Uzskatu, ka attiecības ir jākopj, tas ir darbs, citādi tās iznīkst. Teorētiski es gribētu, lai mums būtu tāds superīgs draugu loks, konkrēti cilvēki, ar kuriem visi kopā tiekamies, dažādos veidos atpūšamies. Esam par to runājuši. Bet kaut kā tomēr esam par slinku, lai to visu organizētu. Jo nevar gribēt, lai tevi tikai aicina uz organizētiem pasākumiem, zvana un interesējas, izrāda rūpes un uzmanību, jo arī pašam ir jānāk pretī.. Esam iepazinušies pasākumos ar foršiem pārīšiem, vai viņam un man ir draugi no pagātnes, ar kuriem ir runāts, davaj, brauciet ciemos/ jābrauc kopā laivu braucienā/cepsim gaļu mūsu vasarnīcā/aizejam kopā uz boulingu utt., un tajā brīdī ir tāds patiess "jā - jā", bet kaut kā tas nekad neizdodas, jo tomēr slinkums ņem virsroku, visādi "bet", paiet ilgāks laiks un tad jau šķiet kaut kā nevietā uzbāzties.
Dzīve, iespējams, ir par steidzīgu un varbūt esam izauguši no spontānām idejām.. Kā arī abiem kopā ir vienkārši labi un vislabāk patīk laiku pavadīt divatā.
Man ir dažas draudzenes, draugam arī ir daži draugi, bet tie nav cilvēki, ar kuriem tiekamies kopīgās ballītēs. Pārsvarā pavadām laiku abi divatā vai viņa/manas ģimenes kopā sanākšanās. Viņš ar draugiem mēdz uz neilgu brīdi satikties, sazvanīties, tas parasti gan notiek viņa radošo aktivitāšu ietvaros, bet es savukārt reizēm ļaujos meitenīgai pasēdēšanai ar savām draudzenēm pie vīna.