Runājot par pārtikas mazumtirdzniecību irl un online. Iedomājies, Jānis dienā apēd vienu ābolu. Veikalā ir 50 āboli. Jānim pasaka, ka būs ābolu deficīts. Jānis aizskrien uz veikalu, izpērk 50 ābolus, veikals šokā par cilvēku pieplūdumu, pieņem darbiniekus. Taču Jānis tagad 50 dienas neiet uz veikalu, jo viņam āboli pietiek ilgam laikam. Veikals saprot, ka pakaļā asi ezīši un pieņemtos darbiniekus atlaiž, atlaiž arī tos, kuri strādāja iepriekš. Jānis nevar ēst vairāk kā ēdis līdz šim, Jānis tikai veic uzkrājumus.
Kaija pieņem darbiniekus. Kas notiks pēc pāris mēnešiem? VIsi ar lielu uzviju tiks atlaisti. Jo Visiem mājās būs vairāk konservu, nekā matu uz galvas.
Pašlaik daļa irl tirdzniecības ir pārmetusies online, attiecīgi kurjeriem un preču komplektētājiem ir darbs. Taču darbs būs arī kapračiem, maksātnespējas administratoriem un khe, khemm, šķiet, ka arī man (orķestri, lūdzu). Taču visas pārējās nozares jau tagad grimst. Tas, ka cilvēki par to nerunā, nenozīmē, ka tā nav. Man sāk uzrasties parādnieki un, šobrīd, ja nav iespējams paturēt ķīlu, tad ir jāprasa priekšapmaksa. Un tas ir tikai mēnesi un dažas dienas pēc robežu slēgšanas. Un mums nav pilns lokdowns kā, piemēram, lietuvā.
Uz ko jūs cerat? Ka 4 miljardus, kurus tulīt izdāļās kā reklāmas bukletus priekšvēlēšanu laikā, atdos zilonītis dambo un viņa draugs vinnijs pūks? Atdosim mēs visi, jo tas ir mūsu ārējais parāds.
Tā nav panika, tas ir reāls šī brīža situācijas vērtējums. Man vēl ir diezgan strikta nostāja par to, kas tiek darīts, lai apkarotu vīrusa izplatību, bet ne es esmu valdībā, ne arī es vēlos tur būt. Vienīgais, varu cerēt, ka veči pieņems pareizus lēmums un pieņems tos nekavējoties.
106
