Man nevajag zinātniskos pētījumus, lai nevēlētos SAVU bērnu uzticēt vīrietim auklei. Tāpat kā man nevajag pētījumus par maniakiem, lai būtu izpratne, kas MAN ir jādara, lai ar mani negadās sliktas situācijas. Es pieturos pie tā, ka domāju par sevi un, ja man kaut kas šķiet bīstams, tad to nedaru - un nekādi pētījumi par to, ka, piemēram, sēsties svešu vīriešu mašīnā ir droši, man neliks to darīt. Es domāju ar savu galvu, lai mana dzīve ir labāka. Un, ziniet, tas strādā - neesmu nekad bijusi upuris, ja ir bijušas situācijas uz robežas, tad no tām gūstu mācības, kā arī neizjūtu pret sevi vērstu diskrimināciju. Manuprāt, katram ir jādzīvo tā, lai VIŅAM personīgi ir labi un droši un pēc tam nāk teorijas un statistikas.