Darba kolektīvs

GirlNextDoor bet Tu saki, ka ir atbildīgā, tad pēkšņi nav. :D izklausās, ka visi labāk piever acis un pačīkst un pāriet uz kādu laiku. Līdz kādai jubilejai :D

MaijaGardi Tāpēc jau es te sāku ārdīties, jo redzu, ka cilvēks nonstopā spaida telefonu vai redzu, ka viņa sēž FB vai zvanās par saviem matračiem, somām utt. :-D:-D
undersun neteiktu, ka viņa ir priekšniece, tik es viņu tā saucu. :-D Viņa vienkārši ir tas cilvēks, kas ir bijis uzņēmumā no filiāles atvēršanas, līdz ar to viņa par visu atbild un visu zin. Dažreiz man paliek viņu žēl, jo redzu, ka viņa ir ierakusies darbos, un mēģinu viņai kkā palīdzēt. Bet no otras puses, viņai pie sāniem sēž cilvēks, kas atklāti lika uz to, ka viņai ir daudz darba un turpina nodarboties ar savām lietām, neuztraucoties par kolēģiem :-|

kamēr viņa info nenodos galvenai priekšniecei, tikmēr nekas nenotiks.

un kapēc viņa ir filiāles priekšniece? :D viņai tak ar šito būtu jādīlo un jātiek galā.

GirlNextDoor, neapskaužu tavu situāciju, man nav nācies saskarties ar tādiem cilvēkiem, bet vispār būtu ļoti neapmierināta.
Mums darbā liels mīnuss ir tas, ka ir kas skatās ko cits dara, cik cits izdara, pat tad ja nepazīsti personīgi ir jau izveidojies viedoklis, ka neko droši vien nedara, lai gan zinu, ka dara, es domāju ka tik daudz lietu nevirzītos uz priekšu, ja neviens neko nedarītu, ja nodaļas pastāvētu ķeksīša pēc, tāpēc neņemos nekad spriest par to ko dara citi, kamēr pašai nav ar viņiem jāsaskaras, vai jādara viņu darbs!

Fameonfire Izklausās interesanti :-D:-D

GirlNextDoor, Mūsu jauktajā kolektīvā ir TIKAI problēmas, īpaši, kad abi dzimumi sāk karot:-D

Profesore Tur tā lieta, uz visu var pievērt acis, pat uz to, ka dažreiz jādara citu cilvēku darbs. Bet, ja tas notiek gandrīz visu laiku, tad jau sāk nākt besis. :-|

Profesore mēs esam filiālē 3 meitenes - filiāles priekšniece, es un kolēģe. Līdz ar to pa 5 EUR no katra tas ir normāli. Es saprotu, ja nav naudas un nevar atļauties, bet, ja cilvēks var atļauties 2 nedēļas atpūsties Arābu Emirātos, pirkt somas pa 90 EUR un domāt ar ko aizpildīt savu lielo māju, tad domāju 5 EUR nav liels zaudējums :-D:-D
Man personīgi, cilvēkam, ar kuru es ikdienā strādāju un redzu, kā viņš mīl savu darbu un cenšās, nav žēl ne 5, ne 10, ne 20 EUR.
Protams, ja kolektīvs ir 50+ cilvēki, tad bez biksēm var palikt visus apdāvinot :-D:-D
Tad, kad tā kolēģe bija sūdzējusies, ka viņai alga par mazu, tad viņai pazvanīja galvenā priekšniece ar tekstu - Neapmierināts darbinieks ir slikts darbinieks. To vajadzēja uzskatīt kā mājienu, bet izskatās, ka tā kolēģe mājienus nesaprot :-D:-D:-D

GirlNextDoor, teorētiski visas tās naudas ņemšanās un tortes ēšanas var iemācīties arī neņemt galvā. Daudz grūtāk būs ar to, ka citiem jāvelk viņas nepadarītie darbi.

undersun tas jau pats par sevi ir skaidrs :-D:-D nevēlēšanās kolēģi apsveikt ir tikai rādītājs, kāds tu esi cilvēks :-D par to no darba neviens atlaist nevar :-D

undersun Es jau mēģinu ar priekšnieci runāt, viņa saprot,ka tas nav gluži normāli, bet neko lietas labā nedara. Viņa skaitās kā filiāles priekšniece, nevis galvenā, līdz ar to, kamēr viņa info nenodos galvenai priekšniecei, tikmēr nekas nenotiks. Saka, ka pagaidām, lai ir kā ir. Nu, ja viņai tas netraucē pašai, lai tik tā kolēģe tur degradē tālāk savā telefonā...:-D
Pati esmu diezgan emocionāls cilvēks, atzīstu, līdz ar to man pašai nepatīk uzvilkta atmosfēra vietā, kur es pavadu daudz laika. Bet ir reāli muļķīgi dēļ tā iet prom no darba.

GirlNextDoor, ja godīgi, 5 eur man arī būtu žēl. Mēs esam 50+ cilvēku kolektīvs, un, par laimi, visi apvienojas grupiņās un sametas pa 1-2 eur puķēm, končām vai vīnam. Viss. Uzskatu, ka darbā nemaz vairāk nevajag. Mazliet liekākas summas ir tad, ja dzimšanas diena ir kādam no kabineta. Ja kāds tomēr grib apsveikt īpaši, tad pats arī pērk dāvanu.
.
Runājot par to parazītisko kolēģi. Kāds ir atklāti parunājis ar priekšniecību par to visu?

GirlNextDoor gadījumā es ietu pie vadītājas, vienkārši parunāties, ja jau viņa ir lietas kursā, neliela pabakstīšana, lai risina situāciju nenāks par ļaunu. Es noteikti neietu prom no darba, kas man patīk dēļ viena cilvēka.

Par to, ka nestrādā, un traucē tavu darbu. Ne jau par kūku rīšanu un piecīša žēlošanu :D

GirlNextDoor gadījumā es ietu pie vadītājas, vienkārši parunāties, ja jau viņa ir lietas kursā, neliela pabakstīšana, lai risina situāciju nenāks par ļaunu. Es noteikti neietu prom no darba, kas man patīk dēļ viena cilvēka.
Esmu divās darba vietās gan ļoti sen, gan nesen gājuši izteikt nepatiku par kolēģi un to, ka tas man apgrūtina strādāt. Bet abos gadijumos tie bija nojūgušies apsēsti vīrieši, kuri nesprata nē. Abus atlaida (s) tagad man pilnīgi panika ieslēdzas, ka kāds no kolēģiem piedāvā kaut kur iet vai satikties :-D un tapēc arī darba pasakumus neapmeklēju.
Bet tā, kolektīvs tagad man ir foršs, tikai runājam par darba lietām. Privātā dzīve katram sava un klačošanās ari nav.

Pats pretīgākais ir skatīties uz to cilvēku, kurš bļauj, ka negrib mesties pa piecītim un pēc tam aiz abiem vaigiem ēd torti, ko tā kolēģe visiem ir nodevusi. :-D:-D Nemeties dāvanai, sēdi uz diētas :-D:-D

Nu jā piekrītu Florie. Mums arī darbā no sākuma metās , bet tad protams kādam kaut kas nepatika. Beigās tagad katrs pēr ko grib. Un galu galā mēs esam daudz cilvēki un kādu pazīsti tuvāku, kādu mazāk un tāpēc pats vari izvēlēties ko dāvināt. Parasti dāvina šokolādes kasti, kādu puķīti vai ko citu. Manuprāt normāli, ja darbs nav otrā ģimene.

Fameonfire, Dīvaini, man vienmēr likās, ka sieviešu kolektīvā ir tik primitīvas problēmas :-D
Esmu 2x strādājusi jauktā kolektīvā, nekādas problēmas it kā nebija, acīmredzot paveicās. :-D:-D
Florie Arī laba doma, sākšu to apsvērt :-D kolēģei teicu, ja viņai tik ļoti nepatīk un liekas dārga mana dāvana, tad lai tik nākamgad pati pērk. :-D

GirlNextDoor, es domāju, ka turpmāk jārosina kolektīvā dāvanas pirkt katram atsevišķi un pēc vēlmēm. Ja kāds negrib, lai neko nepērk - izpaliks lieki kašķi.

Tā kā mūsu uzņēmumā ir ap 250 cilvēkiem, nekādas draudzības ne ar vienu neveidoju. Laikam jau nav nozīmes cilvēku skaitam, ja tāpat apkārt ir vienas intrigas. Skumjākais ir tas, ka vīrieši klačojas un fantazē vairāk nekā sievietes. Varbūt vaina ir manī, esmu diezgan antisociāla. Es nečupojos, nevienam nepielienu, neko par sevi nestāstu.

Paceļu tēmu. Šobrīd esmu tik dusmīga, ka vairs nezinu kur likties un ko darīt (e)(e)(e)
Strādāju savā darba vietā 7to mēnesi. Mana kolēģe, bišķīt vairāk, kopš pagājušā gada aprīļa. Sākumā viss it kā bija normāli, pat vienu brīdi likās, ka sadraudzēsimies. BET, tad sākās kkāds murgs. Viss sākās ar to, ka kolēģei no citas filiāles bija dzimšanas diena, un tā kolēģe ar kuru strādāju, negribēja mesties dāvanai. Man it kā par to ir vienalga, bet uzreiz bija zvaniņš, kāds viņa ir cilvēks, ja viņai žēl max 5 eur dāvanai. Es biju tik tikko atnākusi strādāt un vispār nezināju, par kuru cilvēku iet runa, bet kolektīvs ir un paliek kolektīvs. :-)
Pēc tam es sāku pamanīt, ka viss ko kolēģe darba laikā dara ir sēž telefonā vai paralēli dara kkādas savas lietas. Priekšniece neko viņai nesaka, kgan visu to redz. Nu man jau nekas nav pretī, ja tas darbam netraucē, bet reāli sākam strādāt viņas vietā, neuzskatu, ka tas ir normāli..
Pēc tam tā kolēģe sāka čīkstēt, ka viņai algu par maz maksā...nu tas ir vispār bezkaunības kalngals...beigās visiem vecajiem darbiniekiem algas pacēla, bet viņai nē :-D:-D:-D
Pēc tam viņa gribēja iet prom, jo priekšniece viņai vienu reizi aizrādīja, ka darba laikā mēs strādājam, nevis neko nedarām. Mēs jau sākām viņas vietā meklēt jaunu darbinieku, jo viņa pukstēja, ka grib jau iet prom, bet beigās tomēr viņa izlēma palikt. Nu protams, kāpēc gan ne, ja tu sēdi telefonā, neko nedari un tev par to maksā.
Pārsvarā visi mūsu strīdi sākas ar to, ka viņai kko liek izdarīt priekšniece, bet viņa izdomā 101x atrunu, lai to nedarītu un to pēc tam daru es, un pēc tam tā kolēģe psiho uz mani un priekšnieci, ka viņai nabadziņai darba laikā lika strādāt, kaut viņa tāpat to nedara. :-D:-D:-D
Pēdējais gadījums, kas notika tik tikko - priekšniecei dzimšanas diena, jāmetās naudu. Es prasu, pa cik metamies un ko dāvinām. Šī saka, davai uzdāvinam viņai biļeti uz teātri. Es saku, ka vienu biļeti neviens nedāvina. Viņa saka – mēs varam uzdāvināt divas, bet lai par otru viņa naudu mums atdod…. KOA??? ES biju uz pakaļas :D Es piedāvāju nopirkt pavasara puķes podiņā un končas, standarts, lai tik stāv uz palodzes, zinu, ka viņai patīk. Šī saka, davai labāk dāvanu karti uz Douglas. Es saku – pa kādu summu? Atbilde – 10 EUR… Ko pa 10 EUR var nopirkt Douglasā? Lūpu spīdumu? :D
Pienāca diena pirms dzimšanas diena...Es atnāku uz darbu un prasu, ko tad beigās darām. Viņa saka, ka pēc darba aizbrauks uz veikalu un tā arī neaizbrauca. Līdz ar to, man pēc darba laika, pēc plkst. 21.00, vajadzēja ar vīru skraidīt un meklēt puķes…labi, ka bija veikals, kurš tik vēlu bija vaļā :D iztērēju bisķīt pāri 10 EUR, uz ko man nākamā dienā visu dienu vajadzēja klausīties viņas bubināšanu, ka pa virsu ir jāmaksā par 1,33 EUR vairāk, nekā mēs sarunājām. Ja viņa būtu zinājusi, viņa pati no rīta būtu aizbraukusi un nopirkusi kko “labāku”.
Kā Jūs domājat – vai es pārspīlēju? Kurš šajā situācijā uzvedas nepareizi? Kad, piemēram, par šo situāciju runāju ar vīru, viņš saka, ka viņa nav adekvāta un lai es meklēju citu darbu. Bet es nevēlos mainīt darbu tikai dēļ tā, ka man ir neadekvāta kolēģe, kas metās uz cilvēkiem virsū tikai tāpēc, ka viņai ir slikts garīgais. Esmu apjukusi, vismaz uzrakstot visu šo romānu sajutos nedaudz labāk (t)(t)(t)