Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Iespējams depresija,

 
Reģ. 20.09.2019
Sveiki visiem!
Vēlējos parunāt par tēmu, ko būtu grūti apspriest ar kādu tuvinieku.
Nesen pārcēlos uz Rīgu, jo sāku šeit studēt. Kopš tā laika manī nemitīgi ir trauksme. Braucot sabiedriskajā transportā, sēžot lekcijā. Tā izpaužas apmēram šādi - slikta dūša, panika, sirdsklauves. Zinu, ka tas viss ir tikai galvā, tāpēc ar tādu domu vienmēr cenšos sevi mierināt.
Dzīvē man viss ir labi - ir mīlošā ģimene, draugs, uzticama draudzene. No malas noteikti neizskatītos, ka esmu iekšēji ļoti nomākta. Taču man negribas nekur iesaistīties, ne ar vienu sarunāties. Ir pagājis gandrīz mēnesis kopš studiju uzsākšanas, bet neesmu sadraudzējusies ar nevienu cilvēku. Sēžu viena, ēdu viena, man nav vēlmes ar nevienu sarunāties. Viss ko es vēlos ir sēdēt mājās zem segas, jo tur es jūtos drošībā. Man nav motivācijas un vēlmes neko darīt. Pat māju iztīrīt ir grūti saņemties. Ir apnicis vienkārši dzīvot.
Visvairāk bailes manī iedveš tas, ka, citreiz, kad esmu mājās viena, es sāku domāt - “kāda vispār jēga dzīvot”, “tās ir tikai mocības”, “kas būtu, ja manis vairs nebūtu” utt.
Man pašai no sevis bail, es gribu atkal justies kā cilvēks - smaidīt, izklaidēties, doties ārpus mājas.
Nevajag mani pārprast, nav arī tā, ka es visu laiku staigāju apkārt kā pelēks mākonīts. Kā jau teicu, no malas noteikti nevarētu pateikt, ka manā galvā kaut kas tāds notiek. Taču es ļoti bieži pārnākot mājās no skolas raudu, vienkārši raudu, jo liekas, ka man nav nekam spēka, gribas padoties. Un es nezinu kāpēc tā ir, jo citam no malas varētu likties, ka mana dzīve ir ideāla.
Nu tā, ja nu kāds tika tik tālu, un izlasīja visu manu bēdu stāstu - varbūt kāds ir piedzīvojis ko līdzīgu? Kā tikt ar sevi galā, kā savākties? Iet pie psihologa/psihoterapeita? Dzert ko nomierinošu?
20.09.2019 11:02 | Saite
 
Reģ. 20.07.2013
Tabletes nav risinājums..iespējams kāds ārsts, bet sāc pati ar sevi.
Varbūt tas ir vienkārši rudens? Kad apkārt viss pelēks un drūms, un Tu pavelcies līdzi? Vai arī šīs pārmaiņas, kuras grūti pieņemt - pārcelties uz Rīgu, jaunas studijas. Iespējams Rīga Tevi vienkārši nogurdina, arī man tā reizēm ir, tāpēc brīvdienās ir jābrauc kaut kur, vai pie vecākiem, ja tāda iespēja.
Ko dari brīvajā laikā? Un padomā kas būtu tas, kas Tevi iepriecinātu?
20.09.2019 11:06 | Saite
 
Reģ. 21.02.2015
Vispirms laikam ieteiktu parunāties ar tuvākajiem - ģimeni, draugu. Ja nu tas nelīdz, tad meklēt palīdzību citur. :)
Tev ir arī tā, ka nav tās laimes sajūtas no lietām, kam vajadzētu to radīt? Piemēram, pasākumi, ballītes, ceļojumi, mīļums no drauga? Nekas nerada šo laimes sajūtu? Jautāju, jo tas ir ļoti svarīgi.
20.09.2019 11:11 | Saite
 
Reģ. 20.09.2019
Arī agrāk manī bija trauksme, pirms studijām, taču tad kaut kā mācēju tikt galā, tagad liekas, ka vairāk nevaru.
Jā, es arī domāju, ka varbūt rudens pie vainas, bet es jūtos ļoti slikti, grūti noticēt, ka laikapstākļi TIK ļoti varētu mani ietekmēt.
Un par pārmaiņām - man itkā patīk tas, ko studēju, patīk arī mana jaunā dzīvesvieta. Brīvdienās vienmēr braucu pie vecākiem, arī šodien braukšu. Ceru, ka tas nedaudz palīdzēs.
Tur jau tā lieta, ka es labprāt kaut ko darītu, bet man vispār nav motivācijas. Atbraucu mājas no skolas, sakārtoju dzīvokli, pagatavoju ēst un dodos gulēt. Biju aizgājusi uz zālīti, tagad jau 3 dienu sāp kāju muskuļi, par ko arī visu laiku gribas čīkstēt 😀 man vispār ļoti patīk pucēties, vienmēr mati sataisīt, make up,bet tagad, man vienkārši nav spēka pat savest sevi kārtībā.
Gribu atpakaļ veco sevi😕
20.09.2019 11:17 | Saite
 
 
Reģ. 20.09.2019
Es runāju ar šo par draugu. Viņš arī nedaudz satraucas par mani. Sākumā mierināja, arī teica, ka tas varbūt no laikapstākļiem, ka visiem tā esot, arī viņam citreiz uznākot melnie. Bet man ir sajūta, ka mani nesaprot, tie nav vienkārši melnie. Ieteica man aprunāties ar mammu. Vispār man ar mammu ir ļoti tuvas attiecības, taču ir grūti parādīt kādam cik patiesībā vāja esmu. Man bail, ka mani nesapratīs, bail, ka padomās, ka esmu vāja un ka man vajag, lai mani žēlo, jo tā nav.
Sen neesmu bijusi nevienā pasākumā vai ballītē. Esmu ļoti priecīga, kad ciemos atbrauc draugs. Tad pazūd trauksme un visas raizes, bet tāpat nav motivācija elementāram lietām - pagatavot ēst, iztīrīt māju, uzpucēties. Es protams to visu daru, bet piespiedu kārtā, kādreiz to darīju ar prieku, jo kā jau teicu, man patīk gan pucēties, gan ēst gatavot.
20.09.2019 11:24 | Saite
 
Reģ. 21.02.2015
Lai Tevi nomierinātu, man šķiet, ka viss būs labi ar Tevi! :) Ja iespējams, pamēģini vairāk darīt lietas, kas Tevi iepriecina, tas ir meklēt mazās ikdienas laimītes visur, kur var. Palutini sevi ar kādu foršu grāmatu, jaunu drēbja gabalu, frizieri, manikīru utt.
Vispār man ar mammu ir ļoti tuvas attiecības, taču ir grūti parādīt kādam cik patiesībā vāja esmu. Man bail, ka mani nesapratīs, bail, ka padomās, ka esmu vāja un ka man vajag, lai mani žēlo, jo tā nav.

Mēs visi esam vienlīdz vāji un katram vajag, lai pažēlo! :) Nevajag baidīties. Un, kas vēl pažēlos, ja ne mamma?
20.09.2019 11:34 | Saite
 
Reģ. 06.10.2014
Man atkal šķiet, ka trauksme un nervozitāte ir stipri saistīta ar hormoniem. Savukārt hormonus stipri ietekmē miegs un miegu ēdiens(daudzums un ogļhidrāti). Lai iegūtu mieru var pamēģināt dažādas uztura piramīdas, bet keto diēta 2 nedēļas varētu paveikt brīnumus.
Iespējams arī, ka ir kāds minerālu deficīts. Varētu būt tā, ka mainoties dzīvei ir pamainījies uzturs un aktivitātes līmenis, kas rada nesabalansētību.
Savukārt, ogļhidrāti ir slikti, jo dod ļoti īslaicigu enerģijas devu+ neļauj uzsūkties minerālvielām un distabilizē hormonus. ( ja tiek lietoti pārāk lielās devās).
Cilvēka galva vienmēr tiek ietekmēta no vēdera...
https://www.healthline.com/health/best-diets-for-mental-health#1
Google ir daudz info par ēdiena-depresijas saistību.
20.09.2019 11:40 | Saite
 
Reģ. 20.09.2019
Mīļš paldies Tev! Jo man ļoti negribas domāt, ka ar mani kaut kas nav kārībā! Es vienkārši, manuprāt, par daudz domāju un stresoju, nemāku atbrīvoties, nomierināties, tāpēc meklēju kaut ko, kas man palīdzētu.
20.09.2019 11:41 | Saite
 
Reģ. 20.09.2019
Ellle
Ēdu es gan jau kā lielākā daļa mana vecuma jaunieši. Brokastīs maizītes, muslis, olas - kā kuru reizi.
Pusdienās parasti rīsi, griķi, kartupeļi, dārzeņi.
Vakariņās grēkoju, tur makaroni, kartupeļi, citreiz pica utt.
Man sanāk staigāt, vismaz 30min ar kājām katru dienu
20.09.2019 11:46 | Saite
 
Reģ. 21.02.2015
Varu vēl ieteikt mēģināt padzert magniju un B vitamīnus, arī D vitamīns daudziem Latvijā patiesībā trūkst. Tieši magnijs varētu ļoti palīdzēt, jo stiprina nervu sistēmu un uz rudeni kā reiz!
Neticu, ka uzturs tik ļoti pie vainas. Tas taču nav ļoti mainījies?
Es vienkārši, manuprāt, par daudz domāju un stresoju, nemāku atbrīvoties, nomierināties, tāpēc meklēju kaut ko, kas man palīdzētu.

Katram vajag atslēgties. Tāpēc jāatrod kaut kas, kas iepriecina un liek novērst domas kaut uz brīdi. :) Ieminējies par sportu, bet šķiet, ka tas tev nesagādāja labas emocijas. Tad nav vērts. :) Varbūt aizstāt šīs nodarbības ar ko citu? Baseins, zumba piemēram?
Kopumā man pēc Tava apraksta tiešām šķiet, ka šobrīd pārāk daudz ir sakritis uz Taviem pleciem. Universitāte, jauna pilsēta, dzīvesvieta ar jaunajiem iespaidiem jau pats par sevi ir liela slodze. Un plusā vēl drūmais rudens. :D Viss būs labi, galvenais nenoslēdzies sevī, runa ar ģimeni, ļauj tuviniekiem sevi palutināt... Kā saka, dalīta bēda - pusbēda! :)
20.09.2019 11:59 | Saite
 
Reģ. 20.09.2019
Bordo
Liels paldies, noteikti izmēģināšu Tevis ieteikto!
Nē, uzturs nav baigi mainījies.
Mēģināšu atrast kādu hobiju, kas novērš domas :)
20.09.2019 12:21 | Saite
 
Reģ. 03.02.2019
Varbūt tas saistīts ar jauno pārcelšanos. Rīgā mēģināju dzīvot 2 reizes. Pirmo reiz uz reiz pēc vidusskolas. Kojas nepatika, nevienu nepazinu, pilsēta liela, skola ne visai un tas viss likās, ka mani nosmacēs. Tā nu vakaros atgriežoties kojās raudāju. Pieņēmu lēmumu iet prom un nedzīvot Rīgā. Aizbraucu pie draudzenēm mācīties mazākā pilsētā un jutos 100x labāk un trauksme pazuda.
Pirms 8 mēnešiem dzīvoju Rīgā, bet nu jau dzīvoklī ar draugu. Visa darba meklēšana, Rīgas kustība, sabiedriskais transports, veikali man likās šausmīgi, gribēju tikai sēdēt mājās un nelīst ārā. Principā gandrīz 6 mēnešus to arī darīju. Nevarēju iedzīvoties, protams, pēc kādiem 5 mēnešiem nedaudz biju pieradusi.
Varbūt visas šīs pārmaiņas tevi uztrauc. Atliek vai nu pieņemt, ka ar laiku pieradīsi vai ko mainīt.
20.09.2019 12:34 | Saite
 
Reģ. 21.02.2015
Tā nu vakaros atgriežoties kojās raudāju. Pieņēmu lēmumu iet prom un nedzīvot Rīgā.

Man bija līdzīgi! :D Vēl atceros to pirmo septembri pirms vairākiem gadiem, kad pārcēlos uz kojām (pirms tam braukāju līdz universitātei katru dienu, kas it kā bija reāli, bet ļoti ilgi/dārgi). Lija lietus, auksts, drūms... Es nezināju, ar kādu transprotu braukt :D Pirmajā nedēļā izkāpu ne tajā pieturā un nevarēju atrast kojas vismaz 2 stundas (tolaik nebija tik krutu telefonu ar navigāciju). :D Dušas drausmīgas. Ēst lāgā nebija, kur uztaisīt. Viss likās mega drūmi un slikti. Gribējās tikai vienu - savu istabu mājās ar savu gultu :D Kaut kā pieradu, bet nu jā, Rīgā nepaliku dzīvot pēc skolas pabeigšanas.
20.09.2019 12:46 | Saite
 
Reģ. 20.09.2019
Es itkā dzīvoju ļoti labā dzīvoklī kopā ar savu labāko draudzeni. Viņa šeit ir reti, tāpēc ļoti bieži esmu viena, ik pa laikam ciemos atbrauc draugs. Dzīvoklis ir arī labā, klusā vietā, bet jā, man nepatīk tā braukāšana, kopā stundu pavadu ceļā uz skolu, un tad vēl stundu atpakaļ, kas man noteikti nav pierasta lieta, jo nāku no mazas pilsētas, kur skola man bija 10min gājienā.
Citu variantu jau nav, kā tikai pieņemt šo visu.
20.09.2019 12:48 | Saite
 
Reģ. 04.08.2019
Te cilvēki ir sarakstījuši daudzas muļķības . Situācija nav nemaz tik slikta :) Pie vainas ir tas, ka apkārtējā vide nereaģē uz Tevi tā, kā esi pieradusi . Un ne vienmēr viss notiek kā iedomāts. Šis ir brīdis, kad no meitenes ir laiks kļūt par Sievieti. Tādu, kura ciena un mīl sevi. Nekas nenotiek tāpat vien. Tev ir jāiemācās saprast, kā darbojas atgriezeniskā saite dažādās situācijās. Katram cilvēkam jārūdās arī iekšēji.
20.09.2019 12:57 | Saite
 
Reģ. 20.09.2019
jā, man ir nedaudz savādāk, par dzīves vietu patiešām nesūdzos, tā ir izcila. Laba lokācija, labi iekārtots un mājīgs. Patīk te ieslēgt kaut kādu filmu, uzvārīt tēju, ietīties segā un neko citu nedarīt 😁
20.09.2019 13:01 | Saite
 
Reģ. 04.08.2019
parādi, ka esi forša un īpaša ! ne tikai gultā un divvientulībā .. parādi to sev, un tad arī citi pamanīs !
Jauku dienu, mazāk pinkšķi ! Man arī bija PMS nesen !
20.09.2019 13:01 | Saite
 
Reģ. 04.08.2019
p.s..
https://lilit.dieviete.lv/forums/topic/216257-beztema/
Te ir BezTēma, ja vari, ieliec kādu foršu dziesmu .. linku no ytube..
20.09.2019 13:03 | Saite
 
Reģ. 22.07.2014
Ja godīgi, tad es jūtos līdzīgi, ja galīgi nevar ar mammu/ģimenes locekļiem parunāt var aiziet arī pie psihoterapeita. RSU Psihosomatikas klīnikā, piemēram, var iet pie rezidentiem, paskaties, daudzi studenti to izmanto. Pati arī esmu gājusi, kad visa likās par daudz :)
--
Piekrītu meitenēm par sevis iepriecināšanu, vitamīni arī nenāks par sliktu.
20.09.2019 13:21 | Saite
 
Reģ. 20.09.2019
Ary
Itkā es jau pagājušo vasaru dzīvoju Rīgā, tad nekā tāda nebija, arī mans Tētis dzīvo Rīgā, braucu ciemos, tā kā šī vide man nav diez ko sveša, neesmu galīga lauku pelīte 😁 nedomāju, ka tas ir tikai PMS, bet paldies par ieteikumu!
20.09.2019 13:30 | Saite
 
Reģ. 20.09.2019
Florie
Mīļš paldies par ieteikumu! Zinu, ka arī LU psiholoģijas maģistra studenti piedāvā psihologa pakalpojumus!
Un kā Tu pagaidām tiec ar to galā? Un vai palīdzēja iešana tur?
20.09.2019 13:32 | Saite
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Emojis are from "Twemoji" by Twitter - Graphics are licensed under CC-BY 4.0 Open Source.
vairāk

Aptauja

 
Vai forumā vajag ieviest iespēju labot savu ierakstu pēc tā publicēšanas?
  • Jā, 5 minūšu laikā
  • Jā, 10 minūšu laikā
  • Nē, nevajag
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk

Lietotāji online (3)