bigsister @ 26.06.2020 09:21
Mans vīrs bija no manas pagātnes, iepazināmies vienā draugu ballītē un uzreiz abiem bija pamatīgs klikšķis, bet viņam tolaik bija draudzene un vēl viņš bija piecus gadus vecāks. Man toreiz bija tikai 17 gadi.
Tā nu es pēc tam biju citās attiecībās, kamēr savos 23 gados paliku bez puiša un domāju, ka nu tikai dzīvošu sev un nedomāšu ne par kādām attiecībām. Bet tad liktenis mūs saveda ar to pašu puisi no saviem 17 gadiem. Interesanti, ka arī viņš, tad bija palicis brīvs un arī nemeklēja nekādas attiecības. Tikai kā izrādās mani ik pa laikam bija čekojis FB un gribējis uzrakstīt, bet nerakstīja, jo domāja, ka man visu laiku ir attiecības, vai arī es esmu tusētāja, jo liku bildes no klubiem :D
Ar to es gribu pateikt, ka vajag pārskatīt arī to, kas ir bijis agrāk. Varbūt tas puisis, kas ļoti patika tagad ir brīvs un būs priecīgs, ka Tu viņam padosi ziņu? :)
Nav brîvs. Cik saprotu, nesen sagāja ar meiteni, kamer es čammājos. ?
Bet nu neko, nebijām pazîstami personīgi. Varbūt nemaz nekas nesanāktu.
Dzīvošu vienkārši tālāk, kad atsāksies studijas, tad teikšu vairāk - jā dažādām iespējām, pasākumiem. Tad jau redzēs kā sānaks - varbūt būs cits, varbūt tam pasam tagadējā mīla nebūs mūžīga...
Runājot par šo tēmu, atceros kà vēl, kad biju maza(15 vai 16 gadi apmeram). Iepazinos internetā ar puisi. Sākumā likās, ka pačatosim nedaudz un pateikšu, ka viņš neintresē, bet kaut kā sarunas panesās. Čatojām naktīs, sazvanījāmies. Tad nedzīvoju Rīgā, viņš mani aicinaja tikties. Sarunājām, ka pēc nedēļas varētu atbraukt uz Rīgu, tikties. Liekas, ka viņš pat bija vairāk sacerējies nekā es. Stāstija, kur mani vedīs, kā sagaidīs utt. Tolaik šim puisim bija no bērnības laba draudzne ar kuru kopā tusēja. Man bija bail, ka šī nocels, jo tomer ilgi pazīstami. Mans “kavalieris” teica, ka muļķības, tā tik draudzene... bet tad, nedēļu pirms norunstās tikšanās viņš sāka uzvesties dīvaini - nerakstīja(agrāk sarakstes bija katru dienu), vispar ne ziņas... es uzrakstīju, viņš mani noignorēja. Rakstīju atkal un atkal. Viņš mani pasūtīja. Vēlāk atklājās, ka kāda tusina viens piedzērās un skūpstījās ar savu bērnības draudzeni un tajā brīdī viņi sagājuši kopa, tāpēc mani vairs nevajag....
Protams, ka bija sāpīgi, jo lai gan parasti internetā neiemīlos, bet šoreiz bija tiešām saturīgas, foršas sarunas, likās, ka var mēģināt... un tad neilgi pirms tiksanas tā...
Atceros, ka tad puisis pēc nedaudz vairāk kā gada izskiras ar so savu labāko draudzeni. Tad jau mācījos vidusskolā. Sāka rakstīt man pirmais. Es tā diez gan ueturēti atbildēju, jo baidījos no tā pat scenārija. Puisis man vēl patika. Arī pēc pirmās neveiksmīgas pieredzes. Bet tad reiz notika atkal līdzīgi - tikai šoreiz saņēmu zinu no nepazīstama numura(vina draudzenes) ar tekstu, ka lai es atšujos no vina, jo vinam ir draudzene. Es biju neizpratnē, jo puisis pirmais rakstīja un teica, ka nav... es viņam uzrakstīju privāti. Pusis atsūtīja bildi ar savu draudzeni un uzrakstīja, ka viņi ar to, kuru pašķīrās iepriekš ir atkal kopā un atkal pasutīja mani.
Tā nu interesanti bija :D. Lieki piebilst, ka sis puisis atkal ir pašķīries un viens. Reiz saskrējamies, atcerējās mani un jautāja kā iet. Nedaudz parunājām. Bet nekas vairàk tā un nav izveidojies.
Patiesībā es pati negribu ar šo puisi neko turpinat. Mani atgrūž dažādas nianses un šī ir viena no tām - lēkāšana no viena suz otru + to, ka viņam ir meitene pirmaja reize es uzzinaju nostalkojit un pati pieprasot paskaidrojumus, jo pats netaisījās stastit...
105
