How to not give a fu*k?

4655

Reģ: 23.11.2014

Sveikas.
Jautājums pohujistēm - kā jūs spējat negatīvismu laist gar ausīm?! Kā jums meitenes šķiet, vai vispār ir iespējams iemācīties "neņemt galvā"?
Šodienas situācija - gatavojos kāpt sabiedriskajā, bet ārā kāpj veca kundzīta ar kruķi, kurš drīzāk izskatījās pēc ķebļa, sniedzos tā kā palīdzēt, bet šī atraujas un paceltā balsī saka: "Kur lien? Es prasīju palīdzību? Paej malā, ko traucē?" (Teksts aptuvens, bet nu ideja).
Es mazliet šokā. Protams, tāds wtf uzdzen gan dusmas, gan skumjas. Es saprotu ar loģiku, ka nav ko ņemt galvā, cilvēks ir nelaimīgs dzīvē, ja prasās uzbraukt random cilvēkam. Patiesībā šo rakstot jau viss ok un liekas pat smieklīgi, bet kā negruzīties tās 10 min vai citreiz pat dienu (atkarīgs no notikuma)?
Labrāt uzklausīšu interesantus ieteikumus kā arī varat dalīties ar līdzīgiem wtf notikumiem, kas spējuši sabojāt omu uz kādu laiku!

11.03.2019 16:48 |

Leila26

Reģ: 28.02.2014

Es arī baigi cepjos par visādiem niekiem un sūdiem. It kā jau saprotu, ka nav ko ńemt tuvu pie sirds, bet nu vienalga gruzis. Tā ir laikam sava veida rakstura iezīme vai kā to nosaukt. Gribētu, lai viss ir vienalga. :-) Pati baidos kādu aizskart, aizvainot. Domāju, ko saku. Pat nākošajā dienā varu domāt par to, vai vakar neizteicos par skarbu, kad runāju ar kolēgi. :-D Besī tas. Es pārāk daudz domāju un piedomāju. :-D

11.03.2019 21:32 |

undersun

4224

Reģ: 26.09.2009

nevajag ielīgt galejibās. Neiet runa par ārkārtas situācijām un situācijām kur acīmredzami nepieciešama apkārtējo palīdzība. Es arī esmu palīdzējusi piecelties pakritušam dzērājam uz ielas.
Autore uzdeva jautājumu, es atbildēju, neuzskatu, ka sava palīdzība ir jāuzspiež, citiem tā tiešām nav vajadzīga, pēc situācijas no tantes, kas vienkārši kāpa ārā no autobusa, camoon.

11.03.2019 21:49 |

Pasadena

3665

Reģ: 23.06.2016

Medaļai ir divas puses - ir jāmāk ne tikai piedāvāt palīdzību pirms to sniegt bez prasīšanas, bet arī - laipni atteikt vai pateikt paldies.

Ak jel, perfekti pateikts! Dažreiz palīdzība tiešām var traucēt, bet ir jauki, ka cilvēks cenšas, nav vienaldzīgs, un nav pilnīgi nekādas vajadzības kļūt rupjam. Izpalīdzīgi cilvēki rada daudz jaukāku sabiedrību, kurā dzīvot.

11.03.2019 21:56 |

Zinas tante

2520

Reģ: 30.01.2017

Nu jau kādu laiku, vienīgā "suga", kam uz ielas/transportā/iestādēs palīdzu, ir māmiņas ar ratiem.
Pilnīgi vienmēr viņas burtiski atplaukst un uz minūtīti kļūst vieglāk izpērties cauri nepiemērotajai Rīgai.
Ja pozitīvas reakcijas vietā saņemtu uzbraucienu, visdrīzāk domātu, ka vai nu šai kaut kas ar galvu nav ok, varbūt depresija, varbūt mēģina kādam kaut ko pierādīt.
Domāju, ka tramvaja tantuks ar jūtas mūžam jauns un savu staiguli izliekas neredzam :-D
Jāsaprot, ka šāda veida situācijās nav nekā personīga. Tomēr pati apzinoties to, ka ne visi apkārtējie to saprot, reizēm, kad jāzvana uz kādām iestādēm izstrīdēties, pēc tam, kad panākts man vēlamais rezultāts, darbiniekam pasaku paldies, lai neuztver personīgi un ka pretenzijas man ir pret uzņēmumu, nevis viņa/s paša/s darbu.
Kā jau meitenes teica - tas iet abos virzienos.

12.03.2019 10:09 |

Tul

1093

Reģ: 05.09.2018

Varbūt nejaukums ir no sāpēm, kuras zāles nevar noņemt, vai no rakstura.
Nesen iepirkos, vienai >75 gadus vecai kundzei, kura iepriekš ļoti balstījās uz kruķa, maksājot pie kases tas izkrita. Viens " šmjrgulis " to noķēra vēl nenokrītot līdz grīdai un viņai iedeva rokā. Tantuks bija ļoti apmierināta un pasmaidot pamāja ar galvu.
Uzbāzties nevajag, bet necilvēkiem būt arī nevajadzētu, ne tā?

12.03.2019 10:38 |

miegalācis

511

Reģ: 13.06.2015

Runājot par gadījumu ar tantiņu, vienkārši neuztver personīgi. Piemēram, mans vectēvam ir ļoti svarīgi just to neatkarību, ka viņš vēl joprojām var visu pats un ka nav vecs un nevarīgs. Viņš piemēram var sadusmoties, ja redzu, ka viņam ir grūti un piedāvāju viņam palīdzību izkāpt no mašīnas vai uznest uz 3.stāvu kaut ko smagāku. Tādiem cilvēkiem labāk vispirms piedāvāt palīdzību un tikai tad, ja cilvēks piekrīt, tad palīdzēt. Protams, tas neattaisno "uzrūkšanu", bet ir jāsaprot arī, ka cilvēki ir dažādi. Vecajām tantēm iespējams ir bail, ka viņai nozags kaut vai to pašu spieķi vai vēl kaut ko.

12.03.2019 11:07 |

Zinas tante

2520

Reģ: 30.01.2017

Jā, tā neatkarības sajūta daudziem vecajiem ir svarīga. Apciemojot savus vecvecākus arī cenšos apdarīt fiziski smagākos darbus. Un labi, ka kā ģimene esam pietiekami tuvi, lai uz protestiem varētu atbildēt ar "nedirsies tik daudz, savu malku varēsi nest parīt. Še krustenes un atpūties" :-D Svešam gan nevarēs pateikt "do' šu to tarbu, vecā, krausim tevi vilcienā" :-D

12.03.2019 11:27 |