Pansionāti

Nav ko te tēlot svētās govis, kamēr pašas neesat pieaugušam cilvēkam pamazgājušas dirsu vai izbaudījušas demences radītu 

Es esmu dzīvojusi kopā ar cilvēku kutš mira no zarnu vēža, redzēju kā ar katru stundu izgaist dzīvība. Sākumā staigāja un ārā gāja , līdz pat no gultas nevarēja piecelties. Tā kā manis teiktais nav no gaisa izdomāts.
Te viss ir drīzāk audzināšanā un dzīves uztverē.

Wee ne tikai audzināšanas un dzīves uztverē tas ir, kā jau minēju tas ne visiem būtu pa spēkam, cilvēki ir dažādi, kāds to mierīgi uztvertu kā vienu no dzīves pamatiem , bet cits grims depresijā , nespēs pieņemt to, sirds lūzīs, pats noslēgsies ! Tamdēļ ir manuprāt nekorekti domāt, ka ja citi tā darījtu,, tad viņi ir slikti!:-/

Pareizi jau tu saki , tikai tieši uztveri ( šādās globālās lietās ) , manuprāt, veido ģimene un tās pieredze. Man škiet , ka tas tiek nodots no paaudzes paaudzē, līdzīgi kā svētku svinēšana
Es sen vairs neņemos spriest , kas ir labi un , kas slikti. Es zinh , ka es tā negribu un izdarīšu visu , kas no manis ir atkarīgs , lai ar mani tā nenotiktu.

Ja būtu medicīniska vajadzība tad jā, bet vienkārši jo vecs nē. Zinu arī ka mani vecāki to negribētu.
Manai omai ir pāri 80 un opim tuvu tam, abi divi adekvāti un par sevi spēj parūpēties un pa lielam viss ok, opis pat salīdzinoši aktīvi dzīvo, ar savu draudzeni daudz braukā ar riteņiem un dara citas pensionaru fiziskās aktivitātes utt :D tāka man grūti iedomāties ka vispār kādreiz būtu vajadzība pec pansionāta viņiem vai maniem vecākiem.
Bet nu visādi dzīvē gadās, tik var cerēt ka ar savejiem tā nebūs...

Noteikti nevarētu savus vecākus atdot pansionātam, lai cik viņš labs nebūtu (domāju, ka viņi paši to nemaz nevēlētos), bet ja ptu ptu ptu būtu tāda situācija, ka paši par sevi galīgi nevarētu parūpēties un kādām būtu jābūt klāt lielāko dienas/nakts daļu, tad drīzāk algotu kādus aprūpētājus, kuri būtu ar viņiem un palīdzētu darīt tās lietas, ko paši nespēj un noteikti viņu pašu mājā, lai ir savā ierastajā vidē. Vispār smaga tēma, ceru, ka neko tādu nenāksies piedzīvot.

Sensitīva tēma, bet kāds gribētu tieši mājās, kāds tieši pie citiem cilvēkiem, bet pie mums tā aprūpe un palīdzība tik slikti attīstīta, ka nauda tiešām liela un cilvēki ir spiesti atdot valsts pansionātos.

Ļautu pašam izvēlēties. Nodot nevienu netaisos.

Pat nezinu, kā spiedīgos apstākļos būtu labāk, ērtāk, izdevīgāk un foršāk visām pusēm.

Esmu par veco ļaužu aprūpes centriem, uz kuriem no rīta var izlemt - doties jeb palikt mājās. Tāds kā dienas izklaides/aprūpes centrs. Vakarā var doties mājup, var palikt aprūpes centrā.

Vadāt turp un atpakaļ ir nāve.

Gan cilvēkam, kurš nesaprot, kur īsti jābāzējas, gan vadātājam papildus laiks, līdzekļi.

Tāds ne šur ne tur.

Ja Tu to man, tad centrs pats brauc pakaļ :)
Standarta Latvijas pansionātā diez vai nodotu, ja nu vienīgi pēc vecāku pašu iniciatīvas, ja tik tiešām tur justos labāk.

Nu jā, Latvijā pakaļ neviens tā nebrauks un nevadās pa visurieni. Labi, ja pāris stundas dienā var atnākt uz mājām aprūpētājs.

:-)