Bet kāpēc jūs stāstāt intīmas detaļas kolēģēm? Un pēc tam brīnaties, ka tiekat aprunātas. :-D Nevaru iedomāties, ko tur var aprunāt, ja runā no sērijas: šodien līst, vasara ir mans mīļākais gadalaiks, man patīk zaļā krāsa, man nepatīk zilā krāsa, es nesekoju Kivičšovam, biju uz Dona koncertu utt. Varbūt nevajag puspazīstamiem cilvēkiem uzreiz stāstīt, ka mamma ir vēzis un tev jau 3 gadus nesanākt tikt pie bērna?
Par autores situāciju - vai nu ignorē, vai nu dziedi viņai līdzi, kad viņa saka: es jau nu ar tevi vienā telpā negribētu strādāt, pasaki: es ar tevi arī nē, ne mūžam, labi, ka nesēžam vienā kabinetā. Ja saka kaut ko par izskatu, pasaki, ka viņai ar šo pelēko ādas toni nudien vajadzētu aiziet pie kosmetologa. Gan jau ar laiku sapratīs.