Gulēšana atsevišķi

Guļam kopā, bet nav problēmu gulēt atsevišķi - komandējumu laikā, slimības vai lielāku strīdu dēļ :-P
Nevēlētos gulēt atsevišķi visu laiku, bet, ja citiem pāriem tas der, lai jau.

Bērni nav iemesls, lai gulētu atevišķi. Man ir divas meitas ar mazu vecuma starpību, un nekad , NEKAD bērnu dēļ neesam gulējuši atseviški. Ir mammas un tēta gulta, un ir bērniem gulta, viss. Un nekad nav bijis tā, ka būtu kāds vairāk vai mazāk izgulējies.

es teiktu, ka łoti skałš apgalvojums
Nè, nu ok, ja bèrniñi veseli un labi čuč naktī. Mès bèrna dèł apm 3 mènešus gulèjàm atseviški, pareizàk- 1 gulèja, otrs pieskatīja bèrnu lai neaizrijas un nenosmok miegà. Es ar savu vàjo miegu nevarèju pagulèt blakus pat zinot, ka vīrs pieskata, pie katras skañas biju augšà. Domàju tàpat grūti iet ar bèrniem, kas raud visu laiku, kam nenormàlas kolikas utt, vīram rītà jàiet uz darbu, ja miegs vàjš uz darbu iet zombijs, ne vīrs. Ja ir paveicies un viss labi, protams, var teikt, ka bèrni nav iemesls gulèt atseviški.

Jā, būtu pieņemami. Atrodoties gultā nakts laikā, man primārā lieta tomēr ir nevis mīļuma izpausmes, bet gan izgulēties, lai būtu spēks nākošajai dienai. Man ļoti nepatīk, ja mani guļot kāds apķer, elpo pakausī, utt. Tad ir karsti un nepatīkami. Mēs guļam vienā gultā, bet katrs zem savas segas.

Man šķita, ka tikai pensionāri tā mēdz darīt, bet katrs pāris izvēlas ērtāko variantu, ja abas puses ir apmierinātas, lai guļ kā grib.

Viedā Minka, es guļu viena kad vīrs ir komandējumos, un ne man, ne vīram nav ienākusi prātā doma gulēt atsevišķi. Esam primitīvi, kuriem patīk izbaudīt viena otra tuvumu, jo ikdienas skrējienā tas nesanāk.
Mis Take, situācijas ir dažādas, un,protams, ja ir kādas veselības problēmas, utt., bet ja bērna viss ok, viņš mierīgi var gulēt savā gultā, vecāki savā.

Arī domāju, ka nevarētu, nekad nekad, jo tuvība ir svarīga, mīļums, apskaušanās, utt... līdz piedzima bērni. :D
Līdzīgi kā Neons rakstīja - tagad varu gulēt dajebkur, galvenais, ka pāris stundas miega naktī sanāk. Jūs, jaunās, nesapratīsiet - domāsiet, kas tur negulēta nakts. A pamēģiniet sešus gadus pēc kārtas neizgulēties- tā- nevienu nakti kārtīgi neizgulēties. Un tad jums būs vienalga, guļ jums vīrs blakus, blakus istabā vai kaut uz grīdas,- jo būsiet laimīgas par katru nakti, kurā dabūjiet vismaz četras, piecas stundas miega :D

Līdzīgi kā Neons rakstīja - tagad varu gulēt dajebkur, galvenais, ka pāris stundas miega naktī sanāk. Jūs, jaunās, nesapratīsiet - domāsiet, kas tur negulēta nakts.

Re, cik mēs dažādas. Man ir svarīgi atgriezties savā gultā, ir vīrs mājās vai nav. :)
Bet varbūt tieši vecumdinās savējo sūtīšu uz citu pagastu gulēt, kas zina.:-D

Lakricia, tu jau runā par konkrēta miega bada gadījumiem. Tad gulēšana ir tikai fizioloģiska vajadzība un vietai/apstākļiem sabiedrībai labsajūtas radīšanā ir maza nozīme.
Jautājumā par gulēšanu kopā vai atsevišķi pie normāliem apstākļiem un labas veselības - man tas nav ne pieņemami, ne saprotami. Atsevišķi guļ gan mani vecāki, gan vecvecāki, neviens īsti ģimenē mīļumu neprot izrādīt.
Ja draugs ir komandējumos, tāpat naktīs labi guļu, labi aizmiegu un "rociņas turēšana" nav vajadzīga. Sliktāk ir, ja zinu, ka viņš tusē un nāks mājās 1nos vai 3os naktī un tad es gan jau uzmodīšos - tad labāk neeju gulēt vispār un sagaidu.
Ja esam neierastos un neērtos apstākļos - pasākumos, ciemos, utt. labāk gulēsim vienvietīgajā gultā, bet abi kopā un būsim to nakti neizgulējušies, nekā katrs savā un dabūjuši saldu miegu. :-D

Bērni nav iemesls, lai gulētu atevišķi. Man ir divas meitas ar mazu vecuma starpību, un nekad , NEKAD bērnu dēļ neesam gulējuši atseviški. Ir mammas un tēta gulta, un ir bērniem gulta, viss. Un nekad nav bijis tā, ka būtu kāds vairāk vai mazāk izgulējies.

Abus bērnus baroji tikai ar krūti? Bet vispār tik jocīgi lasīt no divu bērnu mammas tik kategorisku viedokli. Bērni taču ir tik dažādi! Tas, ka tev abi smuki guļ savā gultā, nenozīmē, ka visi tādi ir :-D Bērni var būt ļoti labs iemesls tam!

Par mums, mēs bieži aizmiegam atsevišķi, bet mostamies kopā. Vīrs nakts vidū nāk pie manis un meitiņas gulēt. Mums ir ļoti grūti iemidzināt meitu, tad nu es midzinu meitu un kad pavisam ir aizmigusi, tad vīrs klusiņām var pie mums nākt čučēt..
Man būtu jocīgi gulēt visu nakti vienai, neesmu pieradusi, bet piekrītu tam, ja ir pārgurums, tad ir vienalga kur un kā gulēt :-D

chérr, baroju ar krūti. Bērni līdz gada vecumam gulēja mūsu istabā, tad katra savā gultā, savā istabā. Un vīrs necēla nekādas pretenzijas, ka nav izgulējies vai kā savādāk. Tas no cilvēka un attieksmes ir atkarīgs. Un arī mani bērni pa naktī cēlās un taisīja koncertus, iedomājies? Vīriešiem miegs ir ciešāks nekā sievietēm. Vismaz manam noteikti.
Arī tad, kad biju stāvoklī ar otru, gāju 10 reizes uz meitas istabu, atsaucoties uz viņas saucieniem viņu apsegt, un katru reizi atgriezos savā gultā un savā istabā. Mēs ar vīru uz maiņām, un esam dzīvi, un tagad naktīs visi guļam mierīgi. :-D

Pieņemu, ka viņa vienkārši uzrakstīja to tā kategoriski. Bam! Tālākajos Madmoiselle komentāros seko dažādas situācijas, dažādi “ja”, dažādi “jo”, kas, protams, nav visiem tā. Tā, ka viss normāli.

Carolinn, nu es nuzskatu, ka vecākiem jāguļ atseviški, vēl jo vairāk pārim, kuriem bērnu nav vispār. Punkts.

Neko briesmīgu šādā gulēšanā atsevišķi nesaskatu, ja attiecībās viss ir labi. Ja tā ir pretreakcija kaut kam vai paši atsvešinās, tad tas jau vairs nav modelis, kas abiem pieņemams, bet signāls kaut kam ne visam labam.

Gulēšana atsevišķi man būtu pieņemama, domāju, ka ir situācijas, kurās tas būtu efektīvs variants, ja pārim ir kādas miega problēmas. Mēs ar vīru gan vienmēr guļam kopā, ja esam vienā ēkā, jo viņš ir tas, kuram nepatīk gulét atsevišķi (lai arī viņš ir tas, kuram ‘caurs’ miegs, agrāk likās, ka gulēšana atsevišķi būtu pamēģināšanas vērts variants). Šis

labs variants - ir gulet, ka katrs uz otru pusi. Nu tur, kur vienam kājas tur galva un tā. Jo

gan nebūtu pieņemams, ja nu kāds naktī spārdās, un vispār negribētu gulēt ar kāda pēdām pie savas galvas. Citādi - neticu sievišķajām/vīrišķajām enerģijām un to, ka tās kaut kā ietekmē gulēšanu un neredzu jēgu kaut kā mākslīgi mēģināt radīt sailgošanos vienam pèc otra.

Zinas tante,- atvaino, ienāku te reti, meitenes nepazīstu, tāpēc vaicāšu- Tev ir bērni? Manuprāt, lielākajai daļai ģimeņu, kurā aug vismaz divi mazi (līdz skolas vecumam) bērni - visu laiku ir miega bads vismaz vienam no vecākiem (otram ir veģetatīvā :-D)

Sliktāk ir, ja zinu, ka viņš tusē un nāks mājās 1nos vai 3os naktī un tad es gan jau uzmodīšos - tad labāk neeju gulēt vispār un sagaidu.

Starp citu, man šis pats. Gaidu ar nepacietību, kad bērni sāks iet uz tusiņiem :)
Pagaidām mūsu realitāte ir, ka rotējam katru nakti pa 3 dažādām gultām, jo "visiem vajag mammu". Pieļauju, ka viņi izaugs, negribēs taču ar mani gulēt vairs kopā, tāpēc varēsim ar vīru atgriezties katru nakti vienā gultā.
Bet - neuzskatu, ka tas ietekmē seksu vai kā citas te raksta- mīļumu. Jo "runa iet" tieši par miega stundām, no vieniem naktī līdz sešiem no rīta. Kāda gan īsti starpība, kurā gultā "atlūztam", ja tikko, piemēram, bijis labs sekss vannasistabā? :-D:-D:-P:-P

Ā, vēl piebildīšu, ka ne visiem tas dienas režīms ir vienāds. Esmu totāla pūce, gulēt eju ap 6:00 no rīta, savukārt vīrs iet gulēt ap pusnakti, bet mostas tad, kad es tikai pošos uz gulētiešanu. Nu, nekādi nesanāk kopā gulēt. Savulaik esmu mēģinājusi pielāgoties viņa režīmam un viņš manam, bet nu tas nav iespējams, jo beigās tāds sevis mocīšana vien sanāk. Mums nav katram sava gulta un katram sava istaba, taču tieši šo atšķirīgo režīmu dēļ kopā gulēt īsti nesanāk. Abi esam apmierināti, jo varam izgulēties labāk, ja gultā esam vieni. Attiecības no tā nav cietušas un atsvešinājušies noteikti neesam, jo netrūkst arī naktis, kad guļam kopā, piemēram, kad abi nakts vidū atgriežamies mājās no kāda pasākuma vai pus nakti pavadām dzerot vīnu, un tad viegli varam aizmigt reizē. :D Tāpat ir brīvdienu rīti, kad pa gultu vārtāmies kopā. Ja mums gulētiešanas un mošanās režīms būtu +/- vienāds, tad gan jau apsvērtu domu par lielākas gultas iegādi, lai varam mierīgi gulēt katrs savā gultas stūrī, viens otru netraucējot. :D

Lakricia, tāpēc jau saku - bērnu raisīts miega bads ir pilnīgi cita opera - guli kad vari un kur vari, pārējā laikā "strādājot" pie kopīga mērķa. Tāpat arī ja viens strādā maiņu darbu, otrs standarta 9-5, loģiski, ka guļ, kad var, nevis pakārto savu veselību, lai tik pagulētu kopā.
Te man šķiet, ir drīzāk runa par situācijām, kad nav naktīs raudošu bērnu un darbs ļauj dzīvot līdzīgā diennakts ritmā.
Tomēr tiem pāriem, kam partneris krāc, spārdās, grozās, ir pārāk karsts vai vēl nez kāds - par tiem gan nav skaidrs. Ja tās ir miega problēmas, tad jāstrādā ar tām, ja guļot 160cm platā gultā ir par karstu, nopērk platāku utt. ne jau iet gulēt citā istabā, citā gultā vai dīvānā.

Darya

Ko Tu dari līdz sešiem no rīta? Strādā/ nodarbojies ar hobijiem/ vienkārši atpūties? Cikos mosties?

Es, kad uzzināju, ka ir tik daudz pāri, kuri burtiski guļ atsevišķās istabās aizdomājos - bet kā ar seksu? . Man uzreiz uzaust tāda aina - tikko bijusi kaisle un tad sieva tāda “ Nu ok, ej uz savu gultu , es došos gulēt “ :-D un tad viņiem vēl noteikti ir grafiks - otrdien, un ceturtdien, svētdien mums ir sekss un es tad eju pie Tevis un Tu pie manis.. :-D:-D un kad grib ienāk otrā istabā - klauvē un prasa vai drīkst Ienākt. Sviests.