Nu ar skaistām emocijām par Latvijas dabu, protams, var dzīvot arī zem tilta (lasīt var neburtiski - dzīvot Rīgas mikrorajona hruščovkā) un iepirkties maximā uz atlaidēm, bet, manuprāt, labs finansiālais stāvoklis nes labāku emocionālo fonu, arī pēc Maslova piramīdas skatoties, cilvēks var pievērsties garīgai pasaulei labāk tad, ja primārās vajadzības ir apmierinātas. Latvijā, protams, nav visi nabadzīgi, bet arī dzīve vidusšķirā nav nekāda bauda.
Turklāt nav runa tikai par algām, ASV ir lielākas iespējas sevi pilnveidot, atpūsties utt un to būtu muļķīgi apstrīdēt, jo loģiski, ka lielākā valstī vairāk iespēju.
Pie tam, ņemot vērā, ka autores vīrs ir ārzemnieks, jāsaprot, ka Latvijā viņam tiešām nebūtu ko darīt - ok, dabs starptautiskā firmā vai savs uzņēmums, tomēr vai viņam gribētos dzīvot valstī, kur no 0 jāmācās valoda, lai veidotu normālu sociālo dzīvi? Es arī neteiktu, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu pozitīva attieksme pret ārzemniekiem, nedod dievs, vēl sr citu krāsu vai citu, atšķirīgāku reliģiju (ar šo reāli sastapās mana radiniece, kuras virs uz laiku bija atbraucis uz LV).
Jādomā ar prātu, nevis ar emocijām.
92
