Esmu viena citā valstī. Nu ir mazliet skumji, šodien uznāca lielā piņņa, bija tik slikti, ka nācās izlekt no autobusa un staigāt apkārt un izraudāties. Bet tā ir mana izvēle nebraukt pie ģimenes uz Latviju, un esmu pieradusi, šis laikam ir kāds 4.gads, kad esmu prom. Skumji paliek, kad redzu ģimenes staigājam apkārt kopā un smejamies ,bet mūsu gadsimtā dzīvojot nav problēmu sazvanīties un būt kopā vismaz virtuāli.
Kā es to padarīšu labāku? Rīt eju uz kaut kādām internacionāļu vakariņām, nejauši dabūju ielūgumu. Un 25. visu dienu taisīšu ar vienu draugu divatā latviešu ēdienus - dabūju štovētus kāpostus paciņā no Latvijas, tad nu cepsim karbonādi un dzersim litriem karstvīnu :D Tad jau beigās tomēr nebūšu viena. Šodien ir arī tāds stāvoklis, ka nevaru paklausīties Ziemassvētku dziesmas, uzreiz jāraud :D Dīvaini skumja melanholiska sajūta man šodien, bet rīt būs labāk, piezvanīšu visiem mīļajiem uz mājām.