RedJasper,
Sieviete, māte, ģimene - tā ir maza daļa no visas mācības, kas nav attiecināma tikai uz sievieti, bet gan uz abiem. Tie ir kopējie vadmotīvi uz kā balstās sabiedrība. Ja runājam par sieviešu apspiešanu, tad piemērs neiederās.
Ok, mācībstundas, kurās meitenēm tiek mācīts, ka sievietēm ētiski pareizi ir veltīt dzīvi ģimenei, nav saistītas ar sieviešu apspiešanu. Mani katrā ziņā nepārsteidz, ka tu raksti, ka Latvijā nav nekādu problēmu.
Detalizētāk šeti nav ko spriest, jo tā ir pavisam cita tēma, ne feminisms.
Jautājumi par ģimenes un laulības definīciju nav feminisma tēma, skaidrs.
Nedomāju, ka tā ir feminisma tēma.
Jautājumi par sievietes reproduktīvo veselību un tiesībām nav feminisma tēma, ok.
Te jau no mušas ziloni uzpūta un tam arī nav sakara ar feministēm.
Arī jautājumiem par tradicionālām dzimumu lomām un vardarbību ģimenē nav saistības ar feminismu. Rezumējot - nekam nav saistības ar feminismu, feminisms ir nevajadzīgs.
Katrā ziņā lielākais cepiens bija par to, ka konvencijā nebija skaidri definēts, kas ir ģimene, tādejādi to parakstos, mēs piekrītam, ka ģimene ir jebkura savienība starp divām personām, neatkarīgi no to dzimuma.
Būtu jau pēdējais laiks to izdarīt.
TheLaw, tas ir ļoti neizsmeļošs skaidrojums. Kā saprotu, pamatos runa ir par to, ka vīrieši grib laulību un ģimeni, bet vienlaicīgi grib to radīšanā veikt 0 ieguldījuma. Tādēļ sievietes jau no bērna kājas jādresē, ka svarīgākais viņas dzīvē ir vīrs un bērns, jāizvēlas karjera, kas vīram un bērnam netraucēs, visu dzīvi jāpakārto vīram un bērnam. Un kādēļ? Jo tikai šādā ceļā, caur sievietēm, kam galvenais ir apprecēties - praktiski vienalga, ar ko - daudzi vīrieši vairs var tikt pie ģimenes. Jo viņiem pašiem nav nekā, ko viņi sievietei varētu piedāvāt, kas attiecības padarītu par veidošanas vērtām. Tava ideja ir iekāpt atpakaļ pagātnē, kur ir ''sieviešu'' profesijas - vienkāršas, laiku neaizņemošas, attiecīgi zemu atalgotas. Jā, tā sievietēm būs motivācija meklēt finanses caur laulību, kā tas ir bijis lielākajā daļā pasaules vēstures. Otrs potenciāls variants, kurš šajā vīriešu žēlabu pilnajā diskusijā ir palicis nepieminēts, ir tāds, ka arī vīriešiem pienācis laiks mainīties. Varbūt tad masas sieviešu pārtrauks domāt, ka sēdēt ofisā 24/7 līdz 40 gadu vecumam ir vērtīgāk nekā pavadīt laiku vīrieša sabiedrībā.
138
