Darbs sirds slimniekam

Vai vispār esat dzirdējuši arī par to, ka procesi organismā ir tie, kas ietekmē emocijas, pašsajūtu, utt?

Vai vispār esat dzirdējuši arī par to, ka procesi organismā ir tie, kas ietekmē emocijas, pašsajūtu, utt?
Bet vai esi dzirdējusi, ka emocijas ietekmē procesus organismā? Ja ilgu laiku esi stresā, arī organisms sāk streikot. Tas ieteikums par galvas dakteri nebija ļauni domāts, jo uzskatu, ka ļoti daudz slimību sākas tieši no tā, kas darās galvā.

Vispār mans viedoklis (spriežot tikai no lasītā šeit, nezinot Tavu slimības vēsturi ar konkrētām diagnozēm) ir tāds, ka Tev ļoti patīk, ka Tevi žēlo. Es nabadzīte, es neko nevaru, es slima, man grūti, visi apkārt kaut kādi ne tādi (vīrs, kas nav bijis nevainīgs pirms kāzām, vecāki, kas ne tādas kāzas uzsauca), pažēlojiet mani! Tā dara daudzi cilvēki patiesībā. Patīk atrasties upura lomā, tāds sauciens pēc uzmanības sanāk. Ieteiktu vienkārši paanalizēt sevi no malas, un tiešām padomāt - varbūt es varu ko vairāk? Mūžīgie čīkstuļi nevienam nepatīk un ātri apnīk. Lai veicas! :)

Vispār esi dzirdējusi, ka Tavas emocijas, iedomas u.tt, ir faktori, kuri ietekmē procesus organismā. Tici man, ja Tu dzīvosi ar domu, ka Tev ir slima sirds un tāpēc Tu neko nevari darīt, ātri vien būsi grausts jau 30 gados.
Pieļauju domu, ka pie savām slimībām Tu esi novesta tīri ar nervu sistēmas starpniecību.

...bērnus arī negrib.. pilnīgi žēl vīra palika.

Nezinu gan, par ko Tev žēl, ja viņš arī nevēlas bērnus.

Jāiet ārā, jāsporto, jānorūda savs ķermenis un raksturs. Jābeidz sevi žēlot. Cilvēks ir spējīgs mega kalnus gāzt, tikai ja pats to vēlas.

Domāju, primāri autorei ir jāsameklē galvas dakteris, un tad var sākt domāt par citām lietām.

Jā, jums labāk spriest.Ja izmeklējumos uzrādas novirzes no normas, jā, jā, tas ir jāignorē, jāaizmirst, jāpieņem, ka tas ir tikai galvā (nevis uz papīra), un jānoskrien maratons (ar visu maratona vēsturisko iznākumu).
Vai vispār esat dzirdējuši arī par to, ka procesi organismā ir tie, kas ietekmē emocijas, pašsajūtu, utt?
Bet tā sirsnīgs paldies visām, kas pasvieda labas idejas, par ko pati jau biju piemirsusi vai pat nebūtu iedomājusies! ?

Dzhila @ 28.11.2019 08:57

Jā, jūtu līdzi autorei. Sākot ar to, ka izvēlējās nepareizo vīrieti, jo viņš nebija nevainīgs, bet vienalga apprecējās. Kāzās viss nogāja galīgi greizi, jo skropstas atlīmējās, pasākums neizdevies. Tad vēl iespējams vīrs ir inficēts ar HIV un, iespējams, aplaidis arī autori. Veselība švaka, autore galīgi vārga un nevarīga, izrādās invalīde. Ehh, nu kā tā var neiet! Domāju, primāri autorei ir jāsameklē galvas dakteris, un tad var sākt domāt par citām lietām.
Bet runājot par tēmu, mana tuva radiniece, kurai ir bijusi sirds operācija- strādā bibliotēkā.

...bērnus arī negrib.. pilnīgi žēl vīra palika.

Jā, jūtu līdzi autorei. Sākot ar to, ka izvēlējās nepareizo vīrieti, jo viņš nebija nevainīgs, bet vienalga apprecējās. Kāzās viss nogāja galīgi greizi, jo skropstas atlīmējās, pasākums neizdevies. Tad vēl iespējams vīrs ir inficēts ar HIV un, iespējams, aplaidis arī autori. Veselība švaka, autore galīgi vārga un nevarīga, izrādās invalīde. Ehh, nu kā tā var neiet! Domāju, primāri autorei ir jāsameklē galvas dakteris, un tad var sākt domāt par citām lietām.
Bet runājot par tēmu, mana tuva radiniece, kurai ir bijusi sirds operācija- strādā bibliotēkā.

Man arī radās iespaids, ka šī sirds slimība ja ne ir radusies, tad tiek pastiprināta ar vājo nervu sistēmu un pārdzīvošanu par tādām lietām, par kurām lielākā daļa cilvēku nemaz neaizdomāsies.
Esmu kādreiz mācījusies braukšanu ar tādu jaunu sirds slimnieci, viņa varēja kliegt un histēriski raudāt par burtiski jebko, un tad spekulēt uz to, ka viņai vāja sirds. Protams, ka histērijas un pārdzīvošana par iedomātām, hipotētiskām lietām ir milzīga slodze sirdij. Tik jaunā vecumā sevi burtiski norakt un meklēt 1.grupas invalīdam piemērotu darbu ir diezgan skumji.

Būsim nedaudz reāli. Autore ir iekritusi acīs ar savām problēmām, slimošanu, vīru, kam redziet, bijis sekss pirms kāzām, ak vai, ak vai.
Jāiet ārā, jāsporto, jānorūda savs ķermenis un raksturs. Jābeidz sevi žēlot. Cilvēks ir spējīgs mega kalnus gāzt, tikai ja pats to vēlas.
Sirds ir muskulis un to var un vajag trenēt. Sēdēsi četrās sienās bezdarbībā - sirds būs vāja, slimosi un uz trešo stāvu bez pīppauzes nevarēsi uzkāpt.

SamSamantha @ 26.11.2019 16:42

Vai varat ieteikt kādu darbu, kas atbilst šādiem kritērijiem: darbam ir jābūt sēdošam, bez fiziskās slodzes, pusslodzes, maksimums katru otro dienu, iespējai izvēlēties maiņu. Būtu vēlams, ka tas nav saistīts ar "blenšanu" datora monitorā, jo atkal citu traucējumu dēļ (vairogdziedzeris)sāp acis jau pašas par sevi.
Pašlaik nekas nenāk prātā... Varbūt kaut kas tāds, kur sēdi un, piemēram, atbildi uz zvaniem? Es nezinu, tiešām, lūdzu, iesakiet. Varbūt kaut ko no savas pieredzes. Nav svarīgi "piķis", bet stāvoklim atbilstoša nodarbinātība un kaut nelieli ienākumi.
P.S. der arī ieteikumi darbam no mājām.

Vai Tev augstskolas izglītības nav? Vai vismaz profesionālā vidusskola pabeigta?

Piekrītu par muzeju. Pārsvarā muzejā par uzraugiem strādā pensionāri. Advancētākajos līdzi nav jāstaigā - skaties kamerās. Es izsūtītu CV uz visiem muzejiem.
Darbs interesants ar to, ka var gan komunicēt, gan muzeja pasākumus apmeklēt, un tomēr izglītoties/lasīt, skatīties filmas, ja nav cilvēku. Mūsu uzraudze, piemēram, mācās angļu valodu klusajās stundās. Tīrīšana minimāla - ne vairāk kā paša mājās. Ja vien nav Mākslas vai Motormuzejs. Mīnuss ir minimālā alga. Pārsvarā gan tās ir 5 dienas nedēļā, arī muzejiem ir 2 brīvdienas.

Cita lieta ja sirds slimība ir ļoti smaga un ir aizdusa pat pie mazas un minimālas slodzes kad pat uz tualeti grūti aiziet. Tad par jebkādu darbu var aizmirst. Bet ja te tiek apspriests pat darbs puķu veikalā tad pieņemu ka nav tik traki. Vienīgi mazpilsētās muzejā par eksponātu uzraugu ir ārkārtīgi grūti kļūt jo izglītība speciālā nav vajadzīga, bet no šī darba prom īsti neviens neiet, Rīgā darbinieku rotācija lielāka.

Es zinu darbu kur maksā par to ka darba laikā skaties telefona, vai lasi grāmatu un sēdi. Mīnusi, alga minimālā un 6 dienas nedēļā parasti no otrdienas līdz svētdienai darba laiks no 10-17:00 ceturtdienās no 10-19 un svētdienās no 10-16 jāveic tīrīšana no plkst 10 kas prasa aptuveni. 15-30 minūtes. Darba laiki mazpilsētās var atšķirties. Brīvas pirmdienas un vēl papildus 2-3 dienas kādā no darba dienām. Šajā darbā parasti vismaz Rīga strādā pensionāri kam pāri 70. Kas? Muzeja eksponātu uzraugs. Fiziskā slodze minimāla tikai tik cik izslauki zāli un notīri pirkstu nospiedumus no vitrīnu stikliem. Un ieslēdz gaismas. Kad atnāk cilvēki piecelies un pastaigā pa zāli lai paskatītos vai kāds kaut ko nelauž un nezog.kad cilvēku nav lasi grāmatu. Darbs mierīgs arī tad ja nāk daudz cilvēku. Ja paveicās ar uzraugāmo zāli un tā ir maza tad var arī visu laiku sēdēt. Šo varētu darīt pat 2.grupas invalīds. Bet tas attiecas tikai uz mazajiem muzejiem, pieļauju ka mākslas muzejā slodze būs lielāka un uzraugāmās zāles lielas.

Es kā sirds limnieks ar stāžu, skatos, ka esi ļoti jauna un domāju, vai gadījumā nav tā, ka Tu sevi pārlieku ierobežo? Kāda sirds kaite Tev?
Ieteikums - neej ar karogu "man ir sirds kaite" un dari to, ko vēlies.
P.S. Ja darbam jābūt sēdošam, kādēļ vispār apsver darbu ziedu veikalā un vaksācijas meistara amatu?! (vienkārši domāju)

Bordo @ 27.11.2019 12:13

Cik tad tajos mazajos veikaliņos var pelnīt par pusslodzi? 200-300€? Tas taču nekas nav.

Nu nezinu, cik par puslodzi, bet par slodzi ir minimums.
Bet nu tāpat ir daudz brīvdienas, viena nedēļa garā - 5 dienas jāstrādā, otra nedēļa īsā - 2 dienas jāatrādā. Nu tā bija, kad es strādāju.
Bet autore jau minēja, ka nauda nav galvenais.

Pirms pāris gadiem strādāju ziedu veikalā, darbs diezgan smags, katru dienu jāmaina lielajās vāzēs ūdens, jāpārnes no vienas vietas uz otru, lielās ziedu čupas jāapčubina, parasti arī meklē ar floristikas iemaņām, jātaisa pušķi, rokas sabeigtas. Tas, pie tam, bija maziņš veikaliņš, pat negribu zināt, kā ir tādos, kā Latvijas Roze, piemēram.
Varbūt darbs smalkā apakšveļas veikalā varētu būt mierīgs un patīkams :)

Blanche @ 27.11.2019 12:12

Nu ok, saprotams, ka nesēdēsi visu dienu, bet nu fakts, ka nekas nav grūts jādara. Piemēram, Imantā T/C Damme ir ļoti daudz mazo veikaliņu, kur tiešām sanāk atsēdēt un neko īpašu nedarīt. ?‍♀️

Ā nu tādos veikalos laikam sanāks vairāk sēdēt, es vairāk par Spice, Plaza aizdomājos. :)

Cik tad tajos mazajos veikaliņos var pelnīt par pusslodzi? 200-300€? Tas taču nekas nav.

blacke @ 27.11.2019 12:07

Es ari esmu strādajusi vairakos veikalos savā laikā, arī mazos un pat tur kur varēja pasēdēt tāpat paralēli kaut ko cith sanāca darīt un neteiktu arī, ka ir baigi ērti sēdēt uz krēsla visu dienu, tā var no vienām problēmām iedzīvoties citās. Man jau liekas, ka mums lielveikalos vairs nav daudz tādu mazo veikalu, kur tiešām sanāk atsēdet.

Nu ok, saprotams, ka nesēdēsi visu dienu, bet nu fakts, ka nekas nav grūts jādara. Piemēram, Imantā T/C Damme ir ļoti daudz mazo veikaliņu, kur tiešām sanāk atsēdēt un neko īpašu nedarīt. ?‍♀️

Ziedu veikalā (jebkurā veikalā principā) būs jāstaipa smagumi. Jānes jaunā prece, jākrāmē plauktos. Nav tāda darba, kur pilnībā izvairīties no slodzes :D Vaksācijas meistaru slodze ir tīrais sīkums :D Nezinu, kā citi, bet es, piemēram, no sēdoša darba nogurstu pat vairāk... Pēc 8h birojā prasās pēc kārtīgas izkustēšanās.
Tu arvien vairāk atgādini manu bijušo kolēģi - hipohondriķi un vārguli. Viņai pat dokumentu mapes bija par smagu pacelt. Tā vietā viņa tās meta uz zemes un stūma ar kāju, lai nebūtu jānes ar rokām. Galīgi ķerta.
Saņemies, Tu noteikti vari vairāk nekā Tev pašai šķiet! :) Padomā, cik forša tā būtu sajūta - atļauties nopirkt kaut ko par pašas sapelnīto. Justies neatkarīgai un spējīgai. Tas dotu Tev pamatīgu ego booostu, kas paceltu garastāvokli. :)

Blanche @ 27.11.2019 12:00

Kā tad ??
Jāmeklē mazie veikaliņi, kuri ir tirdzniecības centros, bet ne lielajos. Tur arī sanāk sēdēšana, pati esmu strādājusi, tā ka zinu. Tur nav ko darīt visu dienu uz kājām. Ok, kad pieved preci, bet tas ir reizi nedēļā. Dienā pakārto kādu h plauktus un viss un vienkārši atsēdi visu dienu. Protams, garlaicīgi, bet nu tāds darbs.

Es ari esmu strādajusi vairakos veikalos savā laikā, arī mazos un pat tur kur varēja pasēdēt tāpat paralēli kaut ko cith sanāca darīt un neteiktu arī, ka ir baigi ērti sēdēt uz krēsla visu dienu, tā var no vienām problēmām iedzīvoties citās. Man jau liekas, ka mums lielveikalos vairs nav daudz tādu mazo veikalu, kur tiešām sanāk atsēdet.