Nevēlama grūtniecība

Embrijs,kamēr tam nav savu orgānu, kas spētu nodrodināt dzīvības procesus, jā ,tikmēr tas ir tikai embrijs, kurš dažādu apstākļu pēc var arī "iznīcināties" pats, jebšu pārtrūkt attīsība. Bet toties tas balodis jau IR dzīvs un neatkatīgs organisms.

Mani bioloģija te neinteresē, es runāju par morāli un sirdsapziņu.

Skaidrs,ka tev bioloģija neinteresē, jo to nevar sagrozīt sev vēlamā virzienā, bet toties SAVAS, pilnīgi no zila gaisa balatītas emocijas var.:-D

Hmm, interesanti gan, ja nu tomēr autore pakļautos spiedienam un laistu pasaulē mazuli, nez, kurš gan no diskusijā sastopamajiem pirksta kratītājiem 'nu, kā tā drīkst' vai 'es jau nu gan dzemdētu un audzinātu' būtu gatavs adoptēt vai pieņemt audzināšanā autores jaundzimušo (kurš pieteicās par spīti kontracepcijai un kuram personisku apsvērumu dēļ nav gatava ne autore, ne viņas vīrs) un uzņemties emocionālu un materiālu atbildību, rūpes un saistības ar beznosacījuma mīlestību un cieņu pret bērnu, viņa vajadzībām, individualitāti un personību vismaz divu gadu desmitu garumā, bet, ja apstākļi sakritīs, tad, iespējams, uz atlikušo mūžu līdz nāve jūs šķirs? Pieņemu, ka ikvienam šejienes auKstās morāles lasītājam pietrūktu atbildības sajūta un dūša saskrietu papēžos, bet apstrīdiet mani droši, ja nu gadījuma pēc tik smagi kļūdos.

Mani bioloģija te neinteresē

Drusku ārpus tēmas, bet ļoti dzirdēta atruna daudzos jautājumos:-D Tieši tāpēc zemeslode ir tādā pakaļā - bioloģija (par fiziku un ķīmiju nemaz nerunāsim), nevienu neinteresē:-D Galvenais, ka abstrakts šūnu pikucis ir mīlēts, pirms top par vienu no 7.6 miljardiem. Pofig par sievieti, kura ir gluži reāla un ar savām vajadzībām.

Mani bioloģija te neinteresē, es runāju par morāli un sirdsapziņu.
--
Bet tak droši katrs dara tā, kā vēlas. Cietumā neliks, ar akmeni uz ielas neviens nemetīs.
--
Es šajā diskusijā vairs nepiedalīšos, jo tas ir bezjēdzīgi. Vienmēr būs cilvēki, kurš to uzskatīs par bērniņu un mīlēs tiklīdz uzzinās par grūtniecības faktu, tāpat kā tādi - ka tas ir tikpat kā izoperēt aklo zarnu, akmeņus vai polipus.

Delusion-piekriitu.

Nu tad jau Tev nebija sevišķi spožas atzīmes bioloģijā :-) Patīk Tev tas vai nē, bet līdz 9. nedēļai ir embrijs, šūnu receklis, kas neko nesaprot un nevar just.
Reāls, dzīvs kaķis ir DZĪVS pats par sevi, pilnvērtīgi izveidojies.

Jā, nepielec. Lai kā es mīlēšu kaķi vai savu vistu, kura nomira no vecuma un netika izvārīta zupā, nesapratīšu, ka embrijs (kuram jau ir sirdsdarbība) ir nekas, kamēr dzīvnieks kaut kas, jo taču dzīvo.

Annie, Tev tiešām nepielec, ka tie dzīvnieki JAU DZĪVO? Tu tiešām neredzi atšķirību starp šūnu pikuci kāda vēderā un pilnvērtīgu dzīvu būtni ar visiem maņu orgāniem?

Protams, katrs var domāt, kā vēlas. Ja reiz likums to atļauj, tad tas ir atļauts. Man tikai liekas pilnīgi nesaprotams tas, ka embrijs ir zemākā vērtē kā dzīvnieki. Jo te ne reizi vien ir izskanējis, ka nabaga suņiem vai kaķiem ir jāpalīdz, gaļēdāji ir gandrīz vai slepkavas, zoodārzs ir briesmu vieta utt. Ja tā, tad tiešām tiem cilvēkiem labāk bērnus nevajag.

Daudzas uzskata, ka par tādām lietām runāt nav pieņemts. Reti kura sieviete skaļi visiem stāstīs, ka man ir 5 bērni, bet tas ir par daudz, jaunākos - Pēterīti un Martiņu, tomēr nevajadzēja dzemdēt. Man ir mans Kārlītis, viņam ir 5 gadi un man viņš riebjas.

Protams, ka atkarīgs, kam to atklāj un kādos apstākļos, bet tiešām neuzskatu, ka Pēterītim un Martiņai vajadzētu zināt, ka māte viņu piedzimšanu nožēlo, vai Kārlītim klausīties par to, kā viņš riebjas. Un tad, kad to nesaki bērnu klātbūtnē, bet citiem pieaugušajiem, līdz bērnu ausīm tas var nonākt ļoti viegli. Bērniem nav jājūtas vainīgiem par to, ka vecāki (pieauguši cilvēki!) nespēj apzināties savu lēmumu sekas vai nespēj strādāt ar savām emocijām. Nedomāju, ka šāda veida atklātība ir tas pats, kas būt atklātai, ka aborts bija atvieglojums. Bet citādi, jā, man ir viena draudzene, kurai, lai arī tas bija smags lēmums tajā brīdī tīri emocionāli, tas bija labākais tajā situācijā. Un nožēlojusi nav.

Tas, ka nav dzimis, nenozīmē, ka nejūt un nevēlas dzīvot.

Līdz tai nedēļai, kurai aborta veikšana ir atļauta, embrijam nav attīstījusies ne nervu sistēma, ne maņu orgāni. Lai vai cik baisu ainu pro-life aizstāvji censtos uzburt - ka bez maz vai tiek slepkavots bērns, kas visu apzinās un iet bojā mokošā nāvē - realitātē, skarbi runājot, tas ir asiņu un audu receklis, kas neko nejūt un nav spējīgs domāt.

Es tādās tēmās parasti nejaucos, katras pašas lēmums kā dzīvot kā rīkoties. Bet vispār man dalītas domas par šo visu...no vienas puses ir kā Es rīkotos pati, no otras ko vispārīgi par šo domāju, šajā dzīves situācija nekad neveiktu abortu, lai arī neesmu baigais mātes tips, tāpat nespētu to izdarit, bet domājot kādēļ tādas sajūtas saprotu ka tas taču būtu bērns kas radies mīlestībā, kaut kas mūsu abu un skaists, es nevarētu to nogalināt, izbeigt vienkārši, tagad brīžiem skatoties uz meitu, viņā ļoti redzu savu vīru...tā jocīga varbūt tas viss izklausās bet nu tādas ir manas sajūtas :D
Ja būtu stāvoklī ar kādu gadijuma sakaru vai no vīrieša kuru nemīlu īsti, visticamāk būtu par abortu...tādēļ man varbūt ir grūtāk saprast kāpēc sieviete kas ir attiecībās kur mīl viens otru un ir arī bērns, var veikt abortu...bet nu tas tikai manas pārdomas, katrs jau dzīvo savu dzīvi un jūtas citādāk. Tākā nenosodu nevienu.

Domu sapratu, bet argumentu labāk pārfrāzēt, citādi tādas piekasīgas tantes, kā es var piesieties :-P
Lai autorei laba veselība un nevajag klausīties nosodījumos no tā, kas grib norādīt citai, racionāli domājošai sievietei, ko iesākt ar savu organismu.

:-D Es nerunāju par gadījumiem , kad 2gadnieks neapzināti meklē sev galu:-D , jo nu tur vēl īsti domāšana izveidojusies.:-D Mans komentārs variāk domāts , ka atdalot, piemēram ,12 nedēļās vecu embiju no mātes orgnisma , tas vnk nobeigsies, jo tam nav funkcionējošu orgānu, turpertī 2 gadnieks jau dzīvo ārpus mātes organisma.:-D

konkurenci Kritiku!

Nu arguments par patstāvīgo savas eksistences nodrošināšanu gan neiztur konkurenci, ņemot vērā, ka divgadnieks, piecgadnieks pat ar visiem orgāniem sevi nespēj uzturēt pie dzīvības ;-)

Tur jau tā sāls ,Annie, viens jau staigā un dzīvo, ir dzīvs, jūt lietas, notikumus, veic darbības,tas par balodi, bet EMBRIJS, principā vēl NAV uzsktāms par dzīvu, jo tas NAV piedzimis, jo nav spējīgs patstāvīgi nodrošināt savu eksistenci, ārpus mātes organisma, jo tam pat NAV izveidojusies lielākā daļa orgānu.

Tad būtu jāveic stingrāki pasākumi, lai grūtniecība neiestājas.
--
Interesanti, ka kaut kādā nesenā diskusijā tika nosodīta meitene, kura izteicās, ka spēra balodim ar kāju. Vai izšķīlies balodis ir augstākā vērtē nekā nedzimis bērns?

Andie paldies par info. :)