Gulēšana atsevišķi

Es tā nevarētu :-D Ir bijušas reizes kad draugs aiziet gulēt otrā istabā uz dīvana , bet tas ir vairāk vasarā kad ir nenormāli karsts un kopā gulēt ir vēl karstāk . Ikdienā nepiekopjam tādu variantu , mums ir diez gan liela gulta lai abi varētu izplesties un pagulēt :-D

Kopš piedzima meita , jāpp - arī mēs kopā guļam reti . :-(
Bija pat periods ,kad divus mēnešus gulējām atsevišķi. Tagad gan piekopju metodi , ka cenšos nolikt meitu laicīgi gulēt un kaut vai nāk miegs , šļūcu pie vīra :-D bet līdz brīdim ,kad meituks atkal bļauj ‘māāmm’ ... tad viņa bez manis blakus vairs aizmigt nevar ...un trijatā sagulēt nereāli, tad visi būtu neizgulējušies un sāktos kaut kādi konflikti. Tāpēc man vieglāk aiziet un no rīta visi smaidīgi un izgulējušies sākam jaunu dienu ...:-) Labprātīgi gan es nevarētu tā atteikties gulēt šķirti ilgtermiņā ..

Es pat aizmigt īsti nevaru,ja viņa nav blakus...

Mums tas pats. Ja retu reizi ir bijis tā, ka draugs naktī nav mājās tad es nevaru iemigt, kā iemiegu tā pēc laika pamostos. Ļoti saraustīts miegs.
Guļam ar vienu lielu segu, nevaru pat iedomāties, ka katram būtu sava. Mums patīk ejot gulēt samīļoties un tā arī iemigt.:-)

Nezinu man tāda atsevišķa gulēšana asociācējas ar pāra nesaskaņām,bet tas protams man , mēs guļam kopā,bet katram sava sega, reizēm es zem viņa segas palienu, reizēm viņš zem manas . Ir protams bijušas situācijas kad draugs aiziet gulēt uz blakus istabu,jo Mazais pārāk niķīgs,bet Draugam uz darbu jāceļas, reizēm visi 4gulam kopā:-D es draugs, Mazais un kaķis:-D

Jā un jau tādos brīžos savādi sajūtos, kad draugs guļ citā istabā itkā būtu sastrīdējušies,lai gan saprotu ka tas tādēļ ka mazais neļauj gulēt(t)

Man arī tas šķiet dīvaini. Izklausās uzreiz pēc tādām māsas- brāļa attiecībām, manuprāt.
Es, piemēram, esmu pieradusi gulēt kopā un nevaru iedomāties, ja tagad katrs gulētu atsevišķi. Ja nākas kādreiz palikt kaut kur vienam bez otra ir dīvaini un pat uzreiz nevaram aizmigt. Nē,nē.. jocīgi.

Mans attiecību moto -labāk lai nedaudz pietrūkst, nekā paliek pāri. Līdz ar to nav problēmu gulēt atsevišķi.

Visu laiku gulēt atsevišķi arī man liktos pa traku, bet mierīgi ik pa laikam varētu gulēt atsevišķi un tāds modelis mani nebiedētu, jo guļot un būdams bezsamaņā esmu egoists un gan visu segu varu savākt sev, gan ar elkoni acī iebraukt. :-D

Tas nav priekš manis, ļoti patīk gulēt kopā.

Mēs guļam kopā zem vienas segas un savādāk nevarētu, vienīgais esmu jau izmācījusi savējo nekādas apkersanas un mīļošanās nakti! Man ir karsti un neērti, nevaru pagulēt, ja kāds mani apķēris. Pirms gulētiešanas buča un tad katrs savā gultas malā. :-) Par doto situāciju, neliekas nekas ārkārtējs. Ja abi tā jūtas labak, kāpēc ne!

Cik es sevi atceros-vienalga kaadaa vecumaa esmu bijusi ,vienmeer ir gribeejies guleet atseviski.Noteikti izgulos labaak.Mani viiriesi gan ir citaas domaas-man esot loti patiikama kermena smarza,loti laba energija utt.Ko gan tie viiriesi neizdomaas,lai es tikai guleetu vienaa gultaa ar viniem.:-DRunaajot par viiriesiem daudzskailii domaaju bijuso viiru un tagadeejo viiru-sajaa zinaa abi runaa "vienaa valodaa":-D

Man gulēšana atsevišķi nav pieņemama.
Pirmsmiega mīļošanās, arlabunakti buča, aizmigšana cieši, cieši kopā, nakts laikā pieglaušanās otram, pamošanās kopā - tas viss priekš manis ir neatņemama kopdzīves sastāvdaļa, nekad nepiekristu gulēt atsevišķi, man tas liktos stipri jocīgi. Bet man laikam arī nekad nav bijis, ka otrs traucē gulēt, tieši pretēji - otra klātbūtne un ķermeņa siltums tikai palīdz labi izgulēties. Un ideāli vēl, ja zem vienas segas. Jo ciešāk un mīļāk kopā, jo labāk. (l)

Pasaules gals tas nav, tāpat, piemēram, ar bērniņa ienākšanu ģimenē, šad tad var būt, ka kādu posmu viens ar bēbi pārvācas uz citu istabu, uz maiņām, lai otrs var izgulēties.
Tāpat arī uz to laiku, kad viens ir saslimis.
Vēl varu iedomāties, ka 2 cilvēkiem var būt atšķirīga gaisa temp. izjūta, man, piemēram, guļot vienmēr ir karsti un vajag ļoti aukstu gaisu istabā. Mums katram ir sava sega - dažādu biežumu.
Es noteikti guļu labāk un mierīgāk, ja viņš guļ blakus, zinu, ka arī abpusēji. Man īsti arī nepatīk, ja guļot apskauj, neliekas ērti vairāk par 5 min gulēt otra azotē utml. čubināšanās. Mums ir tik milzīga gulta (boxbed- labākais pirkums ever!), ka viens otru absolūti netraucējam. Reizēm naktī pamostoties, vienkārši ir forši sataustīt, ka otrs tur ir.

*dažādu biezumu

Tas, ka pāris guļ atsevišķi, nenorāda uz to, ka ģimenē ir problēmas. Neiedziļinoties detaļās, bet piespiedu apstākļu dēļ mēs ar vīru arī reti guļam kopā, taču attiecības no tā necieš. Tieši otrādi - naktis, kuras varam pavadīt vienā gultā, ir kā mazi svētki. Vārdu sakot, ja attiecībās gulēt atsevišķi ir pieņemami (vai pat patīk labāk) abiem, tad viss ir kārtībā un nekā jocīga tur nav. Nav jau visiem jābūt pieskaņotiem kaut kādam vienotam stereotipam par to, kā pārim būtu jāguļ.

Es arī nevarētu iedomāties, ka visu laiku gulētu atsevišķi. Bet savā ziņā saprotu - miegs ir ļoti svarīgs un, ja nevar kopā izgulēties, tad nekas cits neatliek. Es esmu pati aizgājusi uz dīvāna gulēt, kad vīram izoperēja visus gudrības zobus un pēc tam viņš gulēja uz muguras un tā krāca, ka mājai jumts drebēja. Un vēl, kad kāds no mums saslimst - tad arī veselais iet uz dīvāna gulēt.

Pilnīgi un galīgi neatbalstu, un man tas liekas vairāk nekā jocīgi. Mums rados arī tā ir un guļ atsevišķi bērna dēļ.

Pasaules gals tas nav, tāpat, piemēram, ar bērniņa ienākšanu ģimenē, šad tad var būt, ka kādu posmu viens ar bēbi pārvācas uz citu istabu, uz maiņām, lai otrs var izgulēties.

Bērni nav iemesls, lai gulētu atevišķi. Man ir divas meitas ar mazu vecuma starpību, un nekad , NEKAD bērnu dēļ neesam gulējuši atseviški. Ir mammas un tēta gulta, un ir bērniem gulta, viss. Un nekad nav bijis tā, ka būtu kāds vairāk vai mazāk izgulējies.
Es guļu atevisķi nedēļas un mēnešus, kad vīrs ir prom, ja viņa esamības laikā mājās gulētu atsevišķi, tad naf man vīru. Kā, piemēram, kas guļ ateviški, norunā dienas, kad būs sekss, un tad pēc grafika iet vien pie otra vai pa vidu satiekas? Man tieši patīk pieglausties klāt un tad jau ir tās sajūtas.

Guļam vienā gultā un ar vienu segu. ja kāds saslimst, tad veselais iet uz dīvāna gulēt.

Man šķiet pieņemama gan gulēšana kopā, gan atsevišķi. Dīvaini liekas, ka pieaugušu sieviešu miegu ietekmē, vai kāds patur rociņu pa nakti. Izklausās infantili nevis mīļi. Jo īpaši kontekstā ar Ir mammas un tēta gulta, un ir bērniem gulta, viss. Bērnam jāvar gulēt vienam, bet pieaugušām sievietēm- nē? Vai tas nav kāds bērnības aizvainojums, kad vecāki neturēja rociņu pa nakti un tad to vajag pieaugušā vecumā?:D

Tàpèc man ir liela gulta (2m plata) var gulèt gan kopà , gan atseviški vienà gultà. Un arī liela sega. Tagad gan gułam zem 2 segàm, jo es visu nakti cełos pie mazuła un parasti ar visu segu :-D
Ja vīrs kràc tad pabakstu lai pagriežas, taoat neatceras rītà