Sveikas šajā siltajā vakarā.
Man ir radušās pārdomas. Ar draugu esam kopā divis gadus. Attiecībās ir lieliski, nav par ko sūdzēties. Bet nesaprotu kapēc manam pusim nav draugu. Zinu, ka ir no studiju laika viens draugs, bet satikušies nav kādus 3 gadus, jo dzīvo citās pilsētās. Visvairāk par to aizdomājos tagad, kad ir vasara, lielisks laiks, jāsvin jāņi. Visi kaut kur satiekas, atpūšas pie dabas utt. Es ar savu draugu tikai divatā. Protams, tas nav slikti, bet dažreiz gribas kat ko padarīt lielākā kompanijā. Bet tas notiek tikai tad kad es kaut ko izplānoju. Pa retam atpūšamies kopā ar manām draudzenēm. Jāņus arī svinēsim pie manas ģimenes, jo draugam nekādu piedāvājumu ne no viena nav. Kā cilvēks jau man pusis ir pavisam normāls cilvēks, nu nav viņam tik briesmīgs raksturs lai neviens negribētu ar viņu draudzēties. Ahh tikai izstāstiju savu problēmiņu ja to var saukt par tādu. Neesmu protams jautājusi viņam. Negribas aizskart, jo tomēr tāds nopietns jautājums. Kapēc tev nav draugu?Kā ir ar jūsu puišiem? Vai pavadat 100% brīvo laiku tikai divatā vai arī atpūšaties ar puša draugiem? Vai jūsu draugiem ir tā saucamie čomi?