Es ticu tam, ka dzīve mums katram atsūta otru cilvēku īstajā laikā un īstajā vietā.. Jo kā gan citādi var izskaidrot to, ka otrās pusītes netiek iegādātas tirgū, bet gan sastaptas dzīves ceļā, visbiežāk pavisam nejauši un negaidīti. Vari iet skaisti sapucēta uz klubu ar konkrētu mērķi iepazīties, bet neviens jēdzīgs kandidāts ceļā negadīsies. Un var trenuškās un čupčikā nest ārā miskasti, un pēkšņi kaimiņš sadūšojas uzrunāt un uzaicina uz randiņu.
Es ar savu tagadējo iepazinos darbā. Nebijām gluži kolēģi, bet saistīja darba ģēlas, braucām kopā komandējumos pa LV viena projekta ietvaros, satuvinājāmies.. viss notika dabiski.
Mana drauga mamma ar vīrieti iepazinās lielveikalā Sky, pie kulinārijas stenda. Bija iepriekš viens otru pavērojuši veikalā, saskatījušies, sasmaidījušies, un viņš saņēmās uzaicināt uz randiņu. Bija kopā vairākus gadus. Man personīgi ir vairākas reizes uz ielas pienākuši klāt puiši ar mērķi iepazīties.
Draudzenes ir iepazinušās Tinder, Facebook, ballītēs, klubā, draugu kāzās.
Tā ka tas var notikt jebkur. Vienkārši jābūt atvērtai, pozitīvai, jāskatās apkārt, ja nepieciešams - jāizrāda iniciatīva, jāgrib. Bez puiša noteikti nepaliksi, galvenais būt arī pacietīgai un neļauties depresīvām domām vientuļākos vakaros. Jo nav arī jēga būt kopā ar pagaidu variantiem jeb ar puisi, kas neliek tavai sirsniņai iepukstēties straujāk.
Padomā, varbūt Tev ir kāda sen nesatikta draudzene, brīva un ne - mājās sēdētāja, ar ko kopā apmeklēt pasākumus, baudīt dzīvi un, iespējams, pa ceļam kādu satikt.