav tiesību ienākt kāda cita dzīvē. Tāpēc ir slikti padarīt kādu neērtu, prasot nevajadzīgas lietas. Bērnu dzimšana ir pāra personīgs lēmums

Balamute @ 25.06.2020 21:41

Mūža beigās tikai varēsim atbildēt, vai bija pareizi/nepareizi priekš mums mūsu izvēles. Piekrītu, ka trendīgi pieskaitīt sevi pie minoritātes un būt kategoriskam, labāk skatos uz to tā - gribu/negribu, varbūt sagribēšu.

Perfekti pateikts
Bet kopumā piekrītu, ka stulbi jautāt. Es tā nevarētu, jo ir zināmi pāri kuriem ilgi tiešām nesanāca. Kaut mums ir jau viens bērns, pamazām sākās - kad tad māsiņa būs? It kā jau nav vērts cepties pat citu stulbajiem jautājumiem, bet ja tādi sāk birt vairumā, tad sāk besīt.

Man ir līdzīgi kā šeit jau vairākkārt tika minēts - būdama stabilās attiecībās (drīz arī kāzas), ik pa laikam, nu jau ne tikai no ģimenes, bet arī draugiem, ir palicis aktuāls jautājums par bērniem. Man bērni patīk, draugam arī un paši bērniņu gribam nākotnē, bet šie jautājumi, teiksim tā, ir nevietā, jo tas tiek vaicāts katru reizi kā kādā ballītē pasaku, ka atturos no alkohola.
Nevēlos, lai bērniņš liktos OK mūsu ģimenē citu cilvēku viedokļa dēļ un tāpēc, ka citiem ir un kāpēc mums vēl nav.

Man riebjas tie sīkie, ja tā godīgi.
Viņi ir pretīgi, kliedz, bļauj un ārdās!!!
Un nav nomierināmi!!!
Tas viss ir vienkārši pretīgi!!!

Vienai manai kolēģei 5 gadīgs šmurgulis pateica, ka viņa nav nekāda māte un ko tur vēl!!!
Bija strīds par kaut kādu planšeti Ziemassvētku dāvanā, vai ko tur!!!
Manā laikā, ja es šitā savai mamami būtu pateikusi, man iešautu pa attiecīgu vietu!!!
Paši izlaiduši tos šmurguļus galā netiek!!!!
Viss darbs šito prikoli toreiz dzirdēja!!!

Un, kā ar pienākuma izjūtu pret savu zemi, kultūru? Bērnj ir bijuši galvassāpes visos laikos, bet cilvēki nebija tādi egoisti. Vispār interesanti, seksu un baudu grib, bet atbildību - nē.

Man liekas, ka agrāk sievietēm dzima bērni, jo nebija tik daudz iespēju kā ir tagad. Cilvēki kļūst egoistiskāki, uzlabo savu ķermeni, seju un domā, ka bērns šo visatļautību atņems. Kaut kur bija pētījums par to, kāpēc dažviet samazinās populāvija. Daba tā ir iekartojusi, ka sieviete dod dzīvibu un turpina šo dzīvību, ja tā var teikt. Es iepriekš, pirms kļuvu par màti, arī nevareju iedomāties, ka ņemšos ar pamperiem un sevi pakārtošu kādam citam. Es zinu, ka šo manu tekstu nesapratīs tās, kuras ir mātes, es arī biju viena no tām, kas domāja, nu kas mainās, kad ir savs? To nekad nevar saprast, kamēr tu pirmo reizi nepaņem rokās savu mazo, tikko dzimušo kunkulīti. Tas vienkārši ir jāizdzīvo un tad nāk citas domas. Tā jau ir cita pasaule, es ar lielāko prieku bučoju mazā dupsi un man tas necik nešķiet nepieņemami. Es redzu sekas, kas notiek, kad berni nav, manas mammas divas klases biedrenes, vientuļas, vīriešu nav, jo iepriekšejie gribeja bernus, pavisam vecumdienās, kas viņus apciemos? Visi radi jau sen būs zem zemes. Kurš?

Man īstenībā tas šķiet diezgan savādi, ka vecāki sauc bezbērnu cilvēkus par egoistiem, bet pajautājiet kādam vecākam, kāpēc viņam ir bērni. Atbilde vienmēr sāksies ar "ES gribēju", " MAN vajadzēja," "MANA dzimta turpināsies", "būs, kas MANI mīlēs", "būs kas par MANI vecumdienās rūpējas", utt. Tas ir strīdīgs jautājums, kurš ir lielāks egoists.
Un protams, ka bērnam jārodas tikai, ja vecāki viņu vēlas, bet egoismu piesaukt šajā ziņā ir ļoti nepareizi. Jūs radat jaunu dzīvību būtībā tikai savam personīgajam priekam un vajadzībām, tajā pašā laikā saucot tos, kas to nedara, par egoistiem. Tas ir dīvaini.

Es neradu bērnus, lai mani pēc tam kāds aprūpētu. Bērni ir prieks, prieks tagad, prieks vēlāk, un prieks pēc manis. Savam bērnam vēlu visu to labāko, maksāju par visu, vai tas ir mans egoisms,jo pēc tam kaut ko prasīšu atpakaļ? Nekad. Protams, ja vecumdienās mirsū badā, tad es gribētu, lai man palīdz bērns, bet ne tāpēc viņu radīju. Tik pat labi ir egoisms ir arī neņemt dzīvnieku, jo vajag kādu, kas viņu pieskata, piemēram, ja esi ceļojumā. Es runāju par tiem cilvēkiem, kuri saka, ka nevēlas izpostīt savu ķermeni bērnu dēļ, nevēlas pat izmainīt dzīvi, dzīvokli, jo ir iestrēguši savā konservatīvismā.

Lesly
Tavs teiktais pirmajā komentārā nesakrīt ar to ko saki otrajā komentāra. Kā arī, ja tavs komentārs bija vipsārināts tad tieši tāds pats ir Minelūše.

Es necenšos nevienu pārliecināt, ka bērni ir jādzemdē, jo es pieturos pie domas, ka bērni jārada tad, ja Tu tiem vari sniegt mīlestību un rūpes, un darīt to tikai tāpēc, ka sabiedrība uzspiež tiešām nevajag, bet šajā visā man ir viena lieta, kas man ir nesaprotama... Tie skaļie vārdi - MAN RIEBJAS BĒRNI. Tas ir kā? Bērns ir bērns ļoti mazu laika sprīdi. Es nedomāju, ka jebkura mamma bezgala laimīgu seju maina pamperus vai dara citas elementāras lietas, ko mazais cilvēks nevar/nemāk vēl izdarīt, bet tas ir dabiski, palīdzēt, izdarīt, jo cilvēks aug un izaugs lielāks, spējīgāks, gudrāks. Kāpēc neviens nesaka, ka riebjas pensionāri? Vai riebjas tas, ka jāpalīdz vecākiem kaut kādas mums elementāras lietas izdarīt, ko viņi nemāk, nekad nav mācījušies? Kāpēc neriebjas veci cilvēki, kas mūža nogalē ir ļoti līdzīgi maziem bērniem - aprūpējami, kopjami, vajadzīga palīdzība utt. Tas "man riebjas bērni" skan ļoti zemiski.. Jo es, goda vārds, nesaprotu, kas var riebties CILVĒKĀ.

Jūs radat jaunu dzīvību būtībā tikai savam personīgajam priekam un vajadzībām, tajā pašā laikā saucot tos, kas to nedara, par egoistiem. Tas ir dīvaini.

Tad jau visi vecāki ir egoisti? Ja dzīvi tā uztver - dzīvot vecāku personīgajam priekam, tad varbūt tas tiešām ir egoistiski no viņu puses, bet es gribētu domāt, ka Tu taču dzīvo dzīvi, lai kaut kas būtu? Arī vecāki tevī lika pamatu, lai Tu būtu interesanta ne tikai viņiem, bet tevi skoloja, rūpējās par kaut kādām tavām ārpusskolas interesēm, palīdzēja attīstīt tevī talantus. Tagad Tu būvē karjeru, ceļo, attīsti sevi, gribi būt interesanta sev un arī citiem, ne jau tikai vecākiem, vai ne? Nu lūk, arī atbilde. Es bērnos ielieku pamatu, lai viņi būtu gudri, izglītoti, ar savām interesēm, plašu redzes loku, tā teikt normāli sabiedrības locekļi. Tas, vai viņi man atnesīs ūdens glāzi vecumdienās, jau paliks viņu ziņā. Man ir svarīgi aiz sevis atstāt cilvēku. Es ļoti šaubos, vai tas ir egoisms. Egoisms būtu no viņa kaut ko pieprasīt, bet ir, protams, arī tādi vecāki, kas uzskata, ka ja reiz dota dzīvība, tad tā dzīvība arī visu dzīvi ir kaut ko parādā.
Un tas egoisms, kāpēc cilvēki nerada bērnus, visbiežāk jau ir saistīts ar to pašu ES, ko Tu pieminēji. ES negribu apstādināt karjeru, ES negribu sabojāt figūru, ES negribu mocīties dzemdībās utt. Varbūt egoisti ir abās pusēs?

Bērns ir bērns ļoti mazu laika sprīdi.

Bērns ir līdz 18 gadu vecumam. OK varbūt pirmajos 5 gados aiz viņa ir jāvāc, bet pēc tam atlikušos 13 gadus viņš rada "emocionālas problēmas". Protams, var spriest ,ka tas kāds bērns izaugs ir atkarīgs no vecākiem, bet ja bērns paliek par noziedznieku, vai tas nesāpinās? Arī pēc 18 gadiem bērns ir bērns un vienmēr uztrauksies.
Man neriebjas bērni. Vienkārši nepatīk un tas nav man. Un nē neesmu ne kaut kāda skaistuma, ceļojumu, karjeras vai vēl sazin kā apsēsta. Savā bērnībā izauklēju divas māsas un vēlāk vēl mazo pusbrāli. Man ar to pietika. Neuzskatu arī par savu pienākumu vairoties vai darīt to kultūras, valsts vai savu vecumdienu labā. Vienkārši dzīvoju un manai dzīvei ir citi piepildījumi.

lote_te @ 26.06.2020 13:48

Es necenšos nevienu pārliecināt, ka bērni ir jādzemdē, jo es pieturos pie domas, ka bērni jārada tad, ja Tu tiem vari sniegt mīlestību un rūpes, un darīt to tikai tāpēc, ka sabiedrība uzspiež tiešām nevajag, bet šajā visā man ir viena lieta, kas man ir nesaprotama... Tie skaļie vārdi - MAN RIEBJAS BĒRNI. Tas ir kā? Bērns ir bērns ļoti mazu laika sprīdi. Es nedomāju, ka jebkura mamma bezgala laimīgu seju maina pamperus vai dara citas elementāras lietas, ko mazais cilvēks nevar/nemāk vēl izdarīt, bet tas ir dabiski, palīdzēt, izdarīt, jo cilvēks aug un izaugs lielāks, spējīgāks, gudrāks. Kāpēc neviens nesaka, ka riebjas pensionāri? Vai riebjas tas, ka jāpalīdz vecākiem kaut kādas mums elementāras lietas izdarīt, ko viņi nemāk, nekad nav mācījušies? Kāpēc neriebjas veci cilvēki, kas mūža nogalē ir ļoti līdzīgi maziem bērniem - aprūpējami, kopjami, vajadzīga palīdzība utt. Tas "man riebjas bērni" skan ļoti zemiski.. Jo es, goda vārds, nesaprotu, kas var riebties CILVĒKĀ.
Tad jau visi vecāki ir egoisti? Ja dzīvi tā uztver - dzīvot vecāku personīgajam priekam, tad varbūt tas tiešām ir egoistiski no viņu puses, bet es gribētu domāt, ka Tu taču dzīvo dzīvi, lai kaut kas būtu? Arī vecāki tevī lika pamatu, lai Tu būtu interesanta ne tikai viņiem, bet tevi skoloja, rūpējās par kaut kādām tavām ārpusskolas interesēm, palīdzēja attīstīt tevī talantus. Tagad Tu būvē karjeru, ceļo, attīsti sevi, gribi būt interesanta sev un arī citiem, ne jau tikai vecākiem, vai ne? Nu lūk, arī atbilde. Es bērnos ielieku pamatu, lai viņi būtu gudri, izglītoti, ar savām interesēm, plašu redzes loku, tā teikt normāli sabiedrības locekļi. Tas, vai viņi man atnesīs ūdens glāzi vecumdienās, jau paliks viņu ziņā. Man ir svarīgi aiz sevis atstāt cilvēku. Es ļoti šaubos, vai tas ir egoisms. Egoisms būtu no viņa kaut ko pieprasīt, bet ir, protams, arī tādi vecāki, kas uzskata, ka ja reiz dota dzīvība, tad tā dzīvība arī visu dzīvi ir kaut ko parādā.
Un tas egoisms, kāpēc cilvēki nerada bērnus, visbiežāk jau ir saistīts ar to pašu ES, ko Tu pieminēji. ES negribu apstādināt karjeru, ES negribu sabojāt figūru, ES negribu mocīties dzemdībās utt. Varbūt egoisti ir abās pusēs?

Tas ir tāpat kā ar gejiem, skatīties kā viņi sadevušies rociņās laizās un spaidās. Tas vai nu riebjas vai patīk un nav iebildumu.

Lesly @ 26.06.2020 12:54

Man liekas, ka agrāk sievietēm dzima bērni, jo nebija tik daudz iespēju kā ir tagad. Cilvēki kļūst egoistiskāki, uzlabo savu ķermeni, seju un domā, ka bērns šo visatļautību atņems. Kaut kur bija pētījums par to, kāpēc dažviet samazinās populāvija. Daba tā ir iekartojusi, ka sieviete dod dzīvibu un turpina šo dzīvību, ja tā var teikt. Es iepriekš, pirms kļuvu par màti, arī nevareju iedomāties, ka ņemšos ar pamperiem un sevi pakārtošu kādam citam. Es zinu, ka šo manu tekstu nesapratīs tās, kuras ir mātes, es arī biju viena no tām, kas domāja, nu kas mainās, kad ir savs? To nekad nevar saprast, kamēr tu pirmo reizi nepaņem rokās savu mazo, tikko dzimušo kunkulīti. Tas vienkārši ir jāizdzīvo un tad nāk citas domas. Tā jau ir cita pasaule, es ar lielāko prieku bučoju mazā dupsi un man tas necik nešķiet nepieņemami. Es redzu sekas, kas notiek, kad berni nav, manas mammas divas klases biedrenes, vientuļas, vīriešu nav, jo iepriekšejie gribeja bernus, pavisam vecumdienās, kas viņus apciemos? Visi radi jau sen būs zem zemes. Kurš?

"..kas viņus apciemos? Visi radi jau sen būs zem zemes. Kurš?"
Vai tad nav egoistiski tā rakstīt? Apzināta egoistiska doma par savām vecumdienām, lai būtu kāds kurš apciemo!

Uzdot jautājumu- kāpēc Tev ir bērni ir tik pat stulbi cik jautāt, kāpēc Tev viņu nav. Tas norāda uz cilvēka kultūras līmeni.
Es bērnus gribēju, jo mani bērnībā ļoti mīlēja un man tās mīlestības tagad ir tik daudz, ka varu mīlēt ne tikai savu vīru, bet arī savu bērnu un, ja paveiksies, tad mīlēšu tik pat stipri arī otro.

Bet ne visi spej nolikt egoismu mala, kad dzive ienak berns. Tad nu uzskatu, ka tadiem bernus nevajag, es esmu pietiekami dzive noskatijusies uz cilvekiem, kuru mates dzemdeja “keksisa pec”, lai tik butu berns. Pati esmu no tiem berniem ari. Mammai loti vajadzeja bernu, sapnoja par mani, utt. Bet tad atstaja mani visu laiku ar omi, jo bija jastrada, laiku nepavadija vispar un tad aizbrauca uz arzemem stradat. Vinai tiesam mani “vajadzeja”...
Vienai no manam draudzenem bija loti bediga situacija - 16 gados vinas mamma vinu piedzemdeja un tika izmesta no majam ar zidaini. Palika pie berna teva, kurs bija narkomans un beigas viena jauka diena abi aizbrauca ciemos ar trisgadnieku pie omites - paprasija pieskatit uz laiku un neatbrauca atpakal. Ta ari omite to manu draudzeni izaudzinaja, viena pati. Bet draudzenei traumu ir daudz un toksiskas attiecibas visu laiku iekrit vel joprojam, jo nesaprot kapec kads vinu vispar mil, ja vecaki nevareja milet.
Vinas mammai piedzima vel berni, tos gan vina patureja un nevienam neatdeva...
Nav visiem jadzemde, ne visam sievietem vajag but mammam un ne visam ir tie instinkti.

Izle Zizle @ 26.06.2020 14:23

"..kas viņus apciemos? Visi radi jau sen būs zem zemes. Kurš?"
Vai tad nav egoistiski tā rakstīt? Apzināta egoistiska doma par savām vecumdienām, lai būtu kāds kurš apciemo!

Tu radot bērnus izveidot ģimeni, svarīgs ne tikai man ir bērns, noteikti arī mēs ar vīru bērnam. Uzskatu, ka vecāku un bērnu satikšanās ir tik pat normāla parādība kā ūdens dzeršana. Visi vecīši, gan jau arī mēs, vecumdienās paliekmam vientuļāki un gaidam, kad pie mums atbrauks bērni, iespējams mazbērni, svinēsim svetkus. Nevis tapec, ka esmu egoistiska.

bigsister @ 25.06.2020 18:45

Manuprāt, pats stulbākais, kas var notikt ir uztaisīt tādu kā kustību jeb minoritāti, kur Tu piederi noteiktai cilvēku grupai. Kaut gan tas “Child free” pēc tāda sāk arī izklausīties.
Bez maz vai speciāli gribi atšķirties no sabiedrības lielākās daļas un būt “krutākai” par pārējām sievietēm ar bērniem.
Lai tik pēc tam uz nākotni nesavācas bariņš ar sievietēm, kas vicinās ar plakātiem un bļauj par savām tiesībām saistībā ar bērniem, vai vēl labāk childfree festivāli vai childfree viena diena gadā, kur šo notikumu svin :D
Nezinu, stulbi kaut kā liegt sev papildus mīlestību ko saņem no saviem bērniem.
Protams, tās kuras nevar tikt pie bērna, tas ir pavisam cits stāsts, bet viņas noteikti nebļaustītos un citām to nestāstītu cik tas ir forši būt bez viņiem.

Ak jeeeel, Tavs komentārs ir kā punkts uz i.
Precīzi.
Es vispār esmu no tiem, kas uz atšķirīgiem cilvēkiem skatās neitrāli, - esi gejs, lesbiete, melns vai ar ķīniešu acīm - man vienalga..., BET līdz brīdim, kad par to sāk runāt, bļaurot, iet ielās utt. Arī šī diskusija ir kaitinoša, jo sajūta, ka te uzradušās visdu veidu sieviešu vēlmju aizstāves.
Bet par pašu tēmu, es tomēr piebildīšu, ka šos citādos cilvēkus (gejus, lesbietes vai kaut tādus, kas nevēlas bērnus) nekad nesapratīšu un personīgi nepieņemšu kā kaut ko vajadzīgu uz šīm zemes, jo par bērniem- tā pasaulē tas ir iekārtots un tur neiet pat runa par sabiedrības normām. Kāpēc mēs cilvēki tik ļoti gribam sačakarēt to, ko mums dod visums? Bērni- TAVA un tikai TAVA nākotne. Tavs atspulgs. Tavs turpinājums. Bet nu, protams, mēs nevienam neviens neko nevaram uzspiest vai pateikt, ka tā tam jābūt, vienkārši dzīvo ar šo savu domu un nebārsties apkārt par to bezmazvai lieloties, jo redz tomēr tas ir atšķirīgs redzējums uz dzīvi.
Es arī neesmu bērnu mīle, tie mani bieži kaitina un tad liekas nu nē.. man to nevajag. Bet nu.. nevaru iedomāties kaut ko vēl labāku par to, ka Tu vari vienkārši 'izveidot' uz pusi ko tādu, kā Tu pats. Kaut kā neiet kopā, ka savs bērns var riebties.