Filozofisks jautājums

:-)

Ar prātu, savādāk tāds tīneidžera variants vien sanāk.

Mīlestība man sākas sirdī, bet prāts pieslēdzas īsu brīdi pēc tam un tad dod akceptu drīkst turpināt mīlēt vai nē.

Dzhila teiktais precizē, bet tā apziņa man atnāca tikai noteiktā vecumā un pie noteiktiem apstākļiem.

Man "macho" liekaas taads visu vaross,muskulains ,kurs var "uzsist" kaadam riktiigi ,ja vajag!

Nu lūk, šis arī ir tas tīneidžera variants, kas galīgi manai sadzīvei neder.

Es to domaaju taa,ka taa emocija ir taada,ka to redz visi apkaarteejie pat-tas cilveeks ir taads ar "gulamistabas aciim"!(l)

Man ir zeel tos cilveekus,kuri nemiil,nemaak miileet!Taa sajuuta tacu ir neaprakstaama-miileet!

Kas tur tāds neaprakatāms ir ? (t) Man nav skaidrs tas koncepts(t)

:-D

Kā tas ir mīlēt ar sirdi - tas ir tikai muskuļots, asinis pumējoš orgāns. Tik pat labi var teikt : mīlu ar aknu vai kuņi, vai nieri.
Viemīgi mīlu ar prātu - to kāds otrs cilvēks ir .

Ilgtermiņā būtiski ir mīlēt un veidot dajebkādas cita tipa attiecības (draugu, kolēģu, paziņu utt.u.tjpr.) ar abiem reizē, proti, vai nu emocijas izfiltrējot caur loģikas sietu, vai nu pragmatiskos aprēķinus pārbaudot caur sajūtu prizmu, tad arī ilgtermiņā attiecības darbojas mierīgi un patīkami; un, ja kādu apstākļu/vajadzību/utt. dēļ attiecības ir sevi izsmēlušas, tad arī to gala rezultāts ir uz patīkamas nots, atstājot foršas atmiņas, iespaidus un pieredzi.
.
Ne prāts, ne sirds nav galvenais vai svarīgākais, vienkārši vienam no tiem tiek dota priekšroka, teiksim tā, runāt pirmajam un otrais uzklausa un apstiprina vai noraida, sijā graudus no pelavām, un abi kopā atrod gala atbildi. Pareizās secības - vispirms prāts vai vispirms sirds - nav, ir piemērotākā katram individuāli, a strīdēties, kurš ir no tiem labākais, ir muļķīgi, lai neteiktu traumatiski.

Man viegli atbildēt, jo nemīlu vispār

Pievienojos.

Vienmēr tā bijis - ar prātu (bet protams, pavisam izslēgt sirdi jau nav iespējams...). Pārlieku emocionalitāti vienmēr esmu uzskatījusi par traucēkli.

Man ir zeel tos cilveekus,kuri nemiil,nemaak miileet!Taa sajuuta tacu ir neaprakstaama-miileet!(l)

Antuanete - kā tas ir, ka nemīli?

Mīlu gan ar sirdi, gan arī ar prātu. 20 gadu vecumā iztiku bez tās prāta daļas :D Bet bez sirds.. nu nekādi :)

Es savukaart Macho asocieeju ar taadu standarta ''Tall , dark, handsome'' , koptu, labu stila izjuutu, sportisku , taadu kursh ved pa izklaideem un viss tiek apmaksaats, taadu kursh skaisti runaa un konkreeti karina makaronus uz ausiim. :-D
Taadi der 1 vai 2 randinjiem, bet es to makaronu karinaashanu ilgaak nespeeju klausiities.:-D

Man mačo atkal liekas iedomīgs, uzpūtīgs, pielaizīts, pārkačājies āksts :-D:-D es nekad gudru, pievilcīgu vīrieti nesauktu par mačo

Man "macho" liekaas taads visu vaross,muskulains ,kurs var "uzsist" kaadam riktiigi ,ja vajag!:-D

Rick
katrai sievietei jau tas ''Forshais macho tipa viirietis'' var buut savaadaaks,nav taadas vienas definicijas. :-)

Tā jau lielākajai daļai :-D
Bet ar katru jaunu iemīlēšanos, tas prāts nedaudz aizlido, arī vecumdienās (l)

AvocadoLady-man jauniibaa praata nebija vispaar...:-D

atskatoties uz savu dzīvi un vīriešiem, liekas, ka man prāts vispār nestrādā :-D