Sniegoti ceļi/Jūsu vīrieši?!

Sniegs arī uzsniga tikai naktī, tātad aizvest noteikti neprasīji iepriekšējā vakarā, lai laicīgi varētu saskaņot visu.

Šajā situācija ar pusi tiešām ir jārunā nopietni nevis uci puci, jo dzīvē gadās situācijas ,kad pēkšņi tev kādam ir jāziručī, ja tu reāli to vari, kāpēc to nedarīt. Man jau arī šodien tikai 8 no rīta pazvanīja vai es varu aizvest, tas nebija plānots, bet redzi, esmu šeit, neburkšķu, par to ,ka man 2 h agrāk bija jāceļās un speciāli jābrauc pakaļ. Nezinu,neredzu problēmu tuvam cilvēkam izpalīdzēt kad vajag. Nu bet varbūt es reāli esmu tāds šausmīgi dīvains cilvēks. Visādi var būt.:-D
Bez tam tās ir neika 30 mīnūtes, akd, tur ar jaunēkli ir jārunā dikti nopietni, smadzeni es šādiem dažiem esmu iestādījusi vietā, autorei novēlu veiksnīgi veikt šo manipulāciju.:-D

Taču lai tā 30 min līdz darbam pasēž mašīna padzer kafiju pasēž netā, kā es to tagad daru, ieiet veikalā sapērk produktsu......geez louis, tie attasinojumi ir vnk lolz.:-D

Te vietā teiciens: "Bagāts dzīvo, kā grib, nabags - kā māk."

Jerrybean, ja tu esi gatava visu mūžu pelnīt algas elvē vidēji statistisko algu savam amatam un izglītībai, neko vairāk, tad var uzvesties citādi.
Ja ir vēlme pelnīt uz konta pēc nodokļiem tik, cik citi tādi kā tu pelna pirms!!! nodokļu atvilkuma veikšanas, tad...... pravas kačājot tik tālu netikt. Vari dzīvē izprovēt. Nedomāju ka te tusē kāda ğeniāla persona. Es arī tāda neesmu un nolaižos uz zemes no sapņu mākoņiem.

Saņemies un brauc pati. Ziemas riepas gan jau ir.
Lēnām, prātīgi, nesteidzies un gan jau būs OK.
Vairākas dienas nobrauksi pa šo putru un iemācīsies, nevajadzēs laiku un naudu tērēt instruktoriem.

Te jau sen ir noskaidrojies, ka tās nav ne 20, ne 30 minūtes. 5-10 minūtes līdz pieturai, tik pat atpakaļ, 10 minūtes ietaupītas sastrēgumos, 20 minūtes mājās + autores pārspīlējuma %, kopā sanāktu vismaz stundu ātrāk nokļūt gala vietā. Bet ne jau par laikiem te ir runa. Katram ir savi darbi un savas lietas, vīrs atrada laiku un "izručija" sievu, aizvedot viņu līdz pieturai. Sievai nācās 15 minūtes pastaigāt kājām, bet vīram nenācās stundu gaidīt, iespējams, nepadarot plānotos darbus. Kompromiss atrasts, visi šķietami apmierināti, bet izrādās tomēr kāds nav... Problēma nav ne vīra attieksmē, ne sievas prasībās, bet gan nespējā sarunāties.

Kādēļ te vīrietim tiek pārmesta vienaldzība, ja viņš aizved viņu līdz pieturai? Nav tā, ka atrūc - mašīna ir, brauc pati. Tad kur te loģika ņemt vīra mašīnu vai spītēties brīžos, kad viņš ko lūgs.
Kaut kādu savu iemeslu dēļ viņš nevēlas būt darbā 30 min ātrāk vai vēlas pabūt no rīta 20 min viens. Kādēļ? Nu to forums neuzminēs. Ar šiem jautājumiem pie vīra.

Tul, pirmkārt esmu vīrietis. Otrkārt, Tu ej pretrunās ar sevis iepriekšējo tekstu, ja sapratu ko vispār gribēji pateikt, jo kā atzinies, neesi pārāk inteliģenta. Trēškārt, es zinu cik esmu vērts, es zinu, ka darba attiecības regulē darba likums, es zinu ko novērtē un vēlas darba devējs. Treškārt, nesaprotu kāpēc sāki diskusiju par atalgojumu. Viņam maksājot par padarīto, tad var sākt arī 20min ātrāk un saņemt par to naudu. Ceturtkārt, ja Tu nolaidies uz zemes, tad neliec nolaisties tiem, kas vēlas kāpt uz augšu.

vīrs atrada laiku un "izručija" sievu, aizvedot viņu līdz pieturai.

Manuprāt Te nav stāsts ne par naudu, ne par laiku. Bet tieši šo attieksmi. Attiecībās, laulībā nav tāds ''izručīt''. Attiecībās Jūs esat viens vesals, un ja vienam vajag tad ir jāpalīdz un jāatbalsta, nevis jāizručī. Izručīt Tu vari draugu, aizdodot piecīti. Ja ģimenei ir divi auto, tad par naudu nevajadzētu diskutēt. Ja džeks 20min sēž internetā, tas par laiku arī nē. Tā ir attiekmse pret otru pusi. Bet ko es saprotu...

Jerrybean, es jau klāt nebiju, ļoti iespējams, ka viņš nevis "izručija", bet palīdzēja sievai, aizvedot viņu līdz pieturai. Vai varbūt arī atbalstīja viņu grūtā brīdī, aizvedot līdz pieturai. Fakts ir tāds, ka viņš aizveda sievu līdz pieturai, lai arī kādos vārdos šo darbību ietērptu.

Viedokļi var būt dažādi, es esmu autores pusē.

Darba attiecības regulē Darba Likums, dzīvē viss notiek tā, kā māca augstskolās! Nekā citādi.
Man varbūt ir zems intelekts un salta sirds, bet man nav jāmaksā kredīts par mitekli vai auto.
Tāpēc, ka attieksme darbavietā un komunikācija dzīvē ārpus klišejām un augstskolā mācītā dod vairāk nekā plika kompetence.
Gribi vīru, kuram ar mağistra grādu un 15 gadu stāžu labi apmaksātā nozarē ir jāmeklē darbs 2 mēneši un jābrauc ar lētu līzinga auto? Lūdzu, toties Darba Likums un augstskolas teorijas taču dzīvē vienmēr darbojas, ne tā?
Labi, speciālists viņš ir labs, galu galā es no viņa iemācījos amata pamatus un tehniski viņš nemaz nav sliktāks par mani. Cilvēku vajag, es viņa CV iedevu CTO nu un pasaucām apskatīties. Sākumā plānotā alga bija, nosauksim to par 1,0, pēc 4 stundām tā nokritās līdz 0,8 koeficientam, vēl pēc pusstundas līdz 0,75 koeficientam gadījumā, ja vispār nevienu citu nevarēs atrast. Un tad jau priekšniecība bija gatava maksāt 0,8 koeficientu citam cilvēkam ar nedaudz zemākām prasmēm, bet adekvātāku dzīves uztveri.
Interesanti, man 1,0 nosacīto koeficientu neviens nav piedāvājis jau 8 gadus, mininālais ir 1,15 uzsākot pārrunu pirmo stadiju.
Vissirslikti vissirparmaz, vienu gatavi pieciest sakostiem zobiem par 0,75, otram sāk sarunu ar 1,15 un summas koeficients sarunu gaitā vienmēr pieaug.
Tas ir dzīve vs augstskolu 10 nieki un skaista teorija.
Līdzīgs piemērs; viena ar prof bakalauru datordizainā un grafikā strādā noliktavā :-), otra ar 3 gadu laikā pabeigtiem 4 semestriem par grafiķi ofisā. Ko līdz papīri, ja smadzeņu nav?

Vīrieti saprotu ļoti labi no vienas puses. Man riebjas citus vadāt (pie tam ziemas laikā, arī nepatīk braukt šādos apstākļos) un pielāgot savus plānus. Kur nu vēl tādus, kam tiesības un sava mašīna, BET ir cilvēki kam neatsaku. Otra pusīte būtu tajā sarakstā.
Mani šajā stāstā izbrīna visvairāk tas, ka šis nav pat ar mieru dot savu mašīnu. Tomēr izklausās stabilāka ziemas laikam, un kas tad pāris dienas žēl iedot partnerei? Kopumā izklausās egoists. Es arī kasītos par to. Nekāda pretīmnākšana no viņa. Baigais varonis te dažām, ka vismaz līdz pieturai aizved... Pss...

Tul, kāds Tam visam sakars ar mani vai topiku? Un kā tas viss sasaucas ar to ko rakstiji?

Kad priekšnieks ar laiku pieradīs, ka tavs vīrs ir darbā 8:40 nevis 9:00 kā citi, ar laiku to uzskatīs par normu un diezin vai ko piemaksās pie algas, toties var likt piespiedu brīvprātīgi ierasties 8:40 vienmēr.

Mums ir katram savs auto, bet ja es draugam pasaku, ka nevēlos šodien braukt, jo slideni ceļi, vai kāds savādāks iemesls, tad viņš obligāti mani aizvedīs līdz galamērķim un vēl tieši līdz pašām durvīm.

Tāds sakars, ka uzskati par oblige otram pārī pakārtot savu dzīvi 100% otrai pusītei, vienkaikus labi pelnot ( paskatījos citus komentārus citās tēmās ).

Mans vīrs nedomājot mani aizvestu un pat labprāt tajās ziemas slidenajās dienās, tā vinš arī pats justos drošāk. Jā, ja vinš mani vestu līdz pieturai, tātad speciāli gērbtos, darbinātu, tīrītu mašīnu un pēc tam atgrieztos , man liktos jancīgi, lai 20min patupītu mājās un atkal gērbtos.

Kad ir jancīgi, vajag šķirties un meklēt citu otro pusīti. :-)
Šodien nogurums un nē, nevestu nekur. Varētu taksi izsaukt vai kādam palūgt lai to aizved.
Kad tas nepatiktu, izsauktu ne tikai taksi, bet arī pārcelšanās pakalpojumu firmu ar krāvējiem un mantu pakotājiem. Otrā pusīte tiktu pārcelta atpakaļ pie mammas vai papa vai kur nu tur.
Tikai nevajag domāt, ka savulaik es tieši tā neizdarīju, es izdarīju, tā bija vislaimīgākā mana mūža diena. Labāk vienu dienu pašiverēties un iztērēties, nevis visu mūžu dzīvot ar vissirslikti vissirslikti vissirslikti.

Bet man nav jancīgi, man viss ok. Nav jāškiras :-)

Zinas tante - laukos patiešām ceļus aizputina tā, ka ir grūti izbraukt ar parasto mašīnu un ja tas nav nozīmīgs ceļš, tad sniega tīrītāju tur tik ātri neredzēt. Ja reiz ģimenē ir džips, es arī labprātāk tāpat kā vīrs, gribētu izbaudīt ērtības.

Ja reiz ģimene dzīvo laukos (ok, dienās, kā šī, pat dižus laukus nevajag), tad jājautā, kāpēc tiek pirkts tāds mikro auto, kas sēžas kupenās? Manuprāt izvēle arī vienā cenu diapozonā nav nemaz tik čābīga. Bet tas ir jautājums nākotnei.
Tik un tā man nav skaidrs, kur rodas šī nevarība, ka nevar pati ziemā pabraukt un ir jāprasa otram. Rūpes par otru nozīmē ko citu, nevis sava režīma pakārtošanu tam, lai partnera vietā darītu lietas, kas ir viņa paša darīšana un viņa spējās (tiesības ir, mašīna ir.) Vīrs ir vīrs, nevis taksists. Saprotu vēl, ja palūgtu aizvest, ja saplīst sava mašīna, bet ne jau vienmēr, kad snieg.