Ko es tikko izlasīju? :-O:-O:-O:-O:-O:-O:-O:-O:-O
Man šādas attiecības nav pieņemamas. No vienas puses, var jau teikt, ka "katrs dara kā grib", bet tad atcerieties šo frāzi brīžos, kad tuvs radinieks lieto narkotikas vai kādā ģimenē tiek sisti bērni.
Kāpēc es neatbalstu. Ir 21.gadsimts, mēs dzīvojam Latvijā un šeit ir noteikta likumdošana. Daudzsievība Latvijā nav atļauta. Tas nozīmē, ka juridiski apprecēt vīrietis var tikai vienu sievieti. Mūsdienās kāzas un precēšanās vairs nav "sava vainadziņa dāvāšana" vai "lai mans bērns nepiedzimst par bastardu", mūsdienās tā vairs nav nekāda vērtība vai kauns, ja ir sekss vai bērns ārpus laulībām vai kā. Tomēr mūsdienu likumdošanā joprojām darbojas tāda lieta kā mantas dalīšana šķiroties, kā arī mantojuma tiesības. Atšķirībā no ASV, kur rullē testaments, Eiropā ir neatraidāmie mantinieki. Tas nozīmē, ka tīri juridiski šis vīrietis tikai vienai no mīļotajām var sniegt šīs Civillikumā paredzētās garantijas. Un tieši tādēļ cilvēki preca. Nu ja vēl neskaita iemeslus "vecmāmiņa raud un ļoti vēlas" un "gribu smukas bildes no baznīcas". Es personīgi nekad nespētu dzīvot kopā ar vīrieti, kuram nav tālākejošu plānu ar mani attiecības nokārtot juridiski, par bērniem vispār nemaz nerunājot. Un, ja sieviešu arguments ir tāds, ka viņām jau tas nemaz tā nav svarīgi, gribas jautāt, kāpēc viņām tas nav svarīgi? Kas tie par mazvērtības kompleksiem? Vai totāls pofigisms uz nākotni. Savukārt, ja iemesls "nesvarīgumam" ir tāds, ka vīrietim tāpat nav ne plika graša pie dvēseles, ne auto, ne savas dzīvesvietas, nekā nekā vispār, tad es par visiem 100% piekrītu DieKleineHexe :-D:-D:-D Zelta krāns. Mīlestība. Nekas, iemīlēji šo, iemīlēsi arī kādu citu, labāku.