Mainot darbu prasītu algu ne mazāku kā 1200 uz rokas. Godīgi man arī bija izbrīns par tām, kuras sauca 500 uz rokas, jo kā viens var izdzīvot, ja vēl jaīrē dzīvoklis. Protams, ka zinu, ka tādas algas ir un ir arī mazākas, bet nu man liekas, ka normāli nav. Dzīvoklis īre 150 eur + komunālie 100, braukšanas kartiņa, ja nepieciešams ap 50, tas jau ir 300 nost, vēl jau telefons, TV, internets. Tad nu pārtikai paliek 150, nē nu izdzīvot jau var. Es jau arī varētu, ja būtu tāda vajadzība.
Pēdējā laikā pastaigājot uz intervijām liekas, ka darba devēji grib atrast super profesionāli, bet maksāt gan negrib. Tā bļaušana, ka nevar atrast darbiniekus ir muļķīga. Maksā normālu algu un būs, kas strādā. Protams, jau, ka ir tādi, kas nevar samaksāt vairāk, bet ir pietiekami daudz, kas vienkārši to negrib. Arvien vairāk sāku domāt, ka visiem tomēr vajadzētu to minumu, lai var samaksāt par dzīvokli, paēst, apģērbties utt. Tāds modelis ir Dānijā. Dānijā ir noteikts, ka mazāk par minimālo nevar maksāt nevienam. Mūsu ģimenes draugiem kā jau iebraucējiem maksā minimālās algas. Par divām minimālām algām viņi var atļauties īrēt 3 istabu dzīvokli, samaksāt komunālos, bērniem par skolu, dārziņu, 2 auto uzturēt, 2x gadā samaksāt par 2 auto nodokli, kas ir stipri lielāks nekā Latvijā, pārtika, apģērbs un kādas izklaides. Nevar iekrāt, un ceļot pa pasauli.