Ā, tikai tagad, lasot komentārus, uzzināju, ka autorei 16 gadi. Tad jā, protams, ka seja vēl mainīsies! Es dažreiz skatos 2-3 gadus vecas bildes un pieķeru sevi pie domas, ka esmu ļoti mainījusies. Par to, kāda biju 16 gados un kāda esmu tagad, nemaz nerunājot.
Es sev 16 gados riebos. Man bija apaļa seja, cīnījos ar sliktu sejas ādu un pumpām, pārdzīvoju par to, ka viena acs mazliet šaurāka par otru (tas iedzimts no paaudzes paaudzē), pārdzīvoju par to, ka traumas dēļ apakšlūpa asimetriska. Piedevām visam vēl solījos sev, ka tad, kad izaugšu, tad obligāti taisīšu krūšu palielināšanas operāciju. Tagad man ir 30 un es, atceroties to visu, iesmeju pati par sevi un tā laika domām. Es sevi mīlu un mīlu skatīties uz sevi spogulī, jo jūtos skaista. Mīlu sevi ar visām sejas nepilnībām, rētām, mazajām krūtīm. Esmu laimīga, jo neesmu perfekta, bet vairs arī negribu tāda būt, jo pieņēmu sevi, iemīlēju sevi un sapratu, ka tieši tās lietas, kuras man agrāk sevī nepatika, ir tās, kuras mani padara unikālu un atšķirīgu.
Gadu gaitā mainīsies ne tikai seja un augums, bet arī domāšanas veids un uztvere, tici man!