Nevēlama grūtniecība

Vai autore prasīja Jūsu personīgos viedokļus? Nē. Bet mūždien jāpin iekšā bērnu nami un citu sieviešu neauglība. Tas kā emocionāli pati uz to skatos un ko darītu/nedarītu ir nesvarīgi. Uzskatu, ka katra sieviete ir tiesīga šajā jautājumā rīkoties tā kā viņai liekas pareizi. Un citām nav kā vistām jākladzina nodrāzti teksti. Ja viņa būtu prasīju, jā, var raut vaļā diskusiju. Bet autore burtiski norādīja, ka to nevēlas. Bet kur tad bez moralizēšanas...

Vai lielās abortu pretinieces būs tās, kuras pieteiksies ne gribētājiem bērniem nodrošināt bērna normālai attīstībai nepieciešamo uzmanību, sirds siltumu un mīlestību un daudzos gadījumos arī finansiāli uzturēs tos bērnus?

+++
Šīs pašas lielās aborta pretinieces fiksi pārmet kažoku uz otru pusi, kad kolēģe aiziet uz slimības lapas ar slimu bērnu. Sākumā -ārprāts, ārprāts, šausmas, šausmas, kā var gribēt abortus, nevainīga dvēselīte taču utt. Bet kad nevainīgā dvēselīte saslimst un viņam vajadzīga ir māte, tad sākās teksti- sadzemdē te sīkos un tad nu tup uz lapas, ak nabaga es, man slodze dubultā, debīlās mātes un viņu sīkie.

Tām kuras saka ka tad ir gļēvi vai slikti utt., tad tā ir sievietes izvēle un viņai nav nākamos savus 50 dzīves gadus jādzīvo ar nastu. Līdz 12 nedēļai auglis tiešām nav nekas liekas par vīnogas izmēra šūnu kunkuli. Esmu par abortu ja bērnu nevēlas. Un tas nav sautīgums vai egoisms. Tā ir bērna pasargāšanas no ģimenes, kas ir nabadzīga, kurā viņu nemīl un kur viņš ir negribēts.

Mans komentārs galīgi nebūs par autores situāciju, jo viņa tomēr diezgan argumentēti paskaidroja, kāpēc bērnu nevēlās, un galu galā tas ir viņas lēmums.
Nekad savas dzīves laikā neesmu bijusi pret abortiem, un uzskatu, ka dažreiz tas viennozīmīgi varētu būt labākais risinājums, bet meiteņu cinisms šajā diskusijā tiešām ir pārsteidzošs. Jā, dažas nedēļas vecs embrijs vēl noteikti nav bērns. Bet vai asins receklis? Nopietni? Tik pretīgs salīdzinājums.(t)
Un nezinu, uz doto mirkli negribētu, lai man šobrīd pieteiktos bērns. Bet esot attiecībās ar cilvēku, kuru mīlu, noteikti nevarētu saņemties un uztaisīt abortu.

Šīs pašas lielās aborta pretinieces fiksi pārmet kažoku uz otru pusi, kad kolēģe aiziet uz slimības lapas ar slimu bērnu. Sākumā -ārprāts, ārprāts, šausmas, šausmas, kā var gribēt abortus, nevainīga dvēselīte taču utt. Bet kad nevainīgā dvēselīte saslimst un viņam vajadzīga ir māte, tad sākās teksti- sadzemdē te sīkos un tad nu tup uz lapas, ak nabaga es, man slodze dubultā, debīlās mātes un viņu sīkie.

Šis ir kā naglai uz galvas!
Mani novērojumi arī liecina, ka visiem augstās morāles abortu noliedzēji tā dzīvībiņu interesē tikai tik ilgi kamēr tā ir dzemdē. Pēc tam nospļauties. Tā teikt, pati dzemdēji, pati vainīga.
.
Un te bija diskusija par tēmu piedzemdēsi, tad sapratīsi, kas ir bulšits un savu personisko izjūtu projekcija uz visu sabiedrību. Kopš esmu mamma diviem gribēties un mīlētiem bērniem, mana pārliecība, ka sievietei ir jābūt tiesīga lemt par savu reproduktīvo funkciju lietojumu ir tikai nostiprinājusies. Protams, var diskutēt par abortu likumiem (līdz kurai nedēļai atļaut, utt.), bet tādi kā tie ir Latvijā šobrīd ir daudz maz kaut kāds zelta vidusceļš jebkurā gadījumā nepatīkami situācijai.
.
Lai vai kā, novēlu autorei visu to labāko.

Jebkurā diskusijā ir viedokļi un ir fakti. Viedokļi ir balstīti uz subjektīvām domām, savu un citu dzirdētu pieredzi un emocijām, tādēļ tos nevar klasificēt kā patiesus vai nepatiesus, tie vienkārši nav nekas vairāk kā domu savārstījums. Fakti ir sausi, bet tiem var noteikt, vai fakts ir patiess vai nepatiess. Šajā diskusijā fakts(turklāt patiess) ir tāds, ka embrijs NAV bērns, neko nejūt un tā NAV slepkavība, bet ir operācija.
Personīgi es netaisītu šāda rakstura diskusijas forumā vai citur internetā (ja vienīgi ir kādas slēgtās grupas ar tieši šādu situāciju izgājušām sievietēm), jo 90% vienmēr būs viedokļi, piemēram, par to, ka dzīvs dzīvnieks ir mazāk vērtīgs nekā embrijs. :-D

Un personīgi es nesaprotu, cik debilam jābūt cilvēkam, lai nāktu un klāstītu savu viedokli par to, ka aborts ir slepkavība un tu esi egoiste, jo redz man nesanāk ieņemt bērnu (vai otrādi - neauglīgo diskusijās teikt, ka "ja daba tā lēmusi tad tam jābūt" vai tml), cik debilam jābūt, lai nesaprastu, ka otrā galā sēž cilvēks ar savu sāpi, kas ir gana nopietna, lai būtu vērts pievērt savu pāksti ciet, ja nav ko teikt par tēmu.
Tas attiecas uz Annie, Mocheato utt.

Paldies par viedokļiem bija interesanti palasīt.

arī man nav saprotams kā var palikt kopā ar vīrieti, kurš atbalsta un pat ierosina taisīt abortu un otrādi, kā var būt pēc tam kopā ar tādu sievieti.

Man savukārt nebūtu saprotams, kā var palikt kopā ar vīrieti, kurš saka abortam kategorisku nē, "kamēr sieviete vēlas to veikt". Iznākums, kurā sieviete vienpersoniski vēlas bērnu paturēt arī, protams, ne pie kā laba nenoved. Ir labi, ka autores vīrietis viņu atbalsta.

Nu, var saprast arī vīrieti. Kā nekā tas ir viņa bērns arī. Laikam jau vislabāk tādas lietas izrunāt visupirms.

Tik interesanti lasiit viedoklus.Tik labi var redzeet,cik atskiriigas esam.Es pilniigi skaidri redzu ,kas ir Annie-taads loti "tiirs" cilveeks,to juut tik speeciigi visu so gadu garumaa,loti labi saprotu vinas domu.Kaya -loti patiikams cilveeks,kura dziivo pilniigi ar citu uzskatu utt.
Tas ,kas vienam straadaa,citam pilniigi garaam.Man jaasaka godiigi-man pietika ar diviem beerniniem , veel kaadai citai sievietei tas maksimums ir viens .Noveelu autorei visu to labaako.Viedoklus jau mees varam uzklausiit,bet mums katrai beigu beigaas ir sava dziive un savas veelmes.