4.sēriju vēl neesmu noskatījos, tikai acīs iekrita viena mini sižeta nosaukums, kurā citēta Skulme, sakot: "Beidzot dzīvoju tā, kā es gribu!" Nezinu, kaut kā baigi skumji palika, to izlasot. Varbūt tāpēc, ka pati bērnībā uz savas ādas esmu izjutusi to, kā tas ir, kad mamma sava bērna vietā par prioritāti uzstāda citu vīrieti, kurš, pie tam, ar alkoholu ir uz "tu". Šis viss, ko tagad redzu šajā šovā, atsauca atmiņā šīs manas bērnības un pagātnes sāpes. Man vienkārši nesaslēdzas prātā tas, kā sieviete var bērnu vietā izvēlēties tikko iepazītu vīrieti, rīkot skandālus, nepārtraukti plostot un to visu izlikt publiskai apskatei, ignorējot to, ka to redz visa Latvija, to redz bērni, to redz viņas bērni, kuri ir tādā vecumā, ka visu paši labi saprot. Nemaz nerunājot par to, ka šī sieviete ar smaidu sejā var pasūtīt aviobiļetes un priecīgi trallināt par došanos prom no drausmīgās Latvijas, pat ne uz sekundes simtdaļu neiedomājoties par bērniem, kurus viņa netaisās ņemt līdzi. Vai kā Kivičs, kurš izspļāva gadsimta frāzi par to, ka vienu meitu gribētu ņemt sev līdzi. Vienu! Un otra? Ķipa izlozēs kura lidos uz Džērsiju, bet kura paliks Latvijā? Šovu sāku skatīties intereses pēc, bet tagad turpinu lai redzētu cik tālu tas viss vēl var aiziet.