Attiecības ar čali no citas valsts/kultūras/rases ...

Grūti būtu ar nelatvieti. Es nejustos līdz galam labi. Man nebūtu pacietības skaidrot mūsu vēsturi, tradīcijas. Mani tas “uzvilktu”. Tādas lietas nevar paskaidrot.

+++
Protams, "nekad nesaki nekad", taču nerautos veidot attiecības ar ārzemnieku noteikti.

Kad es tikos ar ārzemnieku, man tieši patika paskaidrot vēsturi, parādīt kaut kādas Latvijai specifiskās ēdamlietas un ieradumus. Kā arī uzklausīt viņējos :) Nez, man tas likās interesanti.

bet šis viss joprojām ir par cilvēku! var būt stulbs brits, kam neinteresēs nekas. var būt dumpīgs musulmanis, kas grib no tā aiziet.

Jā, bet diskusijas autore vēlējās zināt subjektīvo viedokli.
Un kā redzams viedokļi atšķirās. Ir kam kultūratšķirības netraucē un ir kam traucē.

Nevaru iedomāties, ka izjustu iekāri pret melnādaino vai vienalga kādu tumšādaino.

TimeToDream iespējams Tu mainītu savas domas, ja kāds melnādainais čalis Tev parādītu savu .. lielo ego. :-P

es neredzu sevi attiecībās ar citas valsts pārstāvi, ja vienīgi slāvu valsts (Krievija/Baltkrievija/Ukraina/..). Man būtu grūti pielāgoties kaut vai valodas ziņā, arī audzināšanas un šīs sociālās vides dēļ

+

jā, protams, ja autore vēlas izlemt, vadoties pēc cosmolilit viedokļiem...

Pilnīgi noteikti neveidotu attiecības ar indieti vai pakistāni, āfrikāni, kā arī ar slāvu - vienalga, vietējo, vai Krievijas, Polijas. Principā, izņemot latvieti, kā variantu laikam izskatītu tikai eiropieti, mazāk visādu atšķirību. Ir bijusi saskarsme ar amerikāņiem, daudz kas krita uz nerviem.
Tas, protams, tikai teorētiski, precējusies esmu ar latvieti un sev piemērotāku cilvēku nemaz nespēju iedomāties.

Ja , bet ar iznemumiem pilnigi nepienemami man buitu muslimi un afrikas valstu iedzivotaji. Mes nesaprastos.

Rīdziniec, ārprāts, Tu taču esi rasiste!

Emelii, cik liela jēga Tavai tēmai? Pat ja kādai arī būs zināms (nevis izfantazēts), kādi ir āfrikāņi, tas būs tikai atsevišķa cilvēka viedoklis, ņemot vērā viņas gaumi. Un tas nebūs nekāds objektīvs kritērijs.

Pašlaik esmu jau gadu kopā ar nelatvieti, bet nu ļoti tuvu, tāpēc gandrīz vai neskaitās :-D Ja man piesaistītu cilvēks, tad vienalga no kuras valsts, kontinenta vai rases. Eiropā tiešām nezinu vai var būt milzīgas atšķirības, pašai gan neietu pie sirds spāņi vai itāļi, man tāda mentalitāte ir pilnīgi sveša, tomēr ar vācieti jūtos lieliski. Vienīgais, kas man traucē ir reliģiski uzskati, kuri viņam ir, bet man galīgi nav :-D Bet tiešām, ja patiktu un saskanētu būtu arī ar āfrikāni kopā, why not

Jā, esmu un jā, varētu. Nē, netraucētu tik ilgi, kamēr tā kultūra iekļaujas man pieņemamajā (kas ir gana plašs, tomēr ne nebeidzams lielums).

Pilnībā piekrītu šim:

Pat ja kādai arī būs zināms (nevis izfantazēts), kādi ir āfrikāņi, tas būs tikai atsevišķa cilvēka viedoklis, ņemot vērā viņas gaumi. Un tas nebūs nekāds objektīvs kritērijs.

Šajā tēmā jau redzam, ka - cik cilvēku, tik viedokļu. Piemēram, manā gadījumā bija tieši pretēji ar šo lietu:

Grūti būtu ar nelatvieti. Es nejustos līdz galam labi. Man nebūtu pacietības skaidrot mūsu vēsturi, tradīcijas. Mani tas “uzvilktu”. Tādas lietas nevar paskaidrot.

Tā kā pati neesmu nekādu latviešu tradīciju piekritēja, latviešu svētkus nesvinu un vispār nekad neesmu sevi izjutusi kā īstu latvieti, šī iemesla dēļ vienmēr bija grūti veidot attiecības ar latviešiem, jo ej un iestāsti kāpēc tev neinteresē Jāņu svinēšana, nepatīk latviešu mūzika un, dzirdot himnu, neskrien skudriņas pār ādu. Attiecībās ar ārzemnieku tas viss atkrīt, nav nekas jātēlo vai lieki jāskaidro. Katram savs. Tāpēc diez vai šī ir tā diskusijas no kuras vadīties, izvēloties palikt vai nepalikt kopā ar savu puisi no Āfrikas. Un, galu galā, Āfrika ir milzīgs kontinents, lai apgalvotu, ka visi no Āfrikas nākošie ir tādi vai šitādi. Autorei varu ieteikt - klausi savai sirdij, bet neaizmirsti arī turēt acis vaļā!

neveidotu attiecības ar ārzemnieku, kautvai tīri valodas dēļ. nav man neviena valoda baigi perfekta, lai runātu bez problēmām. un pat ja būtu valoda, domāju ka nee, es ar ārzemnieku nevarētu. pat ne ar eiropieti, kur nu vēl kādu citu.

No citām valstīm esmu bijusi ne pārāk ilgās attiecībās ar itāli, britu un vīrieti no Āfrikas ( ar Eiropas pasi.)
Visas reizes attiecības pajuka NE rases/tautības/valodas dēļ.
Es kādreiz domāju, ka nekad nevarētu būt attiecībās ar vīrieti no citas valsts, bet kaut kā sanāca. Man bija ļoti interesanti, dažādas kultūras un uzskati. Ar puisi no Āfrikas bija visinteresantāk, reizēm pamanīju ļoti atšķirīgos viedokļus/uzskatus, bet mums bija tik laba komunikācija savā starpā, varēju viņam prasīt visu un viņš man! Valoda nekādā gadījumā nebija šķērslis, izņemot reizes, kad būtu labi noderējis kāds latviešu izteiciens, ko pa tiešo uz itāļu vai angļu nevar iztulkot. Sekss arī labāks ar cittautiešiem :D
Tagad esmu uz brīdi Latvijā, un , ja godīgi, nevaru paskatīties uz latviešu puišiem. Nolādēju tinderi, bet lielākā daļa liekas garlaicīgi tirliņi,kas blakus grib perfekto sievieti, bet reti kurš ko var dot pretī. Sorry (l) Katram taču savs!

Piekrītu meitenēm, kuras saka, ka mīlestībai rase neinteresē. :D Protams, ja nav tik debilu rasistisku cilvēku kā Rīdziniece un vēl dažas, kuras noteikti no Latvijas ārā bijušas ceļojumā 2x mūžā, un neko citu kā savu sētu nav redzējušas.

Ja padraudzēties tad viss ir forši.
Ja plāno attiecības ilgtermiņā, tad atšķirīgie uzskati, izturēšanās, ieradumi, sākumā ir forši un interesanti, ar laiku var sākt kaitināt un apnikt.
Pat vienas tautības cilvēki var nesadzīvot jo uzauguši dažādās sociālajās vidēs ar atšķirīgu audzināšanu.
Ir gan labi piemēri, gan slikti.
Tikai ja izveido ģimeni un ir bērni, tad šķiršanās gadījumā var sanākt kārtējais stāsts -kā bijušais "nozaga'' bērnu/s un aizbrauca uz savu dzimteni.

Nē, nedomāju, ka vēlētos būt arī ar leiti vai igauni, par krievu pat nerunājot. Kur nu vēl ko tālāku. Austrumi, Āzija, Dienvidu puslode. Katergoriski nē. Fiziski pievilcīgi man šķiet tikai tie, kas līdzīgi pašai. Ziemeļnieki parastie. Veidot draudzības, jā. Vienalga no kurienes. Attiecības noteikti ne.
Man patīk, ka ar savu latvieti varu braukt uz kapusvētkiem, pazirgoties latgaliski, ka mūsu ģimenēm ir par ko parunāt, ka mums ir līdzīgas bērnības taču dažādas atmiņas par tām. Vakaros diskutēt par to, vai pirtij jābūt pie upes vai pie dīķa... Mēs esam līdzīgi un tieši tāpēc dzīvojam saskaņā.
Pat ja man būtu spānis, kurš ir tāds pats miera mika kā es (nu kāda gan iespēja? ), tad visticamāk mani viņa ģimene stipri ātri izbesītu.

Ar latviesiem man bija loti gruti dibinat attiecibas, pricipa visi gribeja kazas, bernus, maju pieriga un celojumu reizi gada.. ja, protams, man varbut nepaveicas, bet ari visa ta latviskosanas mani garlaikoja.
Saku vairak celot, sapazinos ar dazadu valstu parstavjiem, beidzot ari jutos iederiga un man tiesi piesaistija tas kulturas atskiribas. Mans italis man ir tik daudz iemacijis par savu kulturu ka neviens latvietis nevaretu. Lidzigi ar draugiem no citam valstim - piligi cits dzives redzejums paver ari manu skatijumu uz pasauli.
Sobrid dzivoju Italija un jau vairakus gadus esmu ar itali.. jutos loti labi un nekadas barjeras neizjutu.

Oi, Francijaa dzimis melniitis buushot kaa francuuzis, actinjas aizveriet, kad sapnjojiet :-D
Tieshaam tik negliita un duma esi, ka neko vairaak par melniiti dabuut neesi speejiiga? :-D:-D:-D Melniishu vieta ir tur, kur taa bija liidz verdziibas atcelshanai shtatos :-D

Es nevaru iedomāties, ka var veidot dziļas attiecības, sarunājoties primitīvā valodā (tas par tiem, kas svešvalodā runā vidējā vai zemā līmenī, un tā ir lielākā daļa latviešu, kas dzīvo ārzemēs) un mēģināt ar to izlaipot pa kultūras atšķirībām. Bet tas tāpēc, ka man attiecībās ir svarīgi runāt, spēt saprasties, uztver vienam otra humoru, iekarst diskusijās, runāt vārdu spēlēs un zemtekstos. Ja cilvēkam pietiek ar "I love you", tad jau varbūt arī var tā dzīvot. (Smaga nopūta).