Vai principiāli?

Es esmu laidusi sava drauga draugus priekšā sēdēt, esmu arī principiāli nelaidusi. Pārsvarā viss atkarīgs no tā, kā to izlemju es. A man pēc noskaņojuma.
Ar savu ieprieksējo puisi gan bija slikti- viņš paķerot draugu palūdza mani pārsēsties aizmugurē. Vot, tad gan gāju pa gaisu. Laikam tā bija pirmā zīme, kas parādīja ''respekta trūkumu''pret mani, kura dēļ arī izsķīrāmies. ;D

Šis topiks mierina mani, apliecinot, ka es vēl laikam neesmu traka :D

Kā līdz tam var aizdomāties? :D

Ak, ja par teemu, nu vajadzeeja izraut to koleegji aiz matiem aaraa no prieksheejaa seedeklja, savukaart viirieti maajaas noslaaniit ar miiklas rulli, lai nevizina tur visaadas prieksheejos seedekljos

:-D:-D:-D

Ak, ja par teemu, nu vajadzeeja izraut to koleegji aiz matiem aaraa no prieksheejaa seedeklja, savukaart viirieti maajaas noslaaniit ar miiklas rulli, lai nevizina tur visaadas prieksheejos seedekljos

Gluži manas domas. Nelietis tāds! Draņķis nepateicīgais!
Ja pa godīgo, pati vienmēr sēžu vīram blakām, jo vienkārši...es sēžu. Šajā situācijā, ja mani "savāktu" pirmo, tad skaidrs kā diena, ka sēstos priekšā. Ja mani sāvāktu pēc šis kolēģes,kas jau iestutējusies priekšā - ārā nedzītu, bet sēstos, kur ir vieta.

Jā, man patīk braukt priekšā. Un parasti sēžu blakus draugam, ja pirms manis neviens nav paspējis pirmais iekāpt. Es nemaz nelūgtu kādu, kas tur jau sēž, pārsēsties. Tas liekas tā.. nepieklājīgi. Vienīgais cilvēks, kam sēžot priekšā, varu iedot vietu, ir drauga mamma, kurai ir smagāk iekāpt auto. Bet viņa parasti atsaka. Ja draugs savāc mammu pirmo, tad loģiski, ka jo vairāk nekādu pretenziju man nav. Galu galā tie ir tādi neregulārie gadījumi, ka pat vispār nav vērts iespringt

Cik dazhas ir tupas, jau liidz tam, ka jaaprasa kapeikas mashiinaa liidzi pakjertam cilveekam, jaaveic tupi baabu izgaajieni, lai ieseestos prieksheejaa seedeklii ( atgaadina beerniibu Padomju laiku norietaa, kad ar radinieku, abiem gadi 4-5,aureejaam pie faatera vai onkulja zhigulja, kursh nu seedees priekshaa, jo taa tak bija taaaaada laime :-D ja atljaava ieseesties prieksheejaa seedeklii, dazhaam attieciigaa smadzenju dalja laikam beerniibaa palikusi). Veel te aizgaaja, kas iisti taa koleegje esot. Vaimandieninj, visaam juusu zelta gabalinjus vajag, pilniigi rindaa staav un lec prieksheejos seedekljos, lai juusu zelta gabalinjus sacopeetu. Varbuut veel met savas biksiites auto virzienaa, kad jusu zelta gabalinjsh ar savu lambordzhiiiiiini brauc? Par kapeikpishanu vispaar, nespeeju iedomaaties, kaada huja peec man buutu jaaprasa nauda cilveekam, kuru esmu panjeemusi mashiinaa pa celjam, un tie var buut da kaut vai 1000 kilometri. Nu tad varbuut uzreiz kaa studentu laikos pielieciet lapinju darbaa pie sienas, ka mekleejat liidzbrauceejus uz attieciigo mikrorajono, braukshanas maksa tik un tik. :-D
Ak, ja par teemu, nu vajadzeeja izraut to koleegji aiz matiem aaraa no prieksheejaa seedeklja, savukaart viirieti maajaas noslaaniit ar miiklas rulli, lai nevizina tur visaadas prieksheejos seedekljos
:-D

Nu man pilnigi vienalga kur sez, ja brauc divata, prieksa, aizmugure vai bagaznieka :-D Bet ja resa presona, ka kolege vizinatos ar manu viru un mani no darba, tad vinas vieta butu aizmugure, un pasai butu jaapjedz, ka ja, brauc ari sieva, ka jakapj aizmugure.

Gadsimta problēma. :-D

Hahaha. :-D:-D:-D loses pilnīgas. Kāda starpība, kur kurš sēž? Tas ir brauciens, nevis kino vai teātra izrāde.

Man šķiet, es šeit jau kaut kad esmu lasījusi identisku diskusiju.
Nu, ja es būtu tādā situācijā un tas notiktu vienu, divas reizes, es neko neteiktu, lai jau sēž priekšā, ja kauna nav :-D Bet, ja regulāri tas atkārtotos, tad gan man nepatiktu. Un vispār man nepatiktu, ja vīrs regulāri vestu kolēģi uz/no darba.

Man tā kapeikpišana tāpat nav saprotama. Mašīna neplīst mazāk vai vairāk no tā, ka kolēģe arī tajā brauc. Un arī kolēģes vīram (pieņemsim, ka tāds ir) mašīna neplīst vairāk vai mazāk no tā, ka viņš brauc viens, bet citā laikā vai virzienā. Rezultātā kolēģe vienkārši dabūt maksāt par to, par ko varētu arī nemaksāt (domājam par resursiem kā tādiem) tikai tāpēc vien, ka kādam pēkšņi palika žēl. Protams, ja tas maršruts ir lielāks, pieņemsim Ogre-Rīga-Ogre, tad jā, var mesties, bet ja ir jāpārrullē pār akmens tiltu, tad tā ir matu skaldīšana.
Katrā ziņā esmu par kopābraukšanu, nevis to, ka jābrauc katram ar savu auto vai jāstūķējas pa smirdīgu sabiedrisko un jābaro Rīgas resnvēderu satiksme :-P

nemaz nerunājot ka vieta blakus šoferim skaitās bīstāma, ne velti ja ved šoferis zolīdi ir sēdēt aizmugurē. Arī to kolēge nezin:-D

Kapec kolege zinot ka sievai ar tiks braukts pakal, jo pabieži vinu ved vienmēr apsēžas priekšā:-O

Man laikam nav pārāk svarīgi, kur sēžu, bet tas no situācijas atkarīgs.
Mums ir 2 durvju mašīna, tāpēc tur valda nosacījums, kam pirmajam jākāpj ārā, tas sēž priekšā, lai tam nabaga priekšā sēdošajam (un visbiežāk tā esmu es) nav jālēkā ārā no mašīnas pārāk daudzas reizes. Tāpēc bieži vien, kad draugs ar kolēģi brauc no darba un mani paķer pa ceļam, pat pēc tā kolēģa piedāvājuma man sēsties priekšā es saku, lai sēž viņš, jo viņu mēs pirmo izlaidīsim. :-D
Vienu reizi gan man bija tāda škrobe, kad draugs veda savas māsas draudzeni un pa ceļam paņēma mani, viņa izkāpa, atlocīja sēdekli un gaidīja, kad es kāpšu aizmugurē, tad gan man gribējās pateikt stingrāku vārdu, jo nu, klau, tu jau stundu nosēdēji blakus manam draugam un tagad vēl tā zīmīgi piedāvā viņa draudzenei iekāpt aizmugurē. Es, protams, iekāpu ar, jo nu atcerēsimies par noteikumu, kas pirmais izkāpj, tas priekšā, bet tāda nepatīkama sajūta drusku bija. :-D:-D Tagad gan man tas liekas smieklīgi!:-D

Nez ka citam, bet o ja, man butu svarigi sedet blakus savam viram un lai kolege sez aizmugure. Man kaut ka ierasts, ka parisi sez kopa un tas lidzbraucejs aizmugure. Blakus viram ir mana vieta un viss, apmeram ka restorana pie galda, parisi sasezas kopa, nevis kolege vai ka. Ja mani kads ved un tad brauc pec otras pusites es vienmer piedavajos palaist blakus savam virietim/sievietei.

Ir bijuši gadījumi, kad draugs atbrauc pakaļ un priekšā sēž viņa draugs, ir, protams, kas piedāvā pārsēsties, vienmēr atsaku, jo nav grūti 5 min pasēdēt aizmugurē.
Jāsaprot vai regulāri Tavs draugs Tevi savāc no konkrētas pieturas vai tā kolēģe nezināja, ka būsi un tas notika vienu reizi. Laikam, ja mani savāktu katru dienu un kolēģe katru reizi sēdētu priekšā liktos jocīgi, ka pati jau pie darba neapsēdās aizmugurē, bet nezinu vai kaut ko aizrādītu.:-D

Motivation
Problēma nav kolēģes krāšņumā? Nevis vieta svarīga, bet patiesībā bailes par sevi, jūties apdraudēta? Ne tieši, bet tā - zemapziņas trauksme, ja tā var teikt.
NU tik pieņēmums, jo domāju, diez vai ceptos, ja tur sēdētu pirmspensijas dāmīte, kam jau mazbērni pa zemes virsu klaiņo.

Kura te rakstìja, ka teiktu kaut ko un liktu parsèsties uzreiz?
Nevajag pàrspìlèt. Pèc tam privàti mìlotajam visu pateiktu un tàdas situàcijas vairs neatkàrtotos.
Un jà, man loti nepatiktu, ka kaut kàda kolègite manà vietà sèz. Tà nav vinas vieta, ne vinas vìrietis.. :-D

Izteikti stulbi būtu lekt ārā un pārsēsties principa pēc, vēl jo vairāk aizrādīt. Kurā gadsimtā jūs dzīvojat? :-D
Sajutos pilnīgi neērti, ja kāda tā nopietnībā dara un jūtās aizvainota par aizņemto priekšējo vietu. Džīzas, cik neērti.