Sveikas, mammas! Padalieties savā pieredzē, vai attiecības izmanījās pēc mazula piedzimšanas. Bērns pavisam mazs, 4 mēneši. Man patreiz izskatās, ka partnerim citas nodarbes ir svarīgākas un interesantākas kā sava gimene. Nepamet sajūta, ka vinš tagad jūtas ierobežots, ka draugi var sēdēt līdz vēlai naktij un sist klaču, iedzert, tusēt, draugiem bērni nav, īsti pat nav nopietnas attiecības. Esmu vairākkārt par to runājusi, teikusi par dzīves prioritātēm, bet ar sirdi saprotu, ka pret vina gribu neko “neieborēšu.” Gribu dzirdēt stāstus, pieredzes, vai izdevās kaut ko mainīt, varbūt partneris atvēra acis un saprata kas dzīvē ir svarīgs.. Vienā brīdī gribās iespītēties un teikt, lai tad dara ko grib un iet kur grib, ka pašas tiksim kārtībā, varbūt attiecības jābeidz un man izdosies ar laiku atrast partneri, gimenes cilvēku. Otrā brīdī gribas, lai viss ir labi, borēt “divdesmittrešoreizi,” bet saprotu, ka ar varu nevaru neko piespiest.
Uzkalusīšu jebkuru viedokli.