Vīrieši, kuri ienīst sievietes

viņam nav jāizdara secinājumi tikai par to, ka pasaule ir ļauna, viņam ir arī jāpaskatās uz sevi un jāpadomā, ko viņš šajā situācijā būtu varējis darīt citādāk, jo, ja viņš atkārtos tādā veidā dzīvot, pavisam iespējams, ka situācija atkārtosies no jauna ar citu cilvēku.

Drīzāk viņa pati iesāka un beigās mēģina iegūt atpkaļ to, ko pazaudēja, VIŅAI tas ir tikai nākamis upuris, aiz kura seko nākamis un aiznākamis. Dzīve bez emocijām, nejau VIŅAM jāskatās viņas virzienā, tur ir pavisam cita idoloģija, jēdziens kā tāds, kāda jēga skatīties atpkaļ, ja tur jau vis ir redzēts, tā pāt tas neko neuzlabo. Jā, atkārtoties un tas arī nebeidzās.
Viņš ir darijis visu, savukārt viņai tas nenozīmē neko, aizvien brīva un neatkārīga.
VIŅA NEVIS VIŅŠ. Tā ir un būs. Punkts.(t)

Kur šādu apgalvojumu par ''vienmēr (un kaut vai lielākoties) var izpētīt? Par to, ka ne-feministēm viss ir šādi, bet feministēm it kā pretēji? Jau kuru reizi sanāk lasīt izteikumus par feminismu, kur autors nav izlasījis, kas tas īsti ir bijis kaut vai vēsturiski.

Šeit pat? arī dzīvē? Vai arī tev vajag globālu pēdijumu tam? Es man liekas savā komentārā norādiju, ka nesaku, ka feministēm tā nav. Saku, ka esmu novērojis tādu tendenci, pēc tavām domām tā jau noteikti ir tikai sagadīšanas. Es ļoti labi zinu, kas ir feminisms un kāds tas bijis vēsturiski un kāds tas ir tagad. Galvenais mērķis tak ir sasniegts ne tā?

Tikai interesanti, kāpēc vienmēr tieši šim sievietēm dzīvē viss ir kārtībā, kāpēc tieši šis sievietes nejūtas apdalītas un ir laimīgas?

Kur šādu apgalvojumu par ''vienmēr (un kaut vai lielākoties) var izpētīt? Par to, ka ne-feministēm viss ir šādi, bet feministēm it kā pretēji? Jau kuru reizi sanāk lasīt izteikumus par feminismu, kur autors nav izlasījis, kas tas īsti ir bijis kaut vai vēsturiski.

Es uzskatu, ka vardarbību, emocionālo vai fizisko, patiešām var izprovocēt uz sevi. Tas nedod iespēju kādam otru psiholoģiski vai fiziski ietekmēt, bet, ja ar kādu tas notiek, viņam nav jāizdara secinājumi tikai par to, ka pasaule ir ļauna, viņam ir arī jāpaskatās uz sevi un jāpadomā, ko viņš šajā situācijā būtu varējis darīt citādāk, jo, ja viņš atkārtos tādā veidā dzīvot, pavisam iespējams, ka situācija atkārtosies no jauna ar citu cilvēku. Tas pats ar izvarošanu - atvainojos, bet, ja uzvedies vai izskaties kā mauka, tad tu dod drošu signālu citiem pret sevi tā attiekties. Tas neattiecas uz visiem gadījumiem, neko nevar vispārināt un es nenoliedzu gadījumus, kad vainīgs ir tikai pāridarītājs un upuris ir nejauši izvēlēts. Tomēr uzskatu, ka bieži ir jāsāk ar sevi.

Ļoti interesanti. Par aukli vīrietis nevar būt jo vīrieši masveidā ir ar novirzēm. Tas jau nekas, ka ik pa laikam var lasīt par gadījumiem kad aukle sieviete ir sihopāte. Piemēram pirms kāda laika ziņoja, Krievijā auklīte bija nogalinājusi bērnu. Tāpat starp sievietēm ir arī pedofīli, jā % mazāk bet ir. Un jūs aizmirstat par būtisku atspektu - vīrietis auklis varēs labāk fiziski aizsargāt nekā sieviete aukle.
Nav jāskatās uz aukles dzimumu, bet gan personību. Neņemsiet tak sievieti dzērāju. Tāpat neņemsiet vīrieti brutālo alfas tēviņu.
Dabā viss ir līdzvarā. Ja kādai patīk rasēt, darboties ar finansēm vai kā te minēja strādāt kautuvē tad tik uz priekšu.
Un ja kādam vīrietim patīk būt par aukli vai piemēram vaksētāju tad neredzu problēmu.
Cilvēka būtību nenosaka vai tev starp kājām ir daikts vai peža, bet gan tas, kā ir audzināts. Kādas vērtības pārstāv.

Uh ,kas te par palagiem:-D.Runājot par sieviešu līdztiesību un aizsardzību pret vardarbību ,tad problēma jau diemžēl ir tā ,ka daudziem politiķiem,cilvēktiesību aktīvistiem un aktīvām feministēm pirmkārt interesē cīņa par varu ,ietekmi un atpazīstamību . Ņemsim kaut vai Stambulas konvenciju . LV aktīvajām feministēm eksistē tikai viens variants - ratificēt konvenciju,visi pārējie priekšlikumi bez konvencijas tiek norakti jau pašā saknē.Kāpēc?Kas traucē pieņemt tās pašas Nac.apvienības priekšlikumu veidot sieviešu aizsardzības mehānismu bez Stambulas konv.?Nē ,dodiet Stambulas konvenciju vai arī jūs visi esiet seksistiski nacisti.Loģiski ,ka šadi radikāli uzstādijumi traucē labam dialogam.

Andie un Probability, ļoti atsvaidzinoši ir lasīt jūsu komentārus.

Tu man tagad uzbūri kriminālromānu cienīgu skatu domās  Es parsonīgi par tik izslīpētiem gadījumiem neesmu dzirdējis, tāpēc nemeigināšu apstriīdēt un spriest. 

Nekas neredzēts, pastrādātu jeb kurā tiesībsargājošā iestādē, tu būtu pārsteigts. Tā starpcitu nav nekāda raķešzinātne, pietiek, atrast upurī vājo posmu un tu šo cilvēku vnk pakļauj, vai nu ar šantāžu un draudiem, vai ar manipulāciju. Un tādu gadīujumu nav maz, portams, visvairāk vardarbības gadījumu nāk ,no sabiedribas daļas, kas ir pieskaitāma pie nelabvēlīgās , kur cilvēki nezin, ka var savādāk.

Ko nozīmē ''ar nerviem nav riktīgi''? Psihisku saslimšanu? Nespēju sevi kontrolēt?

Nu kā var nesaprast? Man tiešām tev būs jāskaidro, ko sabiedrībā nozīmē teiciens "nav ar nerviem ritīgi" Cits aizsvilstās ātrāk pie noteiktiem apstākļiem, citam ne silts, ne auksts. Tiešām liekas tik sarežģīti uztvert domu?

Tās pašas par sevi nav bijušas veselīgas attiecības, jo aizvanojums ir vilcies visu laiku.
Bet zini, šī tipa scenārijus tiesā es esmu redzējusi maz. Tiešām mazākā daļa, lielakoties kataizlators ir bijusi kāda veida atkarība. Gadījumā , kad varmāka ir komplicētāks par standarta pļēguru....uuuu...šie ir slīpēti, ļoti. Tie ir tie , kas ar upuri manipulē, liekot upurim domāt, ka vaina ir viņa , tie arī ir tie, no kuriem upurim ir visgrūtāk aiziet. Vardarbība un varmākas "portrets" ir daudz komplicētāks nekā šķiet.

Tu man tagad uzbūri kriminālromānu cienīgu skatu domās :D Es parsonīgi par tik izslīpētiem gadījumiem neesmu dzirdējis, tāpēc nemeigināšu apstriīdēt un spriest. Bet ticu, ka visādi tipi dzīvo šajā psaulē arī noteikti tavs aprakstītais.

Tikai atsķirība ir tajā, kāds ir otrs parneris, ja pagadās tāds, kuram ar nerviem viss nav ritīgi, tad tie noteikti arī neuztur un uzšauj, kas, portams, nav normāli.

Ko nozīmē ''ar nerviem nav riktīgi''? Psihisku saslimšanu? Nespēju sevi kontrolēt? Gana bieži tas nozīmē vienīgi uzskatu par 'lietu dabisko kārtību', kurā vīrietis ir alfa tēviņš, viņam nav jākontrolē sava dabiskā agresija, un kā ģimenes galva viņš drīkst sievieti pie vietas nolikt jebkādiem līdzekļiem. Attiecīgi dažādas 'provokatores' pelnīti dabū dūri sejā, jo nav šim vulkānam ar pienācīgu pietāti apkārt tekalējušas. Jautājums, kādēļ tik daudzi vīrieši Latvijā dzīvo pēc dzīvnieku nevis civilizētas sabiedrības likumiem, imho ir daudz interesantāks par jautājumu par sieviešu motivāciju šādās attiecībās palikt (kas ir principā skaidrs jau sen).

sākas atcerēšanas par sen pagājušajiem notikumiem utt

Tās pašas par sevi nav bijušas veselīgas attiecības, jo aizvanojums ir vilcies visu laiku.
Bet zini, šī tipa scenārijus tiesā es esmu redzējusi maz. Tiešām mazākā daļa, lielakoties kataizlators ir bijusi kāda veida atkarība. Gadījumā , kad varmāka ir komplicētāks par standarta pļēguru....uuuu...šie ir slīpēti, ļoti. Tie ir tie , kas ar upuri manipulē, liekot upurim domāt, ka vaina ir viņa , tie arī ir tie, no kuriem upurim ir visgrūtāk aiziet. Vardarbība un varmākas "portrets" ir daudz komplicētāks nekā šķiet.

Turklāt mani interesē, kādēļ vīrieši, kurus laulenes regulāri provocē uz tik necivilizētu rīcību kā fiziska vardarbība, paši netiek aicināti šīs attiecības izbeigt? Un varbūt vispār sievietēm netuvoties, ja izrādās, ka provokatores ir 99% pasaules sieviešu, varbūt izņemot tikai miesīgu māti?

Nevajag jau arī pārspīlēt, ne jau visas sievietes ir tādas un ne jau visi vīriesi ir pieskaitāmi pie sitējiem.

Būtu interesanti redzēt kādus piemērus sievietes rīcībai, kas ir provokācija viņu sist. Neskaitot pašaizsardzību, tā ir pašsaprotama.

Ne jau sevi sist, bet provacē uz strīdu, kas beigās var novest pie sišanas. Bieži ir tā, ka strīda kartumā nezin robežas, kur apsties un kur nē, esmu pats bijis liecinieks šādai situācijai, kur pēc strīda verbāla caureja vēl ilgst 3h garumā no vietas, ar apvainojumiem, pārmetumiem un ar katru nākamo minūti sākas atcerēšanas par sen pagājušajiem notikumiem utt tāpēc nestāsti ka tā nenotiek. Tikai atsķirība ir tajā, kāds ir otrs parneris, ja pagadās tāds, kuram ar nerviem viss nav ritīgi, tad tie noteikti arī neuztur un uzšauj, kas, portams, nav normāli.

Plusoju andie komentāru. Turklāt mani interesē, kādēļ vīrieši, kurus laulenes regulāri provocē uz tik necivilizētu rīcību kā fiziska vardarbība, paši netiek aicināti šīs attiecības izbeigt? Un varbūt vispār sievietēm netuvoties, ja izrādās, ka provokatores ir 99% pasaules sieviešu, varbūt izņemot tikai miesīgu māti? Esmu dzirdējusi ļoti daudz pārmetumu sievietēm, kas tiek sistas, bet neatceros, ka no nefeministiskās sabiedrības daļas būtu jebkad dzirdējusi pārmetumus vīriešiem, kuri sit. Varbūt kaut kas kaut kad ir bijis. Bet standartā skrupulozi ķidātas tiek sievietes, un tas, ka apkārt klīst vīrieši, kas teju katrās attiecībās sievieti dauza, nav satraukuma vērts fakts.

Varmākas un upura situācija parasti ir daudz komplicētāka nekā šakiet. Jā,man arī no pirmā uzmetiena šķiet...tak ņem un ej prom. Bet tad atkal, ja šim upurim nav kur iet. Starp varmāku un upuri lielākoties ir kaut kāda veida atkarības attiecības. Lai cik tas absurdi izklausās, bet ir arī tādi upuri, kas nezina, ka varbūt savādāk. Es vēl no saviem tiesas laikiem atceros daudzus šādus gadījumus, tiesa, tā nav tā izglītotākā sabiedrības daļa. Šie cilvēki nav redzējuši savādāk. Varmāka savu upuri var arī iebiedēt , tā ka viņš šajās attiecībās paliks, jo būs bail par sekām, ar kurām šis varmāka piedraud, arī šadus gadījumus es , kad strādāju gan tiesā,gan prokuratūra, redzēju ne mazums.
Viens no gadījumiem, kas iesēdies man atmiņā ,meitenes bijušais puisis, kurš bija varmācīgs un viņa no viņa aizgāja, viņu terorizēja , tas nonāca tik tālu, ka viņa aizbrauca no valsts, viņš taču nelikās mierā, viņš sāka stalkot viņas vecākus. Es īsti nezinu cik tiesas sēžu bija līdz manīm , bet ....pfff...tajā pusgadā, ko es nostrādāju vien bija trīs un lieta vēl nebija izbeigta, kad es gāju prom.

Tas, ka sievietes pašas provacē (ne visos gadījumos, protams) tā nu gan ir taisnība

Būtu interesanti redzēt kādus piemērus sievietes rīcībai, kas ir provokācija viņu sist. Neskaitot pašaizsardzību, tā ir pašsaprotama.

Ir tomēr arī tādi cilvēki, kuriem patīk būt cietēja lomā, ir gan tādi vīrieši, gan sievietes, kuri rāda uz visiem ar pirkstiem, pie savas neizdevušās dzīves, un pie katras iespējas uzkrauj savu emocionālu pagāžu citiem.

Sievietes, kas ilgstoši dzīvo ar varmākām, savu dzīvi bieži vien uzskata par caurmērā labu. Ne uz vienu šīs sievietes ar pirkstu nerāda, ja nu vienīgi pašas uz sevi. Cik nav gadījumu, kad sieviete pat aizstāv vīrieti policijas priekšā, lai gan tikusi smagi piekauta.

Katram pašam vajadzētu uzņemties atbildību par savām dzīves izvēlēm, ja sieviete neiet prom no sitēja vai emocionāla varmākas, tā ir tikai un vienīgi viņas pašas izvēle.

Šķiet, tu nesaproti, ka izvēles tiek izdarītas kultūras kontekstā. Ja sabiedrībā valda uzskats - sievietes (vai bērna, vai vīrieša, vienalga) sišana ir pieņemama, un bieži sieviete pati ir vainīga, ka tikusi sista - šādā kultūrā sievietei nav racionāla pamata izvēlēties attiecības pārtraukt. Kādēļ uzvelt atbildību vīrietim un saraut ar viņu saites, ja sieviete pati ir izprovocējusi incidentu, kas turklāt nav īpaši būtisks? Vienkārši nākotnē jābeidz vīrieti provocēt un attiecības būs labas. Daudzas mēģina to darīt un iestrēgst vardarbīgās attiecībās uz ilgāku laiku, citas tiek nogalinātas. Ir grupa, kas daudz tikušas sistas kā bērni un tad kā normālu dzīves daļu pieņem to arī no vīra. Variantu ir daudz. ''Tā ir tikai viņas pašas izvēle'' ir neko nenozīmējoša atruna, kas ļauj ignorēt jautājumu kādēļ Latvijā vīrieši ir tik vardarbīgi, kādēļ sabiedrība ir tik toleranta pret vardarbību, kādēļ sabiedrība uzskata, ka sievietes visus provocē utt. Vienkārši vainīga ir pati sieviete un viss. Ka tiek sista, ka nokļuvusi situācijā, kurā viņu var sist, ka nespēj sevi aizstāvēt - viss sievietes vaina un pilnīga atbildība. Nekāda sakara ar vīrieti, nekāda sakara ar valsts kultūru. Vēl tikai jāpiebilst, ka sievietēm Latvijā ir ideāla dzīve un feminisms - nevajadzīgs.

TheLaw, varmāka izvēlas būt varmāka. Varmāka grib sist, a upuris, ko sist, atradīsies.

TheLaw, Tavā komentārā vijas cauri doma, ka būt upurim ir izvēle doties prom no varmākas.
Bet kā ir ar varmāku un varmākas izvēli dabūt savos nagos un turēt pie sevis upuri, lai tur vai kas, jo citādāk nebūs, ko sist?
Kā ir ar varmākas atbildību par uzvēli būt varmākam?

Kā gan es uz to varu atbildēt? Ja visas cietējas aizietu prom no varmākam, tad jau varmākam nebūtu nemaz, ko sist, vai ne tā?

TheLaw, Tavā komentārā vijas cauri doma, ka būt upurim ir izvēle doties prom no varmākas.
Bet kā ir ar varmāku un varmākas izvēli dabūt savos nagos un turēt pie sevis upuri, lai tur vai kas, jo citādāk nebūs, ko sist?
Kā ir ar varmākas atbildību par uzvēli būt varmākam?