Sveikas, labprāt paklausītos stāstus (no tām, kuras ir bijušas, protams) kā jums ir gājis ar psihoterapiju, pie kā gājāt, cik ilgi gājāt, kopējās izmaksas, to vai jūsuprāt bija vērts? Pie psihologa esmu gājusi, aizgāju pāris reizes, sapratu, ka tas tā īsti nestrādā, neskaitāmas reizes gāju pie psihiatra, pietiekami reizes mainīju medikamentus (pirmajā reizē konstatēta vidēji smaga depresija, otrajā, pēc kāda gada, kad bija novērojami kādi uzlabojumi - bipolārie traucējumi) līdz piegriezās un vienkārši pārstāju iet, jo blaknes bija ujj daudz un pašausmīgas. Tagad, kad nekas nav darīts vēl kādu gadu, viss ir atpakaļ, protams, ar uzviju, bija periods(septembris, oktobris), kad likās, ka beidzot no tā visa būšu tikusi prom, haha, kā tad, tik vien kā kārtējā 'augša' pirms tikpat spēcīgas 'lejas'. Pēdējā laikā moka murgi, kuri ir par pagātnes notikumiem etc, pamostos vienmēr ar pretīgu sajūtu, šorīt vienkārši histēriskas asaras, panika, jo tā sajūta paliek arī diezgan ilgi pēc pamošanās, pieļauju, ka tas viss ir tikai 'hello, it's me' klauvējiens no zemapziņas, ka man tās lietas no turienes ir jāizvelk un jānorok uz visiem laikiem, citādāk šis 'no acīm prom, no sirds laukā' ilgtermiņā galīgi nestrādā, pieļauju, ka psihoterapija būtu labs solis pretī problēmai. Jūsu ieteikumi?
67
