Nevēlama grūtniecība

bet kapēc cilvēkam jāmokās un jāaudzina tas bērns, ja viņš jau no sākta gala negrib viņu.

Iemesls vien, kāpēc pie šādas attieksmes atbalstu abortus, jo reāli žēl potenciālo bērnu. Galvenais, ka pašam viegli un "nav jāmokās", par bērnu, kurš diemžēl vecākus nevar izvēlēties, nospļauties.

Nemīlēties, ja negrib bērnus?

Kāpēc gan, lai mamma un tētis liegtu sev izpriecas un viņiem patīkamu dzīvi? Nu, piedzima bērns, iebāzis bērnu namā un lieta darīta. Who cares?

Starp citu, pirms gadiem 15 sieviešu forumos klasiska atbilde līdzīgās diskusijās tik tiešām bija "nemīlēties, ja neesi gatava uzņemties atbildību par bērnu, jo neviena kontracepcija nav 100% droša". Bet reāli, ir mainījusies arī attieksme pret bērniem. Pirmskara laikā un Padomju laikos bērnus radīja, lai bērni palīdzētu uzturēt ģimeni, jau 5gadniekiem bija savi pienākumi, 16-17 gadīgiem lika strādāt un palīdzēt maksāt rēķinus. 80-tajos, 90-tajos skaitījās norma, ka, sasniedzot 18 gadu vecumu, cilvēku izmet no mājām, tiec galā kā proti, mēs vairs tevi neuzturēsim. Tie, kas pilngadību sasniedza 2000-šajos, atcerēsies, ka vecāki lielākoties atbalstīja savu pilngadīgo studentu, bet līdz zināmai robežai. Iedeva līdzi kartupeļu maisiņu un piecus latus, bet nu ne jau tā, ka apmaksāja dzīvokļa īri un kabatas naudu coffee shopiem. Pirms pāris nedēļām redzēju statistiku, ka Latvijā cilvēki uzsāk patstāvīgu dzīvi 27 gados. Paziņas savus 18-19 gadus vecos bērnus Rīgā un Pierīgā uz vidusskolām un tehnikumiem katru rītu ved ar auto. Un tad tu divreiz padomā, pirms radīt bērnu, kam tu turpmākos 30 gadus būsi faktiski vergs. Nevis viņš palīdzēs tev, bet tu visu laiku palīdzēsi viņam.

Dzemdēt negribētu bērnu, jo ticība, un nosodoši onkuļi un tantes to neļauj nav egoisms? Kāpēc lai mīlēšanās bioloģiskais iznākums būtu uztverams par obligāti pieņemamu, ja tas mīlošās attiecībās nāk kā risks, kā slogs un apgrūtinājums nevis prieks, vispār būtu jārada? Pie tam ne jau situācijā, kur pāris "izsargājas" ar pārtraukto un bērnam vienkārši nav prognozējams pareizais zodiaks?
Nemīlēties, ja negrib bērnus?

es to domāju tā, ka labāk tak uztaisīt to abortu, nevis gandēt savu dzīvi

Ja cilvēki neliktu savas vēlmes un egoismu augstāk par bērniem, kurus ir radījuši, nemaz nebūtu pilni bērnu nami.

bet kapēc cilvēkam jāmokās un jāaudzina tas bērns, ja viņš jau no sākta gala negrib viņu.

Jūs te rakstāt - šūnu receklis utt. Atceros 8.nedelas ultrasonogrāfiju, kurā ļoti skaidri varēja redzēt, kā pukst mazulim sirsniņa.. 12.nedēļā vispār jau pēc maziņa cilvēka izskatās.. (t)

Kurš normāls cilvēks gan paietu garām mazam bērnam, nepajautājot, kur ir viņa vecāki?
--
Savā komentārā, pēc kura te dažas uzklupa virsū, es nerunāju par izvarotām sievietēm vai situācijām, kur ir pilnīgi droši zināms, ka bērniņš nebūs vesels. Es teicu, ka nesaprotu to, ka, esot stabilās attiecībās, tiek pieņemts tāds lēmums.
--
Un kāds te sakars vispār ar adopciju? Vai tad es saku, ka kādam jāadoptē bērni? Ja cilvēki neliktu savas vēlmes un egoismu augstāk par bērniem, kurus ir radījuši, nemaz nebūtu pilni bērnu nami. Nedomāju, ka būtu tik daudz nelaimīgu dzīves situāciju, kur negadījumā iet bojā abi vecāki un nav neviena tuvinieka, kas to bērnu paņemtu savā aprūpē.

varbūt maldīgs, bet mans novērojums -- visi šie 'dzīvības aizstāvji' ir kaut kādi sektanti, protams, katoļi un un kaut kādi biedējoši galēji labējie. un nez kāpēc vairumā vīrieši, kas interesanti... visādi ķertie un pāķi, vārdu sakot :D

Jo te ne reizi vien ir izskanējis, ka nabaga suņiem vai kaķiem ir jāpalīdz, gaļēdāji ir gandrīz vai slepkavas, zoodārzs ir briesmu vieta utt. Ja tā, tad tiešām tiem cilvēkiem labāk bērnus nevajag.

Suņiem, kaķiem tāpēc arī palīdzam, ka bezatbildīgi cilvēki tos nav sterilizējuši. Ja autore apzinās savas sociālās, finansiālās, emocionālās un bioloģiskās iespējas un bērns šobrīd nav iespējams, nevar taču viņai likt rīkoties tikpat bezatbildīgi pret savu dzīvi un likt augli saglabāt. Lai cik stulbi tas neizklausītos vienā teikumā, tāds bija Tavs salīdzinājums.

Mani bioloģija te neinteresē, es runāju par morāli un sirdsapziņu

Ja tu redzi piecgadīgu bērnu vienu uz ielas, tu apjaitājies, vai viss kārtībā, kur ir mamma? Tu esi adoptējusi kādu bernu no bērnunama? Gribetos uzzināt, vai tavas rūpes aptobežojas ar nedzimušem berniem, un, tiklīdz bērns ir piedzimis, tā viņa eksistence ir paša vaina.

Pasadena-nee,jo tad man bija cits vecums,pilniigi cita sapratne ,par naakotni es vispaar toreiz nedomaaju-neaizdomaajos...
Man tacu vienu briidi pat gribeejaas treso beernu.Ja man negribeetos beerninu,es tacu nebuutu guleejusi uz saglabaasanu -gandriiz visus meenesus "gultas reziims"!

Laikam esmu naakusi pie sapratnes,ka tas beernins nav tikai tad,kad ir mazins ziidainiitis,vai veel tas,kad ir beernudaarza vecumaa,skolas vecumaa.Tas beernins ir tavs arii tad,kad vinam ir sieva un mazie jau ,un tu paardziivo par visu taalaak.Tu ej cauri vina dziivei arii,kaut nekur neiejaucies un reizeem taa ir loti liela nervu spriedze.

Odetta, lūdzu neuztver šo kā uzbrukumu, bet vai Tu to neapzinājies pirms bērna?

Avocado Lady-tad es ar tavu omiiti uz vienas liinijas!:-DTas ir kaut kas taads loti diivains,nekad jauniibaa man tas neienaaca praataa.Laikam esmu naakusi pie sapratnes,ka tas beernins nav tikai tad,kad ir mazins ziidainiitis,vai veel tas,kad ir beernudaarza vecumaa,skolas vecumaa.Tas beernins ir tavs arii tad,kad vinam ir sieva un mazie jau ,un tu paardziivo par visu taalaak.Tu ej cauri vina dziivei arii,kaut nekur neiejaucies un reizeem taa ir loti liela nervu spriedze.

starpcitu, mana ome vienmēr saka, ka, ja viņai būtu iespēja dzīvi dzīvot no sākuma, viņa nekad nedzemdētu. Un nav tā, ka viņa ir vienaldzīga pret saviem bērniem, viņām ir superīgas attiecības.

Jums pectam autors dzive nebus jadzivo!

Es nenozeeloju nevienu dienu ,ka esmu veikusi abortus!
Loti miilu savus deelus,bet teiksu atklaati-man ir bijusas dienas dziivee,kad esmu sevi nokeerusi pie domas-naakosaa dziivee man beernini nebuus.Mani deeli ir veiksmiigi cilveeki,visaadaa zinaa loti labi cilveeki.Taa ir loti liela atbildiiba,no kuras man laikam buutu bail,ja vareetu visu saakt no gala.

Nu nezinu,man tas liekas egoisms no to cilvēku puses,kas krata pirkstu, sakot-ai kā tā var ? Aborts aaa, nežēlīgi! Nožēlosi utt, jo lūk redziet par embriju/ mazuli kas ir vēl vēderā, sievietei jādomā, lai pēc tam viņai nepārmet,ka viņa bezsirdīga un kāda vēl tik nē, bet par to kā jutīsies pati sieviete,kas dzīvos ar bērnu kuru nevēlas, dzemdēs viņu, kāda būs viņas dzīve,un kāda mazuļa, kas būs nemīlēts, uz ko noteikti nemitīgi izgāzīs dusmas māte, kādēļ par to nedomā?
Es nesaku ka es pilnīgi par abortu, jā iespējams ir nežēlīgi kādā ziņā,bet, ir jāsaprot ka ne jau tām kas nosoda abortu būs pēc tam jaudzina tas bērns,bet tai kas vēlējās abortu bet piemēram pakļāvās lielai daļai sabiedrības nosodījumam un atstāja tomēr mazuli! Un no tā Jums labāk paliktu? Ietu pa ielu,un redzētu kādu kas nav gribējusi bērnu, kliegtu uz viņu, kas zin varbūt pat roku paceltu! Aa tad tās noteikti teiktu-aaa cik briesmīga māte, nabaga bērns, kut tāda māte radusies!?

Stingrāki pasākumi, lai grūtniecība neiestājas.. Jāpasaka tas izvarošanas upuriem.
Par nožēlošanu arī. Gan jau ir (es gan ticu, ka mazāks procents) to, kuras nožēlo abortu, bet varbūt viņas tikpat ļoti vai vairāk nožēlotu, ka tas netika izdarīts.
Citu komentāru nav. Daudzas visu pateica.
Autorei atbalsts. :) īpaši vēl tagad šo visu klausoties. Vakar lasīju pirmās pāris lapas un brīnījos, ka sākums tik smuks.

es atceros, ka kaut kad te bija diskusija, kur viena meitene stāstīja, ka viņa nejūt īpašu mīlestību pret savu bērnu. Atceros, kā visas uzklupa viņai...visas sievietes negrib būt mātes, ne visas no mums ir sajūsmā par bērniem.
un embriju salīdzināt ar dzīvu kucēnu vai kaķi ir pavisam neadekvāti. tad jau var nožēlot, ka izgieza cistu, arī šūniņas

Citiem varbūt tieši ir morāle un sirdsapziņa, tāpēc saprot, ka tā būs labāk eventuālajam bērnam un arī pašai mātei...