Attiecības ar čali no citas valsts/kultūras/rases ...

Vīrs ir Norvēģis. Saprotamies ideāli un pat labāk kā ar lielāko daļu latviešu puišu, ar kuriem nebiju uz viena Viļņa viņu aizspriedumu dēļ. Ar vīru uzskati sakrīt praktiski visā.
Draudzene norvēģiete tiekas ar indieti no ļoti izglītotas ģimenes, man prieks skatīties, cik ļoti viņa izbauda viņa kultūru, kad dodas pie puiša radiem uz Indiju. Ja ir abpusēja cieņa un mīlestība, tad manuprāt kultūras atšķirības nav šķērslis, bet gan pluss.

Vīrs ir no Somijas, kur arī dzīvojam, daudz kas kopīgs un īpaši neatšķiramies. Zinu pāris paziņas, kuras ir veidojušas attiecības ar Afrikāņiem, pat tie kuri izauguši Eiropā, bieži vien meitenes izmanto, mēģina apbērnoties, krāpj un melo. Diemžēl zinu tikai vienu pārīti, kur viss forši, bet pārējām nebija īpaši paveicies, pati ar citas rases pārstāvi netiktos.

jā, veidotu! bez problēmām.

Nightberrii, es arī nesaku, ka baltiešiem ir saistība ar krieviem. Ja tu lasītu komentāru rūpīgi, tad tur rakstīts - "tomēr par sevi runājot". Es esmu pa pusei latviete, pa pusei slāviete un ikdienā runāju abās valodās, esmu auguši abās kultūrās. ;)

Nightberrii, varbūt komentāra autore pati ir ar slāvu saknēm, nāk no ģimenes, kurā runā gan krievu, gan latviešu valodā, varbūt tāpēc tāds viedoklis.

ir bijušas vairākas attiecības ar ārzemniekiem, arī šā brīža draugs ir ārzemnieks. praktiski pat citas rases pārstāvis, bet to tā vizuāli nepateikt :D
cita reliģija man būtu milzu problēma. jo es nesaprotu reliģijas un esmu pret, pat, ja tā ir mums tik ierasta kā katolicisms vai tik mierīga kā budisms.
līdzīgi kā Kaya, es nevaru iedomāties sevi attiecībās ar latvieti. un tas ir nedaudz skumji tā teorētiski iztēlojoties nākotni.

Tomēr par sevi runājot - es neredzu sevi attiecībās ar citas valsts pārstāvi, ja vienīgi slāvu valsts (Krievija/Baltkrievija/Ukraina/..). Man būtu grūti pielāgoties kaut vai valodas ziņā, arī audzināšanas un šīs sociālās vides dēļ, taču slāvu valstis uzskatu sev par radniecīgām, tāpēc tas ir izņēmums.

Baltiešiem nav nekāda sakara ar slāviem, viņu valodu, kultūru, tautību vai mentalitāti. Man džeks ar Āfrikas, vai džeks ar krievu tautību ir viens un tas pats- man kā latvietei svešs!!

Nevarētu. Bet neesmu mēģinājusi, tā ka nevaru spriest pēc pieredzes. Man nav tādas intereses. Mēs, postsovjetiki, esam ļoti atšķirīgi, jo esam tikko iznākuši no cietuma, un to var just mūsu domāšanā. Un tad pretī tāds, kas to nesaprot. Interesanti!

Ar eiropieti vai amerikāni visdrīzāk varētu būt, bet cita reliģija, cita rase diez vai man derētu.

Mans vīrs ir brits un nespēju iedomāties, kā būtu, ja dzīve būtu iegrozījusies savādāk. Viņš ir mans labākais draugs un saprotamies no pus vārda. Mana ģimene un draugi ir sajūsmā par viņu un vienmēr man saka, cik ļoti man ir paveicies atrast tādu cilvēku kā mans vīrs (ļoti ilgi biju single).
Latviešu tradīcijas viņam patīk labāk, dievina latviešu ēdienu un šo gadu laikā nekad neesmu izjutusi nekādas atšķirības. Par reliģiju runājot, esmu kristiete, bet viņš Dievam netic. Problēmu neredzu, jo nekad nav ienācis prātā uzspiest otram savus uzskatus. Par to vienkārši nerunājam.
Vienīgais mīnuss ir komunikācija ar manu mammu, jo viņa angliski nesaprot, tāpēc vienmēr jātulko. Pārējā ģimene un Latvijas draugi runā angliski. Esot Latvijā, vīrs vienmēr ir priecīgs, ka pārsvarā nav problēmu ar valodu, jo arī pasūtot kaut ko kafejnīcā, visi pārsvarā saprot angliski un viņš nejūtās kā no citas planētas.

Savulaik tikos ar austrālieti, kopumā tās bija ļoti foršas attiecības. Esmu gājusi uz randiņiem arī ar vīriešiem no citām valstīm - cilvēki kā cilvēki... Padomā tik :-D
Es nedomāju, ka valsts, kurā esi piedzimis, obligāti nozīmē, ka nesakritīs uzskati. Man nesakrīt dzīves uzskati ar daudziem latviešiem, bet tas nozīmē vien to, ka katrs esam individualitāte.

Par cik dziivoju aarzemees, tad prieks manis tas ir passaprotami, ka esmu kopaa ar citas valsts paarstaavi. Lai arii esam no dazaadiem kontinentiem, mees saprotamies ljoti labi.
Tomeer jaasaka, ka es jau no pasa saakuma izveeleejos vinju, jo mums ir venaadi religiskie uzskati (abi neticam nekam :-D), domaasanas veids, utt... Noteikti neveidutu attieciibas ar religioziem cilveekiem, vai citas rases paarstaavjiem.. Vienkaarsi zinu, ka mums nebuutu pa celjam.. (t)

Es personīgi nevarētu draudzēties ar ārzemnieku. Toties māsai bijuši 2 dažādi draugi no atšķirīgām Eiropas valstīm. Ar esošo draugu drīz precēsies.
Tātad tas viss ir ļoti individuāli. Ja uzskati un paražas ir pārāk atšķirīgas, tas varētu būt traucēklis (ja kāds to nespēj pieņemt), bet tīri valoda un tml nav šķērslis.
Vēl dwr padomāt uzreiz par tālāku nākotni, ja viss ir ļoti labi un nopietni kā veidosiet kopdzīvi - vai viens vai otrs būtu gatavs pārcelties uz otra calsti un tā!

Tā kā darba dēļ esmu gana daudz ceļojusi pa pasauli, kādu laiku padzīvojot dažādās valstīs, ir gadījies iepazīties ar dažādu tautību, rasu pārstāvjiem. Varu teikt to, ka man ir pilnīgi vienalga tas, kāda vīrietim ādas krāsa, tautība, valoda, jo man primārais ir cilvēks, kurš, ja pirmajā acumirklī šķiet simpātisks, tāds šķitīs neatkarīgi no tā, kādā valodā runā vai kādu ēdienu iecienījis gatavot. Reliģija ir cita tēma, jo pati esmu ateiste, līdz ar to, ar izteikti reliģisku cilvēku man nebūtu pa ceļam. Tieši tāpat arī netiktos ar rasistu un/vai homofobu, tāpēc otras personas uzskati šādos jautājumos man ir svarīgi. Viss pārējais (valoda, tradīcijas, ēdiena gatavošanas paražas) pilnīgi neuztrauc.
Topošais vīrs ir amerikānis. Nekad dzīvē ne ar vienu citu vīrieti neesmu jutusies laimīgāka, jo īpaši tāpēc, ka abiem ir vienāds skatījums uz dzīvi, līdzīgs domu lidojums, līdzīgi uzskati, pasaules redzējums. Jāpiekrīt te jau izskanējušam viedoklim par to, ka sadzīve daudz komfortablāka nekā ar latviešu ex. Nesaku, ka viena tautība būtu labāka vai sliktāka par otru, taču tās atšķirības ir jūtamas, līdz ar to sevi vairs nevarētu iedomāties esam attiecībās ar latvieti.

Labi, cilvēka kultūra, audzināšana ir atkarīga no vides, kurā viņš ir audzis, bet mani atgrūstu ārējā izskata īpašības. Nevaru iedomāties, ka izjustu iekāri pret melnādaino vai vienalga kādu tumšādaino. Zinu, ka izklausos pēc rasistes, bet tie ir mani tarakāni. :-D Ir bijusi saskare ar vīrieti, kurš nav eiropietis, nespēja piesaistīt.

Reiz sen senos laikos teicu sev, ka nespētu veidot attiecības ar ārzemnieku :D :D :D

Esmu attiecībās ar musulmani (vairākus gadus), kas audzis Vidējos austrumos. Varu teikt tik to labāko! Dzīvojam harmoniski, esmu laimīga.. priecājos, ka liktenis savedis mūs kopā :)
Abiem ir līdzīgs skatījums uz lietām. Ar viņu man sadzīve ir krietni komfortablāka nekā ar latviešu ex.
Manuprāt, lielāka nozīme ir tam, no kādas ģimenes nāk cilvēks.. ne dzimtā valsts, reliģija.

Esmu attiecībās ar britu. Vienīgā atšķirība tā īsti ir valoda, nekādu citu atšķirību nejūtu. Darīšana vai kā vēl to nosaukt ir bijusi tikai ar eiropiešiem, tā kā nekādas baigās atšķirības neesmu manījusi.
Un teikšu godīgi, valoda traucē tikai tad, kad satiekamies ar maniem radiem/draugiem, kuri angliski nerunā.
Par ēdienu - draugs ir diez gan izvēlīgs, bet nav pārāk grūti pagatavot maltītes. Uzskati mums par lietām ir diez gan līdzīgi. Radi - hmm, neteiktu, ka traucē, bet esmu diez gan introverta, tad nu nepatīk, ja cilvēki, kurus īsti nepazīstu, askauj un sauc visādos mīļvārdus, bet tādi viņi ir. :-D

Mans ex ir no Dienvidamērikas, bet visu dzīvi gandrīz, agras bērnības dzīvojis audzis eiropā. Kultūras ziņā utt lielas starpības nebija, katrā ziņā nekas tāds diži pamanāms vai traucējoš, viņš vispār bija moderni domājoš, ja tas skan loģiski.... :D
Vispār daudz bijusi darīšana ar citu tautību cilvēkiem un +/- tā tautība neko daudz nemaina, vismaz man, runāju par eiropiešiem, amerikāņiem un dienvidamerikāņiem (no dažādām valstīm).
Bet ar musulmaņiem, indiešiem un melnādainajiem utm, man laikam nebūtu pa ceļam...katrā ziņām ne tādiem kas nāk no jocīgām zemi attīstītām valstīm..

Nez,es ar savu eritrejieti tīri labi sadzīvoju.
Viena lieta gan - cilvēki skatās un ievēro.Vienmēr būs kāds,kas šķībi uz mums paskatīsies. Un visiem viss pēkšņi
ir skaidrs,kāpēc viņi ir kopā,visiem jau galvā ir ideja,smieklīgi patiesībā.
Vai mūs tas īpaši uztrauc? Nē, bet var šad tad nokaitināt,galvenais laist visu gar ausīm.