Runājot ne par randiņu izmaksāšanu, tā vispārīgi par attieksmi.
Es esmu princese, skaista kā pasaules skaistumkonkursa laureāte, gudra kā izcilniece, kura absolvējusi Kembridžā doktora studiju programmu. Tie veči, viņu uzdevums ir būt mājās tad, kad es to gribu un nebūt mājās, kad man tas nav izdevīgi.
¡Daudz strādāt nedrīkst, citādi aizdomīgi, par daudz kaut kur blandās apkārt vai tup kompī ( kompī visi veči tusē ar citām beibēm nevis pelna naudu )!
Nauda vecim tomēr ir jāpelna daudz! Kā daudz nopelnīt, strādājot maz ir tikai veča problēma.
Vecim ir jābūt skaistam, esmu princese, mani neinteresē tas, ka vairāk pelna vīrieši pēc 30 it, es, princese, gribu skaistu kā 25 gadīgs students, kurš pelna kā pieredzējis 40 gadnieks.
Vecim ir jābūt gudram, bet ienīstu laiku, kuru vecis velta kautkādiem izdomātiem niekiem, kurus viņš nosauc par kaut kādu kvalifikācijas celšanu! Vecis man melo, kompī lūrot zog manu laiku, vazājas pa kat kādiem semināriem, tur noteikti pišās ar citām! Atrunas visa tā kvalifikācijas celšana. Meli!
Vecim vēlams būt ne tikai smukam un daudz pelnošam!
Vecim vēlams būt ar smuku augumu, alusvēdera vietā vismaz normāla sešpaka, muguriņa muskuļota, es kā princese gribu veci, ar kuru lepni iet pa pludmali!
Tas vecis man melo ka smukam augumam jātērē 1,5 - 2 - 2,5h dienā. Nejaukais egoists man melo, zog manu laiku, labāk būtu kaut strādājis tai laikā!