Es arī iedomājos par to, kāpēc nevar atbraukt uz LV uz kādu brīdi (atvaļinājumā)?... Citreiz ir tā, ka mēs pieķeramies savai pagātnei un prātā paliek tikai skaistie mirkļi, bet tad, kad atkal sastopies ar realitāti, kura bija piemirsusies - visas domas un "gribēšana" dzīvot kā tas kādreiz bija - izplēn.
To pašu gribēju rakstīt. Kad es pirms vairākiem gadiem pārcēlos uz citu valsti (ko tur slēpt, par to pašu ASV arī runāju), arī pašā sākumā māca skumjas, ilgas pēc vecākiem, zināmām vietām. Aizbraucu uz Latviju paciemoties un man pietika ar 2 nedēļām, lai saprastu, ka atgriezties uz dzīvi - nekad vairs... Nu labi, man varbūt ir savādāk, jo nekad neesmu Latviju izjutusi kā mājas un jau no tīņu gadiem zināju, ka vēlos dzīvot citā valstī. Katram, protams, savs, bet mani Latvijā smacēja cilvēku domāšana (man ir grūti dzīvot valstī, kurā atsevišķas cilvēku grupas tiek lamātas un ienīstas), laikapstākļi (jo esmu cilvēks, kurš labi jūtas, ja vasara ir visu cauru gadu), kā arī tas, ka Latvija man vienmēr šķita par mazu un, pat dzīvojot Rīgā, likās, ka zinu teju katru ielu, katru pagriezienu. Manā gadījumā pārcelšanās bija jaunas dzīves sākums, kas izmainīja mani kā cilvēku. Bet, protams, apzinos, ka visi nav vienādi un, ja mani nemāc ilgas, tas nenozīmē, ka tā ir visiem. Tiesa gan, šajā gadījumā, ja ir tik liela vēlme atgriezties, kā vienīgo reālo iespēju redzu šķiršanos, jo iegribu un nostaļģisko skumju dēļ nav jācieš otram cilvēkam. Šajā gadījumā - vīram. Ja cilvēks jūtas labi valstī, kurā dzīvo, kurā ir izveidojis karjeru un ir laimīgs, tad mēģināt pierunāt cilvēku pārcelties uz valsti, kurā, kā raksti, nebūtu iespējama pat karjera, būtu egoistiski. Spriežu pēc sevis, jo tik ļoti mīlu vietu, kur dzīvoju, ka, ja man tagad nāktos visu pamest un atgriezties Latvijā (vai pārcelties vienalga uz kādu citu valstī), nekad nepiekristu.
Cits variants, kas ir mazāk drastisks - kā jau te minēja, ja ir iespēja, atvaļinājuma laikā brauc un padzīvo Latvijā, apmeklē visas mīļās vietas, baudi dabu, izstaigā Vecrīgu, aizbrauc un pastaigā gar jūras krastu. Smelies spēku un enerģiju, un atgriezies atpakaļ! Protams, kad māc ilgas pēc dzimtenes, tad visādas domas nāk prātā, taču - vai šīs ilgas ir tik spēcīgas, lai to dēļ zaudētu cilvēku, kuru mīli un pamestu itin visu, kas Tev tagad ir? Viela pārdomām.