ehhh, Agnese.
Man ir bijis tā: es biju kopā ar to puisi pilnus 2 gadus. Nevarētu teikt, ka mani slēpa dikti cītīgi, bija mums arī viņa soctīklos kopējas bildes, utt.. Viņš tāds simpātiskais tips, (es arī galīgi ne pelēka pele un par dabas doto nevaru sūdzēties), taču viņš bija (ir) jaunāks par mani un es arī kaut kādā brīdī sāku pamanīt gan stalkošanu soctīklos- dažādu skaistu beibju, bet konkrēti vienas, ar kuru viņi pašķīrās, tā arī neko lādzīgu neizveidojot, ar kuru bija nopietns crush. sākumā es cietu klusu, kaut arī pārdzīvoju, bet tad vienu nakti, kad viņš bija iemidzis, es vēsturē meklēju linku sev, ko biju pazaudējusi (ironiski, bet toreiz tīšām centos acis turēt ciet uz viņa gājieniem un apzināti vēsturē nerakājos), un ieraudzīju, ka to skaisto meičuku skatās katru dienu, katru bildi katrā soctīklā. es viņu pamodināju, puņķi pa gaisu, saku, nu pasaki tak godīgi, es visu saprotu, ja mums nav tik nopietni viss, nečakarē prātu, tikai nejāj manu pašapziņu pīšļos. UN , VUALĀ, Tevis jau pieminētā reakcija- agresija, dusmas, aizstāvēšanās, vainas pārmešana uz mani, ka es neesmu normāla..
pagāja laiks. bijām jau it kā dikti samīlējušies, bet tad radās tindera skrollēšana just for fun, ne jau lai sarakstītos, bet lai SAPRASTU, KAS VIŅU GRIB ))
es cietos līdz pēdējām, vārdu sakot. pēc pusotra gada kopābūšanas man bija nopietnas problēmas dzīvē + es pieņēmos svarā, šis kungs vispār jau nekautrīgi pa naktīm apskatīja dažādus intim portālus utt- neko jau citu nedarīja, tikai skatījās, bet vai zini, tā trauma vēl joprojām vaļā nelaiž :D pēc pusgada, kad viss jau tjip bija norimis, es atguvu savu pašapziņu, problēmas beidzās, likās ka nu tik būs... es satiku citu puisi. un es sapratu, ka šitas viss ir murgs ;) pašapmāns. tagad protams, cenšas atgūt vēl aizvien. bet nevar salīdzināt vispār, kāda attieksme ir tagadējam puisim pret mani. diena pret nakti. tas NAV NEKĀDS SĪKUMS ;) Es ļoti ļoooti labi to zinu. Ciest nav jēgas ;-) tici vai nē, pilna pasaule citādu vīriešu! Arī tagad reizēm atceros par viņu, protams, ka 2 gadi kopā nav maz, šad tad iesmeldzas sirds, bet kā atceros to pazemojumu mūžīgo ;)) nu i naher..