Nevēlama grūtniecība

Jūs taču saprotat, ka nevarat ielīst otras sievietes galvā. Daudzas uzskata, ka par tādām lietām runāt nav pieņemts. Reti kura sieviete skaļi visiem stāstīs, ka man ir 5 bērni, bet tas ir par daudz, jaunākos - Pēterīti un Martiņu, tomēr nevajadzēja dzemdēt. Man ir mans Kārlītis, viņam ir 5 gadi un man viņš riebjas. Es uztaisīju abortu un tas bija labākais lēmums manā dzīvē. Man notika spontānais aborts un es jutos atvieglota, utml. Tā runāt skaitās "nesmuki". Tāpēc daudzas klusē, jo baidās no sabiedrības nosodījuma. Un būtu jau arī muļķīgi tik intīmas lietas stāstīt, nezinu, mammas kaimiņienes draudzenes māsīcai.
Bet jā, protams, ir, kas nožēlo. Vai iemīl sākumā negribētu bērnu.
Padomju laikos aborts bija izplatīta "kontracepcijas metode", norma. Ir zināmas sievietes - 2 bērni, 3.aborts. Nojūgusies aiz bēdām un nožēlas vēl nav. Vai 3 bērni un summāri 5 aborti, kad sadzeras, tad gaužas, cik traki traki, ka tā rīkojusies. (te gan nespēju iztēloties, kā tad viņa īsti izlēma, kuru paturēt, kuru nē).

Esmu par abortu, ja tas ir izlemts, jo liekas traģiski, ja piedzimst bērns, kurš netiek mīlēts. Es arī esmu dzirdējusi noźēlu par abortu no vairākām sievietēm, bet tas bija viņu lēmums un ir lēmumi, par kuriem jāuzņemas atbildību, un kuru sekas var izvērsties ne tā kā paredzēts (tieši tā pat kā, ja izlemj paturēt bērnu). Par to, ka neauglīgu sieviešu diskusijās auglīgās nenāk, nav gluži taisnība - ļoti labi atceros, kā viena, kurai patika lepoties ar to, cik ļoti viņa nemīl savu bērnu, ienāca, lai pateiktu, ka zaudēts bērns ir laime, vai kaut ko tmldz. Ka arī bērnu diskusijās regulāri kāda ienāk, lai nodemonstrētu, cik ļoti viņai nepatīk bērni (parasti mēdīgā tonī “beeeerniņi”, “mātītes”, “klukstes”), nav gluži tā, ka šīs diskusijas ir kaut kāds izņēmums.
Konkrēti par šo situāciju, nav jau iemesla domāt, ka autore jau nav izlēmusi visus par un pret. Par Dobeles slimnīcu - varbūt pajautā Cālī arī. Par cenām un laiku, ko tur pavadīt - pazvani slimnīcai, būs daudz akurātāk informācija.

Annie, arī stabilās un mīlošās attiecībās abi var negribēt bērnu. Turklāt, aborta noliedzējām ir ļoti specifisks un bioloģijā nebalstīts viedoklis par to, kas tad īsti ir apzīmējams kā bērns:-) Līdz 9. nedēļai tas ir embrijs, nevis bērns, neatkarīgi no izjūtām.
P.S. Es zinu pāris sievietes, kuras savus bērnus nemīl un nožēlo viņu laišanu pasaulē, kā arī sievietes, kuras ne mirkli nav nožēlojušas abortu. Gadījumi ir dažādi, nevajag savu pieredzi un morāles izpratni karināt virsū tām, kurām tas nav vajadzīgs.

Anelgēzija , ja super nemaldos ir atsāpināšana, apmēram,kā pie zobārsta. Tu esi pie samaņas tu neguli, tu vnk nejūti.

Palasīju jūsu komentārus tās kuras minēja, ka cenas ir norādītas, jā jums ir taisnība. Bet ne vakar, ne šodien dakteri sazvanit nevarēju un nevarēju pajautāt kāda ir atšķirība starp abortu ar anestēziju un abortu ar analgēziju. Izraku visu googli krustām šķersām un neko neatradu.
Par anestēziju viss skaidrs bet kas ir analgēzija.
Paldies, tām kuras saprot.

Ja negrib dzirdēt viedokli, tad nevajag veidot diskusiju. Informāciju, kā tas notiek, droši vien var atrast kādā informatīvā rakstā. Cenas parasti ir norādītas veselības centru vai slimnīcu mājaslapās. Droši vien ļoti neatšķiras, aptuvena nojauta radīsies.
--
Un, jā, es piederu tai sieviešu daļai, kas nespēj saprast, kā var nogalināt savu bērnu. Sevišķi, ja viņš radies stabilās un mīlošās attiecībās. Patiesi nevaru iedomāties, ka pāris pēc tam paliek kopā un laimīgi plāno nākotni un iespējams pēc tam rada vēl kādu bērnu.

Jūs te runājat par aborta nožēlošanu. Bet kā ir ar tām, kuras ilgi svārstās, izlemj bērnu paturēt, un tad nožēlo, ka dzemdējušas? Nožēlo, jo nespēj bērnu iemīlēt, jo nevarēja iztēloties, ka būs tik grūti, jo atbalsts no ģimenes ir mazāks, nekā bija cerēts, utt. Ir vieglāk samierināties ar to, kā nav. Bet ir nenormāli smagi samierināties ar to, kuru tu nevēlies, bet kuram dibens jāmazgā, ēst jādod un kurš tev visu laiku ir acu priekšā.

Par aborta nožēlošanu - ja tas ir pārdomāts lēmums, tad neredzu iemeslu to nožēlot. Un aborts nevar būt nepārdomāts, ņemot vērā visu procedūru, kas sievietei jāiziet. Protams, tas nav nekas baigi labs no fizioloģiskā viedokļa, bet parasti tas ir labākais iespējamais lēmums, ko sieviete attiecīgajā situācijā var pieņemt.
Runājot par mani, ja es šobrīd paliktu stāvoklī, tad taisītu abortu, jo bērnu nevēlos. Un es uzskatu, ka "negribu" ir tikpat spēcīgs arguments, kā veselības problēmas, materiālas problēmas vai jebkas cits. Mans ķermenis un mana dzīve, tikai un vienīgi man ir pār to noteikšana.
Un tām, kas saka, ka viss mainās, ka sāksi gribēt bērnu utt, jūs spriežat pēc savas pieredzes, bet ne ar visām tā notiek. Neviena jau neies skaļi teikt, ka nožēlo neizdarīto abortu. Bet 100% ir arī tādas sievietes.

Andie - es runāju par emocionālo pusi. Es ticu, kad pati piedzemdēsi un būsi mamma, tad sapratīsi par ko runāju 

Hard pass...atteikšos,man pārāk patīk mana dzīve, lai to nolaist pa reni.:-D
Autorei,noteikti nav jāataisnojas un jāklausās daudzu žēlīgās kaukšanas, tas taču dzīvs, tā ir daļa no tevis...utt., par off topic.
Veiksmi autorei un varu pateikt , ka tas tiešām nav nekas traks vai "neiedomājams emocionālas pārdzīvojums".:-D Nezinu nevienu, kas nožēlotu šo.

Speciaali prieksh Choker :-D
Regulaari iepljuutu “maaaaaaminju” diskusijaas, kuraas “maaaaaminjas”, piemeeram, prasa, ko noziimee shii analiiziite, ko noziimee blaava otraa striipinja, ko dariit - esmu staavoklii un asinjoju, esmu staavoklii, vai, vai, kas man buuut jaazina :-D Tik infantilu buutnju diskusijaas buutu nevis jaaiepljuuta, bet jaasit pa vinju stulbajaam galvaam, plus, atkaartoshos, vairoties ar likumu jaaaizliedz, kameer nav apguuta teorija par gruutnieciibu, taas iestaashanos, riskiem, komplikaacijaam, plus teorija par ziidainjkopiibu, plus praktiskaas nodarbiibas ziidainjkopiibaa. Mazaak infantilu buutnju staigaatu pa sho planeetu. Kladzinoshos vistu bars ar vistu smadzeneem.
P.S. Kas attiecas uz autores teemu, autore var piezvaniit veelreiz uz regjistratuuru un uzprasiit cenu. Latvijas aarstu muuzhdien sliktais garastaavoklis un galvas neglaastiishana ir vnk jaaignoree, nevis jaakriit panikaa. Neviena no pazinjaam, kam ir bijis aborts, ilgaak par 1-2 h nav bijusi kopaa ar proceduuru plus narkozes izguleeshanu. Kaa arii profilaksei peec tam jaadzer antibiotika, lai izsleegtu jebkaadu iekaisuma risku (ginekologi meedz nogreekot uz sho un neizrakstiit), plus, ja vajadziiba, vaaja-videeja stipruma pretsaapju zaales. Tas ir individuaali, to vari apspriest ar savu ginekologu, kura izklausaas tiiri sapraatiiga, balstoties uz izteikumiem par medikamentozo abortu, kursh vispaar buutu jaaizliedz un jaaizmanto tikai gadiijumos, kad kaut kaadu iemeslu deelj nav veelama vispaareejaa narkoze.

Choker - plusiņi tavam komentāram :-)

Bagete, šāds arguments nav radies no tukša gaisa. Ja neviens abortu nenožēlotu, tad komentāriem būtu pilnībā cita nokrāsa :)
Protams, tas nav ar likumu aizliegts.. tāpēc nenosodu.. bet neteiksim, ka lidz galam saprotu..

Man visforšākais liekas daudzu arguments - ja nedzemdēsi bērnus, vēlāk nožēlosi. Nu ok, piedzemdēšu tagad pārīti, ja nu vēlāk sanāk nožēlot.

Vel jau ir arī tagad grūtniecības hormoni, kas var ietekmēt lēmumu par bērna paturešanu.. (t)

Es kaut kā neesmu ievērojusi, ka neauglīgo sieviešu gaudu tēmās nāktu kāda abortu atbalstītāja vai bērnu nīdēja, un uzbāztos ar savu viedokli

Kā ta ne! Tā pati Diek.. kā vinu tur regulāri ienāk māmiņu diskusijas iepļūtit(atvainojos)..
Bet, ja par tēmu, tad tiešām, ne jau aiz ļauna prata sievietes iesaka padomāt divreiz, palielam jau visiem par visiem ir vienalga, bet es pati uz savas ādas esmu izbaudījusi, ko nozīme krasi mainīt viedokli.
Man nekad nav patikuši bērni, arī tagad sveši besi un neuzrunā, bet pret savu jūtu tādu mīlestību, kādu vispār nezināju ir iespējams pret kādu just.. Ar savu tiešām viss ir savādāk..
Autores gadījumā, protams, savādāk. Ja viens bērns jau ir, tad viņa pati zina, ko zaudē.

Man šķiet, ka visa filozofēšana par aborta pareizību ir lieka. Katram ir sava dzīve, savi lēmumi, savas kļūdas. Ne vienmēr tie, kuri gudri spriedelē par otra cilvēka dzīvi un lēmumiem, zina visas detaļas, kuru dēļ otrs pieņem tādu vai citādu lēmumu. Reizēm jēdzīgāk ir paklusēt, ne līst tur, kur nevajag, ja visu nezini.

Varu pateikt savas domas, man ir viens bērns un uz doto brīdi otru nevēlos, , un ja pieteiktos, vis drīzāk izvēlētos abortu-kadēl?! 1.! Man ir gana ar vienu, un ir dienas kad ar vienu nav iespējams visus mājas darbus apdarīt! 2. Man bij' garš un smags ceļš lai atgūtu savu augumu, - 23kg + diastāze,kas vēl ir(iespējams izklausās egoistiski) bet man bij' vajadzīgs pus gads,lai dabūtu svaru kāds bij' pirms grūtniecības un atkal to visu es nevēlos ,+ dzemdības varbūt nebija tās trakākās,bet pēc dzemdībām, gan + ja man būtu vēl kāda grūtniecība, man uzreiz teica ka ir lielāks procents,kad būs atkal diastāze,,un iet tam visam cauri , nē ! Iespējams pēc gadiem 2.3.4...
Utt es varētu domas mainīt,bet šobrīd ir šādas domas.
Un jā, arī man mēdz teikt,nu viens jau ir!? Vajag otru! Kad būs,? tagad ir tieši īstais laiks! Tādēļ es varu teikt, es saprotu gan tās kas nevēlas bērnus,gan tās kas vēlas,bet nesanāk, katrai ir sava bēda,savi pārdzīvojumi, vēlmes, domas .
Vēl varu piebilst ka es nejūtu,ka varētu sadalīt dieviem bērniem vienlīdzīgi savu mīlestību, uzmanību, tādēļ nevēlos lai kāds no bērniem tiktu apdalīts, un šis arī ir viens no iemesliem kāpēc nebūtu gatava vēl vienam bērnam! .

Kaya, vēl labāk izteiktu viedokli par šo tēmu nebiju redzējusi. Wow, tiešām. Nejaukšos vairāk diskusijā, nav par šo tēmu galīgi, bet nu šis bija patiesi trāpīgi

@Kaya manuprāt, pareizs lēmums ja zini, ko vēlies savā dzīvē. Ja ir lietas, kas liek justies mums labāk tās vienkārši jādara un jābeidz sev sarežģīt dzīve, ja zini ka nekad nevēlēsies bērniņu.
Un tas ir labi, ka visi mēs esam citādi, jo ja visi dzīvotu pēc vienas šnites viss būtu garlaicīgi. :-)

Protams, sākumā no citiem dzirdēju jau ierastos "Tu vēl esi jauna, pārdomāsi!" Vēlāk nāca tikpat ierastais: "Kad būs savs, domāsi savādāk!", tā it kā bērns būtu kaut kāds izmēģinājuma trusītis,

To saka nevis tāpēc, ka bērns ir izmēginājuma trusītis, bet gan tāpēc, ka lielākā dała tā ir domājušas. Ne jau aiz łauna prāta to saka. To saka pēc savas pieredzes, bet vienmēr protams ir izńēmumi.
Es arī vienmēr iesmēju par to kad būs savs, domāsi savādāk! Vairs nesmejos, jo tā patiešām ir. To nevar tā izskaidrot kamēr tas nenotiek 8-)